Ar grunteni un pludu uz vimbām. Kur izbaudīt pavasara copes jaukumus? 1
Meža ieloka pelēcīgumam cauri laužas ievu zaļganums, aizgūtnēm vītero cīruļi, gaisā skan zosu klaigas, daba mostas jaunam pavasarim. Te nu jāteic, ka šajā ziņā laimīgi ļaudis ir makšķernieki, kas dabas jaukumus izbauda visā pilnībā un vēl bonusā saņem kādu paša rokām ķertu dabas velti, ko prasmīgas rokas virtuvē pārvērš par gardu jo gardu kārumu.
Uz kurieni doties, lai pilnībā izbaudītu pavasara copes jaukumus? Ledus izgājis, palu ūdeņi noskrējuši, ūdens kļuvis dzidrs jo dzidrs, bet vēl joprojām ir samērā auksts. Šis brīdis īpaši piemērots, lai sāktu aktīvu vimbu copi. Kamēr zivis vēl nav īpaši aktīvas, labāk izmantot grunteni.
Guntis Kārkliņš, kurš pazīstams kā viens no labākajiem vimbu ķērājiem, par grunteni saka tā: “Kātu vajadzētu izvēlēties 3,5 – 4,5 metrus garu ar testu 40 – 80 grami. Pamatauklas galā sien svina grimuli, nedaudz virs tā – vienu divas pavadiņas. Pamataukla 0,3 – 0,35 mm (šeit un tālāk tekstā domātas monofilās auklas), pavadiņas 0,14 – 0,2 mm. Pavadiņas galā ziemas mormiška ar 10. – 14. numura āķīti. Mormiškas krāsu izvēlas atkarībā no ūdens temperatūras, sākot ar spilgti sarkanu līdz spilgti dzeltenai. Ēsmu izvēlē pēdējos gados plašu popularitāti iemantojusi garnele. Šī ēsma vienlīdz labi der gan vimbām, gan brekšiem. Makšķerējot ar šādu ēsmu, kā arī ar odu kāpuriem, mizgraužiem, mušu kāpuriem, kapargalvām (rožvaboļu kāpuriem), kāts būtu turams rokās. Makšķernieks aktīvi pārvietojas, meklējot vietas, kurās zivis uzturas un barojas. Kātu turot rokās, var pagūt noreaģēt uz katru mazāko, ne pārāk intensīvo copīti un paspēt piecirst.”
Makšķerējot ar stacionāro grunteni, rezultātus var krietni vien uzlabot, svina vietā lietojot barotavu. Barotavu piepilda ar iebarojamo ēsmu. Pats lietoju iebarojamo ēsmu vimbām, kas sajaukta ar kādu no pamatbarībām, plus divas trīs daļas mālainas zemes. Spainī ar barību droši var mest garneļu galvas, čaumalas, barības mitrināšanai var lietot šķidrumu no garneļu pakām. Šādu barību, papildu aizdarītu ar motiļiem un mušu kāpuriem, lieto arī, iebarojot upē vietu, kur esat nolēmis zivis ķert ar pludiņmakšķeri. To gan ieteicams darīt tad, kad ūdens jau nedaudz iesilis.
Par makšķeri runājot, tad te nu būtu vietā 6 – 7 metrus garš kāts ar ātro akciju un testu 8 – 20 grami. Kāts aprīkots ar spoli. Bezinerces spole ļoti noderīga precīziem un tāliem metieniem, bet ar to lēnām nopludināt ēsmu praktiski neiespējami vietās ar vidēji ātru vai ātru straumi. Šādās vietās derētu izmantot inerces spoli vai pēdējā laikā milzīgu popularitāti iemantojušo multiplikatora spoli. Pirms lietošanas gan nāksies nedaudz patrenēties.
Auklu vajadzētu lietot ļoti labu ar mazu nodiluma pakāpi, bezinerces spolei un multiplikatora spolei 0,18 – 0,20 mm, inerces spolei 0,22 – 0,25 mm. Pludiņa izvēle – liela un plaša, pats galvenais, lai ar tā palīdzību varētu ēsmu nogādāt paredzētajā vietā un, to pludinot, redzētu katru vissīkāko zivs pieskārienu. Pludiņa celtspēju izvēlas no konkrētās vietas un apstākļiem, celtspējas amplitūda ieteicama 6 – 20 g. Nonākot pie iecerētās makšķerēšanas vietas, eksperimentālā ceļā atrod un ieregulē vajadzīgo dziļumu. Tas ir, lai atstatums starp pludu un svina grimuli (svars atbilstoši pluda celtspējai) būtu tāds, ka grimulis peldētu 1 – 5 cm no grunts. Zem grimuļa sien griezulīti un tad 30 – 80 cm garu 0,12 – 0,16 mm pavadiņu. Pavadiņas garums – jo dziļāks un lēnāka straume, jo garāka pavadiņa. Āķīti izvēlas pēc gaumes, pavasarī noteikti smago mormišķu – spogulīti. Uz āķa sprauž 2 – 4 mušu kāpurus plus 4 – 8 odu kāpurus. Ēsma jāpludina, to nedaudz pieturot. Tā kā zivis vienmēr labprāt uzturas bedru sākumos un beigās, atstraumēs un aiz akmeņiem vai krācītēm, šo vietu apmakšķerēšanai jāvelta īpaša uzmanība.
Makšķerēšanas laikā vimbas ieteicams uzglabāt ūdenī, zivju uzglabājamajā tīkliņā. Pirms došanās mājās zivis izceļ no ūdens, nogalina un ievieto noslēdzamā traukā. Mājās zivis rūpīgi noslauka (lieliski noder papīra dvieļi) un, veicot dziļu griezumu gar mugurkaulu uz leju, vienlaicīgi pārgriežot arī galvu, atver vaļā. Izķidā, izslauka. Ūdens klātbūtne nav vēlama ne no iekšpuses, ne ārpuses. Zivis apkaisa ar sāli, uzber nedaudz cukura, iesmērē ar saspiestu vai sarīvētu ķiploku masu un aizloka ciet. Atkarībā no jūsu garšas kārpiņu vēlmēm var izmantot arī citas garšvielas vai produktus, piemēram, dilles, pētersīļus, sieru, majonēzi, tomātus utt. Sagatavotās zivis jau pēc desmit stundām ir gatavas kūpināšanai.
