Ar fleksi apstrādā metālu, akmeni, flīzes, plastmasu, koku un pat ādu 0
Viens no visplašāk lietotiem elektroinstrumentiem remontdarbos ir leņķa slīpmašīna. To amatnieki bieži sauc par fleksi, lai varētu atšķirt no galda, diska, lentes, vibrācijas un deltveida slīpmašīnas. Leņķa slīpmašīna sastāv no korpusa un tā galā paralēli motora asij novietota griezoša diska. Vienkāršākām slīpmašīnām rokturis atrodas korpusa sānā, labākajiem modeļiem roktura stiprināšanas vietas ir abos sānos un augšpusē, turklāt rokturis noklāts ar pretslīdēšanas gumiju (softpainted), kas palīdz instrumentu labāk noturēt. Dažiem modeļiem instrumenta korpuss ar gumijas uzmavu sadalīts divās daļās, nodrošinot tā ērtāku turēšanu. Strādājot grūti aizsniedzamās vietās, noder aizmugurējais rokturis, ko iespējams nostiprināt vairākās pozīcijās.
Lai nepieļautu putekļu nonākšanu korpusā un lai paildzinātu instrumenta mūžu, leņķa slīpmašīnām ventilācijas atveres ir izveidotas pēc labirinta principa. Lai izvairītos no dzirksteļu kūļa, slīpmašīnai ir aizsargapvalks, kura stāvokli var izmainīt dažādos darba režīmos. Noņemot aizsargapvalku, palielinās traumatisma iespējas, tāpēc tas nekādi nav ieteicams.
Mašīnu raksturo tās jauda, kas var būt no 500 līdz 2500 W. Griešanās ātrumu mēra ar apgriezienu skaitu minūtē (rpm), un tas sasniedz no 1100 līdz 10 000 rpm. Diska lielumi mēdz būt no 115 līdz 230 mm, bet pašas ierīces svars – no 2 līdz 6 kilogramiem. Jo lielāka jauda, jo spēcīgāks un parasti arī lielāks ir instruments. Tāpat pastāv atšķirības profesionālas klases un amatieru klases instrumentiem. Profesionālas klases instrumenti kalpo ilgāk, aprīkoti ar papildfunkcijām un attiecīgi maksā daudz vairāk. Tomēr nelielai un neregulārai strādāšanai lieliski noder amatieru klases instruments.
Veikalos nopērkami instrumenti gan ar vadu, gan ar akumulatoru, gan pat ar benzīna dzinēju. Ja iespējams strādāt ar vadu, tas attiecīgi jāizmanto. Ja nākas daudz strādāt sarežģītās vietās un tālu prom no elektrības, protams, noder instruments ar akumulatoru, turklāt modernie akumulatori strauji attīstās un var iegādāties uzreiz divus (kamēr vienu lādē, ar otru strādā).
Ieslēdzot slīpmašīnu, jābūt vienmērīgam startam. Ieteicams ir ātruma regulators, kas padara fleksi universālāku un ļauj labāk izmantot arī dažādu materiālu pulēšanai. “Strādājot ar koku un akmeni, es izmantoju dažādus diskus un leņķa slīpmašīnu ar regulējamu griešanās ātrumu. Tas palīdz man veidot tēlnieciskus elementus gan no koka, gan no akmens,” stāsta krāšņu podnieks Māris Skuja.
Drošības sajūgs apturēs motoru diska iesprūšanas gadījumā. Atsitiena funkcija automātiski izslēgs fleksi, tam nokrītot uz grīdas. Aizsardzība pret atkārtotu ieslēgšanos nodrošinās to, ka, pazūdot un atjaunojoties strāvai, slīpmašīna pati neieslēgsies. Toties ātruma stabilizēšanas sistēma nodrošinās, lai slīpmašīna darbotos ar vienādu apgriezienu skaitu neatkarīgi no tās slodzes. Šī sistēma īpaši noder, veicot smagus griešanas darbus.
Instrumenta disku nomaiņai izmanto speciālu atslēgu, lai tā nenozustu, dažkārt to iestrādā rokturī. Populārākie ir abrazīvie un dimanta diski, kaut arī reizēm var nopirkt cita tipa, piemēram, stiepļu galviņas, ko izmanto slīpēšanai. Abrazīvos diskus izvēlas metāla apstrādei. Ar vienādu apgriezienu skaitu lielākie diski griezīs ātrāk, bet mazākie – lēnāk. Zāģēšanai paredzētie diski ir plānāki, slīpēšanai – biezāki. No rūdīta metāla izgatavotos dimanta diskus izmanto akmens, keramikas un betona apstrādei. Katram instrumentam paredzēti noteikta lieluma diski, kuriem standarta izmēri ir 115 mm, 125 mm, 150 mm, 180 mm vai 230 mm. Uz katra diska arī norādīts, kādam materiālam tas paredzēts, kāds ir maksimālais apgriezienu skaits, ieteicamais ātrums un pieļaujamais maksimālais apgriezienu skaits, kā arī drošības pasākumi.
