Ar gleznu pie eksperta. Kā noteikt mākslas darba vērtību? 0
Kā noteikt gleznas autoru un mākslas darba vērtību? Liene P. Piebalgā
Stājglezniecības restauratore vecmeistare, mākslas un antikvāro priekšmetu izpētes eksperte Dzintra Temerova iesaka vispirms rūpīgi apskatīt gleznas aizmuguri, jo autors parakstu mēdz atstāt arī tur.
– Vieni autori parakstās uz visiem saviem darbiem, bet daži parakstu liek tikai uz mākslas darba, ko uzskata par izdevušos, vai arī gleznu paraksta pēc kāda laika, jo vēlas darbu pārdot. Vēlāk liktais paraksts, protams, atšķirsies no paraksta, kas uzlikts uz tikko uzgleznotas bildes. Tas var mulsināt un radīt aizdomas, ka glezna ir viltojums. Tāpēc šaubu gadījumā vērts darbu parādīt speciālistam.
Mākslas priekšmetu izpētes eksperte stāsta, ka uz visiem darbiem parasti parakstās amatieri, kuriem gleznošana ir aicinājums un vaļasprieks un kuri lepojas ar katru savu gleznojumu, tāpēc vēlas, lai pasaule to pazītu.
Dzintra Temerova ekspertīzi veic tikai Latvijas mākslinieku darbiem, jo katra glezna jāsalīdzina ar citiem konkrētā autora oriģināliem muzeju krātuvēs. Izpēta, vai, radot gleznu, izmantota tāda pati tehnoloģija kā citkārt, vai, uzjaucot krāsu, likti lietā pigmenti, kam gleznotājs devis priekšroku. – Katram pigmentam un saistvielām ir savs raksturīgs starojums. Ja rodas šaubas, vai uz ekspertīzi atnestā glezna tiešām pieder konkrētā autora otai, ņemam kniepadatas lieluma krāsas paraudziņu un nododam izpētei restauratorei ķīmiķei. Šī ekspertīze notiek ļoti smalki, pat pigmentu molekulārā līmenī. Pēc tam lasām restauratores ķīmiķes iegūtās analīzes, salīdzinām ar datu bankā uzkrāto materiālu un autora individuālajiem glezniecības paņēmieniem.
Gleznojumu izpēta pa slānim, rūpīgi analizējot visus stilistiskos un tehnoloģiskos komponentus. Tikai tad var izprast darba atbilstību konkrētam autora daiļrades posmam un mākslas virzienam. Iegūtā informācija palīdz atklāt viltojumus.
Speciāliste atzīst – gleznu viltotāji kļūst arvien rafinētāki. – Biežāk, protams, vilto vecmeistaru darbus, piemēram, Jūlija Federa, Jaņa Rozentāla, Johana Valtera, Vilhelma Purvīša, Jūlija Klevera un vēl citu dižgaru gleznas, jo, pārdodot viltojumus, cer tikt pie lielas naudas. Šo darbu autorību bez ķīmiskās izpētes mēs neapstiprinām.
Dzintra Temerova atklāj, ka pirms gadiem desmit bijis daudz Voldemāra Irbes, tautā saukta par Irbīti, pasteļu viltojumu. Šos viltojumus esot diezgan grūti atklāt, taču kāds mākslinieka paradums atvieglo ekspertu darbu. Irbe akcentiem izmantojis arī temperu – uz līmes bāzes taisītu krāsu. Žūstot tempera atstāj savdabīgas pazīmes, ko speciālisti prot atšifrēt.
Smagu vilšanos var pieredzēt arī XIX gadsimta beigās radītu gleznu īpašnieki. Speciāliste stāsta, ka tolaik daudzas muižas rotājuši nevis oriģināldarbi, bet to kopijas. – Šādu gleznu īpašniekiem mēs arī varam palīdzēt – noteikt darba radīšanas laiku un stilu. Kā interjera priekšmetam gleznojumam ir vērtība, bet veltas ir cerības, ka pārdodot varēs tikt pie summas ar daudzām nullēm.
Mākslas priekšmetu izpētes eksperte atzīst: jo piezemētāks ir autors, jo viņa maniere nav tik individuāla kā dižiem meistariem.
Kad izpēte paveikta, mākslas un antikvāro priekšmetu eksperts izsniedz sertifikātu, kas vai nu apstiprina, vai noliedz gleznas autentiskumu.
Lai vienotos par ekspertīzi gleznai, ar mākslas un antikvāro priekšmetu izpētes eksperti Dzintru Temerovu var sazināties pa e-pastu: [email protected].
Konsultācijas un sākotnējā mākslas darba apskate ir bez maksas. Ja būs nepieciešama padziļināta izpēte un ekspertīze, maksu par pakalpojumu noteiks individuāli.
Ja vecmāmiņa vai krustmāmiņa atstājusi mantojumā mūsdienu autoru darbus, kuru izcelsme ir zināma, taču gribas noskaidrot, cik tie maksā, šo vērtējumu var saņemt, konsultējoties ar mākslas priekšmetu eksperti Liānu Liepu (mob. tālr. 29423025). Viņa vērtē gan gleznas, gan akvareļus, gan lietišķās mākslas darbus.
