Francijas studenti Latvijā mācās vilku paradumus un piegaudošanas mākslu 0
Latvijai ir visgarākie vilku nomedīšanas termiņi un lielākās medību kvotas Eiropas Savienībā – šosezon mūsu medniekiem ļauts nomedīt 300 vilkus. Salīdzinājumam – piemēram, Francijā gadā nomedī 10 līdz 12 pelēčus un arī tikai mājlopu aizsardzības vārdā.
Varētu jautāt, ko gan vēl kā mednieku prasmes citas valstis no mums var pamācīties, taču pieci Francijas lauksaimniecības un dabas augstskolas Esitpa studenti ir citās domās. Pirms pusotra gada viņi uzrakstīja vēstuli vilku populācijas pētniekam zinātņu doktoram Jānim Ozoliņam, ka vēlētos Latvijā ierasties uz tā saucamo ārzemju praksi. Vakar viņi visi devās uz Teiču rezervāta un Lubānas apkārtnes mežiem, kur pētnieks jaunajiem ļaudīm rādīja vilku piegaudošanas mākslu.
Līdzīgus lūgumus J. Ozoliņš iepriekš saņēmis arī no citu valstu augstskolām – Spānijas, Slovākijas –, taču līdz šim nav bijis ne laika, ne jaudas organizēt praksi ārzemju studentiem. Kopš Valsts mežzinātnes institūts “Silava” kļuvis par viņa vienīgo darba vietu, pavērusies iespēja pieņemt Esitpa universitātes 5. kursa studentus. “Mūsu uzdevums ir apmierināt viņu interesi, taču iespējams, ka nākotnē tas būs arī mūsu ieguvums, jo jebkurš students ir potenciāls kolēģis, varbūt viens no simta, bet tāda iespēja pastāv,” savu attieksmi skaidro pētnieks. Zinātnē, līdzīgi kā daudzās citās jomās, viens nav karotājs – šī atziņa J. Ozoliņam palīdzējusi līdzšinējos sasniegumos, tāpēc viņš turpina ieguldīt savu enerģiju arī “nākotnes bankā”.
Franču jaunieši uz Latviju atbraukuši ar savu nelielo, tomēr pieredzi, un arī tas ir sadarbības ieguvums. Alīne Boterdela stāsta par savas zemes vilku populāciju, kurā ir apmēram 250 dzīvnieku. Salīdzinājumā ar Latvijas pelēčim franču vilkiem brīvdabā ir mazāk vietas un dabiskās barības, tāpēc tie uzbrūk mājlopiem – galvenokārt aitām un kazām. Francijas valdība katru gadu tērē miljonus, lai atlīdzinātu lopkopjiem zaudējumus. Par spīti protestiem, kurus vilku atbalstam rīko dažādas ļaužu grupas, ļoti nelielā skaitā tiek atļautas plēsēju medības, ko oficiāli nosauc par paraugu ņemšanu. Nekas nelīdz – aitkopju zaudējumi pēdējos sešos gados tuvojas jau 30 tūkstošiem nogalētu dzīvnieku. Arvien pieaug to fermeru skaits, kas vilkus uzskata par eksistenciālu draudu savai uzņēmējdarbībai.
Gan Alīne, kas uzņēmusies runassievas pienākumus, gan viņas studiju biedri ir vienisprāt, ka Francijas valdībai vairāk jārūpējas par ganāmpulku aizsardzības pasākumiem, palīdzot fermeriem ierīkot speciālas sētas, iegādāties labi apmācītus suņus vai pat tādus neparastus sargus kā ēzeļus. Starp citu, vienā no interneta vietnēm var apskatīt, kā ēzelis kādam Šveices fermerim palīdz sargāt 80 aitas. Vilku tas var nogalināt ar vienu precīzu spērienu, apgalvo aitkopis. Ar savu palīgu viņš ir apmierināts – ēzelis te strādā jau trīs gadus, vilki ganāmpulkam iet ar līkumu, bet pats sargs, salīdzinot ar suni, ir lētāk pabarojams, jo ēd taču to pašu ko aitas.
“Mūs interesē vilki, tie fascinē,” kā vienu no iemesliem, kāpēc viņi izvēlējušies praksi “ar vilkiem”, nosauc franču studenti. Viņi grib redzēt, kā norit vilku populācijas apsaimniekošana Latvijā – pabūt mežā, redzēt vilku pēdas, satikt medniekus, taksidermistus, taču medībās gan ciemiņi nevēlas piedalīties. “Mēs gribam redzēt, kā tiek menedžēta vilku populācija Latvijā, un atrast jaunas idejas, citu skatu punktu mūsu valstij. Šeit gūtās zināšanas varēsim izmantot arī mūsu darbā pēc augstskolas beigšanas,” Alīne formulē prakses mērķuzdevumu. Pēc studijām katrs jau nolūkojis kādu darbības jomu – savvaļas teritoriju pārvalde, dzīvnieku audzēšana un veselības izpēte, fermeru finanšu konsultācija, sēkl-kopība.
Pirmās dienas franču jaunieši pavada “Vilku bedrē” – tā joprojām sauc lielo plēsēju pētnieku darba telpu. Nosaukums radies kopš tā laika, kad nomedīto vilku ķermeņus nācās stiept garām kolēģu kabinetiem un vilku galvaskausu vārīšana notika blakus ģenētiķu telpām. Tagad “Vilku bedre” atrodas nesen izremontētās telpās ar labu ventilāciju un atsevišķu ieeju dzīvnieku piegādātājiem. Studentiem te būs iespēja vērot vilka ķermeņa sekciju.
Dodoties uz Latviju, jaunieši cerējuši izbaudīt arī īstu ziemu, taču pirmajā nedēļā bija jāsamierinās ar Francijai tipiskiem laikapstākļiem. Prakses vadītājs J. Ozoliņš apņēmies studentus aizvest līdz Ērgļiem, kur esot vairāk sniega un līdz ar to cerības atrast un parādīt jauniešiem vilku pēdas.
