Ar energoefektivitāti vilcināties nedrīkst 3
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Situācijā, kad ir būtiski cēlušās energoresursu cenas, uzņēmēji ir norūpējušies par nākotni, īpaši par to, kā izdosies darboties šoziem. Turklāt situāciju uzkarsē arī iepriekš nekad nepieredzētas bažas par resursu pieejamību.
Patlaban ieguvēji ir tie, kuri jau laikus veikuši energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus. Lai gan tās ir miljonu investīcijas, šīs izmaksas ievērojami atslogo Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta pieejamība. Tostarp – drīzumā gaidāmais ievērojamais piešķīrums no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda.
Tā, piemēram, Kārsavas novada uzņēmums “Latgales dārzeņu loģistika” lauksaimniecības un tehnoloģiju parka siltumnīcās audzē tomātus ar zīmolu “Mežvidi”. Pirms pāris gadiem ar ES fondu līdzfinansējumu kompleksā tika ieguldīti trīs miljoni eiro, tostarp pilnībā nomainot siltumnīcu apgaismojumu. “Lauksaimnieki vieni no pirmajiem saskārās ar krīzi, un šī brīža situācija enerģētikā liek ļoti nopietni domāt un rīkoties.
Tas nozīmē būtiskas investīcijas, bet bez jauniem un energoefektīviem risinājumiem sekmīga saimniekošana nav iespējama. Tāpēc bijām vieni no pirmajiem pasaulē, kas siltumnīcās ieviesa LED apgaismojumu. Jaunākās paaudzes apgaismošanas sistēma vispār ir efektīvākais risinājums, kas pastāv nozarē,” stāsta uzņēmuma valdes loceklis Edgars Romanovskis.
Jautāts par investīciju atdevi, viņš atzīst, ka ieguldījumi energoefektivitātē, īpaši augsti efektīvās augu gaismošanas sistēmās, ir izrādījušies būtiskākais apstāklis, kas nodrošina siltumnīcu kompleksam pozitīvus saimnieciskās darbības rādītājus un ļauj ar cerībām raudzīties uz izaugsmi.
“Plānojam tuvākajā laikā realizēt rekuperācijas sistēmas izbūves projektu esošajās siltumnīcās. Tas ļaus uzlabot mikroklimatu, kas ir būtiski zaļās audzēšanas (bez pesticīdiem) nodrošināšanai, gan arī vēl vairāk paaugstinās ražību un nodrošinās tik būtisko siltumenerģijas ietaupījumu. Projektu bija paredzēts īstenot jau šajā audzēšanas sezonā, bet ieviešanas plānus diemžēl koriģēja vispārējais komplektējošo detaļu un iekārtu deficīts,” norāda Romanovskis. Viņš arī piebilst, ka vēl viena tuvākā laika iecere ir saules elektrostacijas izbūve, lai nodrošinātu siltumnīcu kompleksa vismaz daļēju apgādi ar pašu saražoto elektroenerģiju. Būtisks investīciju projekts būs arī jaunā siltumnīcu kompleksa korpusa izbūve, kur plānots pielietot jaunākos risinājumus energoefektivitātes un siltumnīcu tehnoloģiju jomā.
Nomaina autoparku
Teju trīs miljonus eiro vecā autoparka nomaiņai ar videi draudzīgākām mašīnām investējusi piena pārstrādes uzņēmumu grupa “Food Union”. Autoparka atjaunošana sākta jau 2019. gadā ar 14 jaunām kravas automašīnām 1,4 miljonu eiro vērtībā, izmantojot ES fondu līdzekļus. Pērn uzņēmums par vienu miljonu eiro iegādājās vēl desmit kravas auto ar jaunākajiem “Euro 6” dzinējiem un divām aukstuma kamerām, kas nodrošina iespēju pārvadāt produktus dažādos temperatūras režīmos. Šogad nopirkti vēl divi kravas auto un divi busiņi “Pienaveikals.lv” vajadzībām kopumā par 300 000 eiro. Līdz ar jaunā veida kravas automašīnu iegādi uzņēmums var efektīvāk plānot piegādes maršrutus un izdevumus, proti, doties pa vienu maršrutu vienreiz, nevis ar divām mašīnām. “Ietaupām laiku, cilvēkresursus, samazinām kaitīgos izmešus un degvielas patēriņu. Turklāt “Scania” multitemperatūras kravas automašīnas aprīkotas ne tikai ar jaunākajiem “Euro 6″ dzinējiem, bet arī ar divu temperatūru kameru risinājumu, kas ļauj vienā automašīnā pārvadāt piena produktus, saldējumu un saldētos produktus,” teic “Food Union” transporta loģistikas vadītāja Arīna Mihailova.
Tehnoloģijas, saules paneļi, iekārtas
“Tagad uzņēmēji labi saprot – ar energoefektivitātes uzlabojumu ieviešanu vai pāreju uz alternatīvu energoresursu izmantošanu vilcināties vairs nedrīkst,” tā Attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš norāda, ka jau drīzumā uzņēmējiem energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju plašākai izmantošanai būs pieejami 80,5 miljoni eiro no Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalsta programmas. Atbalsts būs pieejams kā “Altum” aizdevums vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai.
Teikto “Latvijas Biznesam” apliecina arī Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu departamentā, norādot, ka par atbalsta pieejamību oficiāli izziņos jau šonedēļ.
Atbalsts tiks novirzīts trim mērķiem – energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju plašākai izmantošanai, kā arī elektroauto iegādei.
Projektus pieņems trīs atlases kārtās, sākot ar šā gada rudeni, katru atlasi organizējot divu mēnešu garumā. Katrā atlases kārtā atbalstam uzņēmumu energoefektivitātei paredzēti 8 583 613 eiro. Atbalstam saules paneļiem u. c. AER pašpatēriņam plānoti 15 000 000 eiro, savukārt elektroauto iegādei – 1 666 666 eiro. Jāpiebilst, ka pēdējais atbalsta veids attiecas tikai uz eksportējošiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Kopā pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai būs 25,75 miljoni, pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām – 45 miljoni, savukārt elektroauto iegādei – pieci miljoni eiro. EM arī informē, ka atbalsta programma paredz – uzņēmumu iesniegtie projekti tiks savstarpēji salīdzināti atklātos konkursos, kuros lielāku punktu skaitu saņems projekti, kas nodrošinās lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai primārās enerģijas samazinājumu, rēķinot uz atbalstu 1000 eiro.
Atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai un AER tehnoloģiju ieviešanai uzņēmumiem būs pieejams kā “Altum” aizdevums vai “Altum” paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai. Maksimālā aizdevuma summa ir pieci miljoni eiro ar termiņu līdz 20 gadiem. Atbalsts tiks piešķirts kā kapitāla atlaide, proti, “Altum” samazinās aizdevuma apmēru 30% apmērā, bet ne vairāk kā 1,5 miljonus eiro pēc tam, kad energoefektivitātes paaugstināšanas vai AER tehnoloģiju ieviešanas projekts būs īstenots. Aizņēmumu uzņēmums varēs saņemt arī nedzīvojamo ēku energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas iekārtu iegādei. Tāpat finansējumu varēs ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem, kā arī atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai, piemēram, saules paneļiem, vēja ģeneratoriem, biomasas tehnoloģiju ieviešanai u. c. tehnoloģijām.
Arī elektroauto
EM arī informē, ka atbalsts eksportējošiem apstrādes rūpniecības nozares uzņēmumiem būs pieejams bezemisiju transportlīdzekļu iegādei jeb jaunu M1 kategorijas (papildus vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas un nav vietas stāvošu pasažieru pārvadāšanai) transportlīdzekļu iegādei, kas par vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas un kuru siltumnīcefekta gāzu emisijas ir 0 g CO2/km. Citiem vārdiem sakot – elektroauto. Uzņēmums, iegādājoties elektroauto, no “Altum” saņems garantiju līzinga maksājumam, un, sasniedzot projektā noteiktos mērķus, līzinga maksājumam tiks piemērota kapitāla atlaide jeb maksājuma samazinājums. Maksimāli pieļaujamā kapitāla atlaide viena elektroauto iegādei nepārsniegs 5000 eiro, nepārsniedzot 30% no elektroauto izmaksām. Kapitāla atlaide, kuru piešķirs vienam uzņēmumam visu projekta ietvaros noteikto elektroauto iegādei, būs līdz 30% no elektroauto izmaksām, bet ne vairāk kā 180 000 eiro.
Vēl citas iespējas
Kamēr 80,5 miljonu eiro atbalsts vēl tiek gaidīts, uzņēmējiem jau tagad ir iespējas atrast atbalstu. “Pavisam drīz sāks darboties atbalsta programma tiem uzņēmumiem, kuru darbību negatīvi ietekmējušas Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu sekas, starp kurām ir arī straujais energoresursu cenu palielinājums, un citi atbalsta instrumenti. Taču uzņēmējiem tagad jau ir iespējas atrast atbalstu, aicinu vēlreiz pārskatīt mūsu piedāvātās programmas. Izmantot, piemēram, programmu, kas tiek finansēta no “Altum” zaļo obligāciju emisijā piesaistītajiem resursiem. Tāpat kā pandēmijas laikā, arī enerģētiskās krīzes periodā uzņēmumiem ir svarīgi nodrošināt likviditāti – pietiekamu apgrozāmo līdzekļu daudzumu. Arī šim mērķim būs valsts atbalsts, un uzņēmumi ar izdevīgiem noteikumiem to varēs izmantot nepieciešamo apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai,” rezumē R. Bērziņš.
