– Jūs gaidāt, kas būs ekonomikas ministrs pēc Saeimas vēlēšanām? 0
– Es tēmēju augstāk. Lai šāds pakalpojums sekmīgi darbotos, nepieciešams ir Valsts prezidenta un premjera atbalsts.
– Nu labi, kas pēc semināriem tiek piedāvāts tajās nākamajās klasītēs?
– Individuālu biznesa partneru piemeklēšana. Nacionālie stendi (gadā piedalāmies līdz 20 starptautiskajās izstādēs). Un mēs protam tajās labi izstādīties. Tirdzniecības misijas. Mārketinga akcijas. Augstākais līmenis ir Valsts prezidenta vizīte kopā ar uzņēmējiem (nākamā būs uz Gruziju 26. novembrī). Ir ienākošās misijas (kā nupat japāņu uzņēmējiem).
Tagad pildām Ekonomikas ministrijas uzdevumu meklēt jaunus tirgus tiem produktiem, kurus skārušas Krievijas sankcijas, kas nav viegli. Jo mūsu pārtikas produktus pamatā pazīst bijušajā padomju telpā. Kaut gan ir izņēmumi – piemēram, uzņēmums “Kaija” savlaicīgi samazinājis tirdzniecības apjomu uz Krieviju un iekarojis Zviedrijas un Dānijas tirgu.
– Kura tuvākā izstāde? Almati, uz kurieni uzbeki aicināja oktobrī?
– Neticami, bet “World Food” Maskavā jau 15. septembrī. Nupat Ministru kabinetā aizstāvēju uzņēmēju viedokli, ka tajā ir lietderīgi piedalīties, neraugoties uz Krievijas aizliegumu ievest atsevišķas preču grupas. Sankcijas šobrīd ierobežo Latvijas eksportu uz Krieviju par 52,6 miljoniem eiro, pārtiku pārdodam par 494 miljoniem. No pārtikas tā ir desmitā daļa.
– Kas nu šņabis ir par pārtiku, kas ir lielākā pārtikas eksporta pozīcija…
– Taču kopumā Krievijā pārdodam preces par 1,2 miljardiem eiro. Tas ir mazāk par 5% no eksporta apjoma. Nav pamata pašiem izvēlēties nepārdot Krievijai preces, kuras tur labi pērk. Šprotēm ierobežojumu vēl nav. Īpatnējā kārtā sankciju gaidas skārušas tekstilrūpniecību, kuru ražojumi pagaidām nav liegto preču sarakstā.
Ciniski aicināt pirkt vietējo…
– Aicinājums vairāk pirkt vietējos produktus ražotājiem taču neaizvietos trūkstošo eksportu uz Krieviju…
– No Polijas kolēģa uztvēru domu, ka Latvija, īstenojot kampaņu “Pērc vietējo!”, vidējā termiņā var izrādīties zaudētāja, jo provocē līdzīgu atbildes reakciju. Laikā, kad dažādiem ierobežojumiem seko emocionāls aicinājums iegādāties tikai mājas valsts ražojumus, tas ir pretrunā ar Eiropas integrācijas ideju. Pirmsvēlēšanu gaisotnē vietējo pārtikas produktu lobēšana ir pateicīgs sauklis. Īsts un patiess patriotisms būtu Latvijā preces saražot un spēt pārdot arī aiz robežas.
