Ar godīgu darbu bagāts nekļūsi. 6 mīti un patiesība par naudu 21
1. mīts. Liela nauda iegūstama tikai, pateicoties smagam darbam.
Ja kaut kas līdzīgs iesēdies kādam galvā, tad viņš visu savu mūžu darīs tikai smagu darbu, par to saņemot niecīgu atalgojumu. Ar tādu uzstādījumu cilvēks pats bloķē sev iespēju nopelnīt lielu naudu. Patiesībā nopelnīt naudu esot pietiekami vienkārši – tikai jāspēj ielaist šo domu savā apziņā un attiecīgi iedarbināt prātu tieši tajā virzienā.
2. mīts. Nauda dzīvē neesot tas galvenais.
Arī šī alošanās traucē cilvēkiem ielaist savā dzīvē naudu un līdz ar to – arī laimi. Patiesībā nauda ir savdabīga ikviena cilvēka mēraukla Absolūtā priekšā. Ja kādam nav naudas, tas nozīmē tikai vienu – viņš arī nekā nav vērts. Patiesībā nauda ir neaizstājami liela vērtība. Ar naudas palīdzību katrs pats var saņemt visas veltes, ko dāvājusi dzīve, un turklāt vēl dāvāt laimi saviem mīļajiem un tuviniekiem.
3. mīts. Nauda bojājot cilvēku.
Viens no vismuļķīgākajiem apgalvojumiem. Lielākā daļa miljardieru un pat “tikai” miljonāri ir pietiekami gudri un pašpietiekami cilvēki, un viņos ir krietni vien mazāk ļaunuma nekā niknuma pārmāktos bezpajumtniekos un alkoholiķos.
4. mīts. Lielu naudu nav iespējams nopelnīt ar godīgu darbu.
Gluži otrādi, patiesībā tikai tādā veidā parasti arī sapelna milzīgus kapitālus. Jo cilvēkiem vajadzīgs, lietderīgs pasākums tā izveidotājam vienmēr garantēti atnes ļoti daudz naudas.
5. mīts. Ir kauns būt bagātam, ja visapkārt tik daudz trūcīgo.
Galvenokārt bagātam ir ļoti patīkami, jo tad cilvēks var atļauties daudz ceļot, baudīt dzīvi, patiesi rūpēties par tuviniekiem. Tas, ka apkārt ir tik daudz trūcīgu cilvēku, ir tikai viņu pašu vaina, jo katrs pats ir savas laimes kalējs.
5. mīts. Ja ir nauda, tā katrā ziņā jāpaglabā tā dēvētajai melnajai dienai.
Patiesībā nauda ir nešaubīgi kaut kur jāiegulda, lai tā nestu vēl vairāk naudas, un tad tāda melnā diena nekad neiestāsies.
6. mīts. Ja nabags esi piedzimis, tad nabags arī nomirsi – no likteņa izvairīties nav iespējams.
Šis nu ir pietiekami labs paņēmiens, kā atbildību par savu dzīvi novelt uz ārējiem apstākļiem. Tā parasti spriežot tie, kuri neko paši nevēlas darīt. Patiesībā, kā liecinot pieredze, lielākā daļa pasaules zināmo miljardieru ir nākuši no trūcīgām (lasi – normālām) ģimenēm.
P.S. Lai paliek noslēpums – kas tieši un kādā nolūkā paudis šos viedokļus…
Sagatavots pēc žurnāls “Planētas Noslēpumi”
