Saharova balvu saņem pakistāniešu pusaudze Malala Jusafzaja 1
“Lai gan neesmu augstpapēžu kurpēs, tomēr ceru, ka jūs visi mani redzat?” joko sešpadsmit gadu vecā pakistāniešu pusaudze Malala Jusafzaja, stāvot uz podesta Eiropas Parlamenta plenārsēžu zāles priekšā. Maza auguma meitene, kuru koši oranžā galvassega spilgti izceļ pārējo vidū. Pie prezidija galda aiz viņas sēž Malalas tēvs Ziautdins Jusafzajs – skolotājs un tālākā ceļa iedvesmotājs, zālē – pārējā ģimene. Saharova gara brīvības balvas 25. gadskārtā un pasaules Bērnu dienā Malala Jusafzaja, jaunākā laureāte Saharova balvas vēsturē, saņem Eiropas Parlamenta augsto atzinību par to, ka ar savu dzīvību aizstāvējusi meiteņu tiesības uz izglītību.
Nevis “iPhone”, bet grāmatu
“Visužēlīgā un žēlsirdīgā Dieva vārdā,” kā allaž savu uzrunu publikai sāk Malala un turpina ar franču filozofa Voltēra vārdiem: “Es nepiekrītu tam, ko jūs sakāt, bet es līdz nāvei atbalstīšu jūsu tiesības teikt.”
Gluži kā uzruna ANO Malalas sešpadsmitajā dzimšanas dienā, arī šī Eiropas Parlamentā pārsteidz ar viņas jaunībai neatbilstošu gudrību un spēku, un ik pa laikam to pārtrauc aplausi. “Brāļi un māsas, man ir liels gods būt šeit. Saharova balva domas brīvībai ir ļoti nozīmīga atzinība un iedrošina mani turpināt ceļu. Es jūtos patiesi pagodināta, ka redzu iepriekšējo laureātu sarakstu – Nelsons Mandela, Auna San Su Čži, Kofi Annans… Es savu balvu veltu visiem Pakistānas varoņiem un cilvēkiem visā pasaulē, kuri cīnās par cilvēku pamattiesībām,” tā Malala un uzsver, ka valsts spēks nebūtu jāmēro pēc tās armijas lieluma, bet gan pēc izglītoto cilvēku skaita, un aicina sniegt lielāku atbalstu bērniem, kuriem nav pieejas izglītībai. “Es ļoti ceru, ka ar vienotību un apņemšanos mēs sasniegsim mērķus un palīdzēsim 57 miljoniem bērnu, kuri uz mums gaida. Un šie bērni negrib ne “iPhone” telefonu, ne “X-box” un “Playstation” spēļu konsoles vai saldumus, viņi grib tikai grāmatu un pildspalvu.”
Malala Jusafzaja pasaulei kļuvusi pazīstama pēc tam, kad sāka rakstīt blogu ar pseidonīmu raid-organizācijas BBC urdu valodas interneta vietnē par to, kā talibi viņas ciemā, Svātas ielejā, aizliedz meitenēm apmeklēt skolu. Blogs ieguva plašu popularitāti un vērsa sabiedrības uzmanību uz cīņu par meiteņu tiesībām. Taču, kad atklājās viņas patiesais vārds, Malala un viņas tuvinieki saskārās ar draudiem, līdz aizvadītā gada oktobrī, atgriežoties mājās ar skolas autobusu, talibu kaujinieki viņu sašāva galvā un kaklā. Nogādāta Lielbritānijā, Malala atveseļojās no ievainojuma un tagad turpina savu darbu ar vēl lielāku spēku.
Žurnāls “Time” Malalu Jusafzaju iekļāvis 100 pasaules ietekmīgāko cilvēku sarakstā, un viņa kļuvusi arī par gados jaunāko kandidātu, kāds jebkad nominēts Nobela miera prēmijai. Taču par to, cik smaga cena ir šim godam būt par globālu simbolu talibu nāves draudu ēnā, ļoti labi varēja pārliecināties Strasbūrā – Malalu no acīm neizlaida miesassargi un apsardze, ieskaujot viņu šķietami drošajos Eiropas Parlamenta gaiteņos.
Vēstules no cietuma
Zālē, kur savu uzrunu sacīja Malala, to klausījās arī ap 20 bijušo Saharova balvas laureātu no dažādām pasaules valstīm, lai godinātu prēmijas 25. gadskārtu un arī dalītos savā pieredzē par to, kā norit viņu darbība cīņā par cilvēktiesībām un demokrātiju. Vairāki no viņiem balvu nebija varējuši saņemt klātienē, tā kā brīdī, kad Eiropas Parlaments to piešķīris, atradušies ieslodzījumā. Viens no tādiem ir Ķīnas disidents, Saharova balvas 1996. gada laureāts Veis Jingshengs. Viņš ir ievērojamā darba “Drosme palikt vienam: vēstules no cietuma un citi raksti” autors. Tajā apkopoti darbi, kurus viņš ieslodzījuma laikā rakstījis uz tualetes papīra. Grāmata tulkota vairāk nekā desmit valodās. Notiesāts uz 29 gadiem par savām aktivitātēm un rakstu darbiem, kas aizstāvēja demokrātiju un domas brīvību, V. Jingshengs cietumā pavadīja 18 gadus. Arī tagad viņš ir kritisks par to, cik daudz Eiropa un pārējā pasaule dara, lai iestātos pret cilvēktiesību pārkāpumiem. “Lai kur es arī dotos, vienmēr satieku cilvēkus, kas vēlas pasauli redzēt daudz demokrātiskāku un vēlas, lai Rietumu pasaule izdarītu lielāku spiedienu uz Ķīnas valdību. Viena no iespējām ir to darīt, veidojot ciešākas tirdzniecības saiknes ar Ķīnu un šādā praktiskā veidā cenšoties panākt pārmaiņas tās metodēs un domāšanā.”
V. Jingshengs pateicās Eiropas Parlamentam par Saharova balvu, taču atzina, ka no ieslodzījuma tā nav viņu paglābusi.
Līdzīgs dramatisks stāsts ir arī rakstniecei Taslimai Nasrīnai no Bangladešas, kura literatūrai pievērsusies jau 13 gadu vecumā un allaž savos darbos iestājusies par sieviešu tiesībām un brīvību. T. Nasrīna, ilgstoši vajāta dzimtenē, joprojām ir spiesta dzīvot ārpus tās – Indijā, Ņūdeli, taču savu darbu turpina, kamēr dzimtenē viņas grāmatas ir aizliegtas. “Saharova balvu saņēmu, dzīvojot trimdā, un tā man deva iedrošinājumu, taču citādi cilvēki manā zemē par šādas balvas eksistenci neko daudz nezina. Trimdā gan manu atbalstītāju loks pieauga,” tā T. Nasrīna.
Saharova balvu, kas ir 50 tūkstošu eiro vērtībā, Eiropas Parlaments piešķir jau vairāk nekā 20 gadu. To parasti pasniedz svinīgā sanāksmē ap 10. decembri, jo tieši šajā datumā 1948. gadā tika parakstīta Apvienoto Nāciju Vispārējo Cilvēktiesību deklarācija. Balva ir nosaukta Nobela miera prēmijas ieguvēja par cilvēktiesību un politisko represiju upuru aizstāvību krievu kodolfiziķa Andreja Saharova vārdā.
Fakti
Sestdien, 23. novembrī, no plkst. 12 līdz 14 A. Saharova ielā 20a lielveikalā “Maxima XX” notiks pasākums par godu Eiropas Parlamenta izveidotās Saharova balvas 25. gadadienai. Pasākuma apmeklētāji varēs uzzināt, par kādiem nopelniem cilvēki iegūst Saharova balvu un kā šī balva ir radusies, kā arī iepazīties ar informāciju par Saharova balvas ieguvējiem kopš 1988. gada.
Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā
Viedokļi
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Eiropas Tautas partija): “Klausos Malalā un sev vaicāju, kā tādi cilvēkbrīnumi kā viņa rodas. Malala tiešām apstiprina dievišķā klātbūtni cilvēkā. Viņa runāja gandrīz no galvas. Ar tādu pārliecību un ticību, ka pilnībā pārņēma savā varā politiķu apsūbējušās sirdis.”
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs (Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse): “Malala ir daudzu miljonu pasaules bērnu cerība, kuriem nav iespējams iet skolā un no kuriem liela daļa ir tieši meitenes. Mūsu atbildība ir raudzīties, lai šis daudzu bērnu sapnis kļūtu par īstenību. Eiropas Parlamentam ir jāraugās tālāk par Eiropas robežām. Mēs domās esam ar pārējiem laureātiem – tiem, kuriem liegta brīvība, un arī ar tiem, kas vairs nav mūsu starpā, mūsu ovācijas ir veltītas arī viņiem. Mēs neesam aizmirsuši viņus un viņu cīņu.”
