Ar elektrību nosit lauku biznesu: Aplamie apgalvojumi un solītie risinājumi 63
Pēdējo divdesmit piecu gadu laikā, atkārtoti mainot (būtiski palielinot) elektroenerģijas tarifus, vienmēr zaudētājos palikuši lauksaimnieki, jo par viņu saražotajām pārtikas ražošanas izejvielām – graudiem, pienu, mājlopiem – saņemtā samaksa parasti neatbilst tirgus principiem.
Arī pēdējie “jauninājumi” – maksas pacelšana par pieslēgumu (strāvas lielumu) – būtiski palielina lauku saimniecību maksājumus par patērēto elektroenerģiju.
Analizējot konkrētas saimniecības datus, noskaidrojās, ka maksa par pieslēgumu divpadsmit ar ražošanu saistītos objektos ir pieaugusi no 267 eiro līdz 810 eiro mēnesī jeb vairāk nekā trīs reizes. Lopkopības fermās pieslēguma maksa palielinājusies vēl vairāk – 3,24 reizes. Attiecinot pieslēguma sadārdzinājumu uz samaksu par visu patērēto elektroenerģiju, noskaidrojās, ka mēneša laikā maksa par vienu kilovatu ir pieaugusi no 13,46 centiem līdz 15,18 centiem vai par 12,8%. Kopējais sadārdzinājums mēnesī – 445 eiro, gadā tas var pārsniegt 5000 eiro. Problēmas apspriešanas gaitā tiek solīti risinājumi attiecībā uz graudu kaltēm, kurās pieslēgtās jaudas aktīvi tiek izmantotas tikai pāris mēnešus gadā. Tiesa gan, konkrēti lēmumi šajā lietā vēl nav pieņemti.
Aplami ir “Sadales tīkla” vadītāju apgalvojumi, ka nekādu problēmu nav ar lopkopības fermām. Slaucamo govju fermās jaudas pieslēgums ir nepieciešams visas 365 dienas gadā, jo jādarbina slaukšanas un mēslu izvākšanas iekārtas, piena dzesētāji un citas elektroierīces. Atšķirībā no rūpniecības nozarēm, lopkopības fermu iekārtas nepārtraukti visas dienas garumā netiek darbinātas.
Piena lopkopībā jau trešo gadu par realizēto pienu saņemtā samaksa ir zemāka par tā ražošanas pašizmaksu. Jebkuri papildu maksājumi var ietekmēt saimniecību pastāvēšanu.
Ekonomikas ministrija patlaban virza priekšlikumus noteikt samazinātus obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus energointensīvajiem uzņēmumiem, savukārt palielinot tos pārējiem elektrības lietotājiem. Tas nozīmē kārtējo maksājumu pieaugumu ne tikai mājsaimniecībām, bet arī salīdzinoši nelielajiem ražošanas uzņēmumiem, tātad arī lauksaimniekiem. Tāpēc vēl tālāka OIK maksājumu palielināšana ierindas patērētājiem nebūtu pieļaujama.
*Autors Jūlijs Beļavnieks ir Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks
