Ar grābekļiem izplēstas sūnas un ķērpji, lai “nomedītu” mazas gailenītes. Cilvēki sašutuši par postījumiem mežos 7
Metriem uzirdināts sūnu paklājs, lai tiktu pie sīkas sēnes. Meklējot gailenes, negausīgi ļaudis posta zemsedzi. Likums to aizliedz, un par to draud visai prāvs naudas sods. Turklāt, ievācot pārāk mazas sēnes, var kļūdīties un saindēties, vēsta Latvijas Televīzija (LTV) un sabiedrisko mediju portāls “lsm.lv”.
Sēņotāji sašutuši par postījumiem
Izplēstas sūnas un ķērpji. Uzirdināta augsne. Šādi rīkojas ne tikai dzīvnieki, meklējot kukaiņus un saknes, bet arī cilvēki.
Par to pārliecināti sēņotāji, kuri sociālajos tīklos pauž sašutumu, ka, visticamāk, sēņu vācēji ar grābekļiem uzplēš sūnas, lai tiktu klāt mazajām gailenēm, ko pārdot uzpircējiem.
Sēņotāji apraksta mežos pamanītos posta darbus:
“Garkalnes novadā ienākot mežā, liekas, ka karš notika. Visas sūnas pa gabaliem 1 kvadrātmetrs uz augšu. Sūnas paceltas! Parastie sēņotāji tā nedara. Liekas, tie, kuri tirgo, rakņājas kā meža cūkas pa sūnām, meklējot sēnes. Ļoti nesmuki izskatās. (..) Tur reāli pie ceļa sākuma. Tie, kuri ar kājām tur tiek. To var redzēt, ka cilvēks ir darījis.
Pats redzēju, ka plēš visu nost, meklējot vēl kādu sēni!
Līdzīgas ainas fiksētas arī citus gadus.
Nekad vēl nebiju redzējusi tik daudz saplosītu sūnu manā gaileņu mežā. Šie negausīgie cilvēki ar grābekļiem nokasa sūnas, lai nolasītu gailenes, kas paslēpušās sūnās.
Rezultātā paliek kaila zeme, kur sēņu micēlijs izkalst. Un gailenes vairs neaugs. Bildēs grūti saskatīt, bet daudzās vietās ir pat grābekļa nospiedumi – taisnas švīkas. Citās vietās palikušas sašķaidītu gaileņu atliekas. Sāp sirds par skaistajiem mežiem.”
Dabas sargi un pētnieki: Necieņa pret dabu
Arī Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele šādus postījumus sauc par barbarismu: “Tas ir vienkārši briesmīgi. Tas ir badīgums. Es nezinu, kā to vispār nosaukt. Censties izkārpīt katru pašu mazāko, lai tikai citiem netiek. Vienkārši badīgums.”
Tā ir necieņa pret dabu un mežu – saka Valsts meža dienestā. “Ja mēs aizejam pie kāda ciemos, aizejam uz mājām, vai tiešām mēs metamies viņa dārzā un plēšam un plūcam kas ienāk prātā? Tā nedrīkst darīt.
Tāpēc, ejot uz mežu, ir jāatceras, ka ejam ciemos, un kādam tās ir mājas,” norāda Valsts meža dienesta speciālists Andis Purs.
Inita Dāniele saka – nesaudzīgi ievācot sēnes, tiek traucēta sēņotne, tā ar laiku izzūd. Taču ir vēl otrs aspekts.
“Cenšoties lasīt ļoti sīkas sēnītes, ļoti mazus augļķermeņus, kur cepurītes vēl īsti nav atvērušās, ir ļoti liela iespēja kļūdīties.
Tur bieži vien nevar redzēt, vai lapiņsēne vai stobriņsēne. Kur nu vēl sugu pateikt. Tad ir liela iespēja saindēties ar kādām nepazīstamām sēnēm,” atklāj mikoloģe.
LTV sižets:
Kā pareizi savākt sēnes?
Sēnes jāgriež vai jāizceļ no sūnām ar visu kātiņa pamatni? Šis jautājums sēņotājus ir sadalījis divās karojošās grupās. Abas uzskata, ka rīkojas pareizi.
“Nevajag plēst ar visu zemsedzi, ar sūnām, nebojāt sēņotni. Bet tas, vai mēs izskrūvējam, izceļam vai nogriežam, sēņotnei pilnīgi vienalga. Bet, ja mēs gribam, lai sēnes būtu tīras, lai uzreiz varam redzēt kāpuru izalojumus, tad sēņotājiem ieteicams sēnes tomēr nogriezt,” iesaka mikoloģe.
Savukārt, ja sēnes vāc konsultācijai vai izstādei, tad ir jāņem ar visu kātiņu.
“Jo bieži vien pašā kātiņa pamatnē ir kāda svarīga pazīme,” saka Dāniele.
Vides sargi atgādina – postīt meža zemsedzi nedrīkst, arī atkritumus izbērt mežā atkritumus nedrīkst. Nedrīkst arī plēst mētras. Ar laiku tas var izzust labās sēņu vietas.
Valsts meža dienests arī uzsver – par zemsedzes bojāšanu draud sods.
1.jūlijā spēkā stājās jaunais administratīvās atbildības likums. Atkarībā no postījuma pakāpes vainīgai personai var uzlikt pat 600 eiro sodu.
Par mežā fiksētiem pārkāpumiem var ziņot arī mobilajā lietotnē “Vides SOS”, norādot vietu un pievienojot fotogrāfiju.
