Gudrās meitenes: Zane un Daniela rada zeķes kamaniņu braucējiem 0
“Latvijas bērni un jaunieši ir ļoti gudri. Mēs daudz varam paveikt, tāpēc iesaku visiem skolotājiem iedrošināt savus skolēnus,” teic Rīgas Franču liceja absolvente, tagad Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pirmā kursa studente Zane Grēta Grants.
Viņa vidusskolas pēdējos gados kopā ar skolasbiedreni Danielu Gods-Romanovsku zinātniskās pētniecības darba ietvarā izstrādāja pētījumu inženierzinātnē “Tekstilmateriālā ieadīto tenzorezistīvo sensoru darbības izpēte un pielietojums inovatīvajās tehnoloģijās”, radot gudro zeķi, kas sūta datoram informāciju par pēdas kustībām. Pēc tam kad šis pētnieciskais darbs tika augstu novērtēts Latvijas skolēnu zinātniskajā konferencē, meitenes devās uz Beļģiju, kur septembra nogalē noritēja Eiropas Savienības Jauno zinātnieku konkurss. Tajā piedalījās Eiropas valstu nacionālo konkursu uzvarētāji – 138 dalībnieki no 37 valstīm un Eiropas skolām (European Schools) citviet pasaulē. Konkursā tika prezentēti 90 zinātniskie projekti gan no Eiropas, gan arī no ASV, Kanādas, Ķīnas, Korejas un Ēģiptes. Zane Grēta stāsta, ka konkurence bijusi ļoti spēcīga un parasti šajos konkursos balvas iegūst tieši lielo valstu pārstāvji. Tā bijis arī šoreiz, taču Latvijas jaunās pētnieces ieguva speciālo balvu – tiesības piedalīties pasaulē lielākajā starptautiskajā zinātnes un inženierzinātņu konkursā izstādē vidusskolēniem “INTEL”, kas notiks nākamgad ASV pilsētā Losandželosā.
Jaunā pētniece teic, ka joprojām ir šokā par šo ieguvumu. “Ļoti patīkami bija redzēt, cik ieinteresēta bija žūrija. Konkursā nevienam neinteresēja, cik mums gadu, svarīgi bija, kāds ir mūsu entuziasms. Tieši iedrošinājums ir galvenais ieguvums no mūsu dalības konkursā.” Daudzi konkursā bijuši pārsteigti arī par Latvijas jauno pētnieču svešvalodu prasmēm: meitenes runā gan angliski un franciski, gan arī krieviski.
Bet kā meitenēm radās ideja par gudrās zeķes radīšanu? “Danielas mamma ir Latvijas kamaniņu sporta federācijas biedre, un tieši viņai bija ideja, ka Kamaniņu sportā nepieciešamas kādas inovācijas. Tā kā mums bija jāizvēlas pētījuma tēma, nolēmām izgudrot ko noderīgu tieši kamaniņu sportam,” stāsta Zane Grēta. Viņu jau skolas laikā interesējusi medicīna, tāpēc meitene lasījusi rakstus par veselības tēmu un secinājusi, ka mūsdienu cilvēkiem ļoti bieži veselības problēmas sagādā tieši kājas.
Tā kā Latvijas Kamaniņu sporta federācija jau ilgstoši sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), par meiteņu pētnieciskā darba vadītājiem kļuva ne tikai Rīgas Franču liceja fizikas skolotāja Biruta Šķēle, bet arī RTU profesors Aleksejs Karaševs un Dizaina tehnoloģiju institūta pētnieks Aleksandrs Okss. Pateicoties RTU atbalstam, jaunās pētnieces varēja laboratorijā testēt dažādu diegu veidus, lai noskaidrotu, kuri būs vispiemērotākie gudrajai zeķei. No izraudzītajiem diegiem zeķe tika adīta zeķu fabrikā, ar ko arī sadarbojas universitāte. Kopumā tika noadītas septiņas zeķes, no kurām tālākai attīstīšanai tika izvēlēta viena labākā. Zeķē līdz ar diegiem ir ieadīti ļoti plāni sensori, ko valkātājs nemaz nejūt, taču tie vajadzīgi, lai fiksētu pēdas kustības. Pie zeķes piestiprināta arī neliela kastīte ar bluetooh ierīci, kas šos datus nosūta tālāk uz datoru. Ja zeķe jāmazgā, kastīti var viegli noāķēt.
“Kamaniņu sportā viss notiek tādā ātrumā, ka grūti fiksēt sportista kļūdas pat tad, ja braucienu nofilmē. Taču, ja sportistam kājā ir gudrā zeķe, treneris var uzzināt, kā tieši viņa kāja kustējusies – kur bijusi kļūda, kāpēc bijis kritiens,” klāsta Zane Grēta.
Jauno zeķi kamaniņu braucēji jau izmantojot. Turklāt tā var noderēt ne tikai sportistiem, bet arī, piemēram, fizioterapijā. Nēsājot šo zeķi, pacients ļautu fizioterapeitam vieglāk saprast, kādi tieši vingrojumi kāju atveseļošanai būtu visnepieciešamākie.
Daniela tagad vairs ikdienā nav Latvijā, jo Kentas universitātē Londonā studē starptautiskās attiecības un diplomātiju, taču jaunās pētnieces regulāri sazinās, jo plāno kopā izstrādāt gudro tērpu visam ķermenim. “Es nākotnē vēlos būt nevis ārstējošā ārste, bet mediķe, kas izmēģinās un ieviesīs medicīnā jaunās tehnoloģijas. Daniela arī plāno nākotnē pievērsties inženierzinātnēm. Starptautiskās attiecības ir viņas šā brīža izvēle, lai attīstītu svešvalodu prasmes,” paskaidro Zane Grēta.
UZZIŅA
* Latviju ES Jauno zinātnieku konkursā pārstāvēja arī Rīgas Klasiskās ģimnāzijas 11. klases skolniece Zlata Potiļicina ar pētījumu informātikā “Datorredzes metožu izmantošana pilsētas ēku seismiskajam monitoringam” (vadītājs Rīgas Klasiskās ģimnāzijas skolotājs S. Bratarčuks) un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolnieks Reinis Cirpons ar pētījumu matemātikā “Par Būla funkciju polinomo izteiksmju pakāpēm” (vadītājs LU profesors Andis Ambainis).
* Latvija šajā konkursā tiek pārstāvēta no 1999. gada. Līdz šim Latvijas pārstāvji tajā ieguvuši astoņas balvas.
* Nākamais jauno zinātnieku konkurss 2017. gadā notiks Tallinā, Igaunijā.
