Mārupes Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Madara Apsīte pirms gada sāka dalīties ar pašas gatavotu ēdienu receptēm un citiem dzīves jaukumiem savā instagrama profilā.
Foto no Madaras Apsītes krājuma
Šiverēšanu pa virtuvi “kovidlaikā” pārvērš par savu pirmo darbiņu: skolnieces Madaras Apses veiksmes stāsts
32
Vieniem kovida laiks uzdzinis grūtsirdību, citus pamudinājis pievērsties kam jaunam. Mārupes Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Madara Apsīte pirms gada sāka dalīties ar pašas gatavotu ēdienu receptēm un citiem dzīves jaukumiem savā instagrama profilā. Vai viegli būt kulinārajai blogerei?
Nupat Madara profilā ievietojusi ātri pagatavojama našķa – auzu pārslu, kokosriekstu un šokolādes batoniņu – uzlaboto versiju ar komentāru: “Viena no pirmajām receptēm, ko ieliku savā profilā! Šī saņēma arī vislielāko atsaucību.” Par meitas jauno aizraušanos mamma un tētis tikai paraustījuši plecus – laikam uzmanības trūkums, gan jau pāries. Kad parādījās sadarbības projekti, domas mainījās.
Pa virtuvi šiverēt viņai patīkot no bērnu dienām, taču tolaik darbošanās vairāk līdzinājusies izpētei – kas sanāk, kad dārzā salasītām odziņām pielej pienu, pievieno olas, miltus un izcep cepeškrāsnī. Nopietna gatavošana visai ģimenei sākusies desmit gadu vecumā.
Nezinātājs var padomāt – kas tad tur liels! Kaut ko pagatavo, uztaisi smuku bildi, aprakstu, un jaunums instagrama profilā gatavs.
No malas tā var izskatīties, tāpēc bieži vien blogeri tiek zemu novērtēti, jo cilvēki jau redz tikai bildi un aprakstu, bet neredz, kā tik tālu nonākam. Tā ir ideju ģenerēšana, gatavošanas process, fotografēšana, bilžu un video apstrāde, kas nereti paņem visu dienu.
Mācības skolā necieš?
Cenšos sabalansēt, jo ir brīži, kad jūtu, ka vairāk nododos blogam un mazāk mācībām. Lai tā nebūtu, izveidoju dienas plānu, paredzot laiku mācībām, sportam un blogam. Galvenais ir dienas plāns!
Madara (no labās) ar draudzenēm klasesbiedrenēm Lindu un Loretu.
Foto no Madaras Apsītes krājuma
Daudzi jaunieši šajā laikā jūtas slikti, jo mācības notiek tikai attālināti, nav iespēju tikties ar vienaudžiem, taču, šķiet, tevi grūtsirdība nav skārusi.
Ja kāds domā, ka rutīna iedzen depresijā, patiesībā ir otrādi – nebūs plāna, visu dienu nogulēsi un jutīsies pat sliktāk un vairāk noguris. To varu teikt no savas pieredzes.
Un tu izdomāji, ka vajag kaut ko iesākt?
Ideja radās tieši kovida laikā – sēdēju mājās, mācījos un sapratu, ka ar to ir par maz, jo vienmēr esmu darījusi kaut ko vēl. Iepriekš tā bija mūzikas skola – mācījos kora klasē, bet to esmu beigusi, tāpēc bija jāizdomā jauns hobijs. Sākumā meklēju darbu. Palīdzi meklēja blogere Kristina, un izdevās izturēt atlasi, kurai bija pieteikušās vairākas pretendentes ar pieredzi un labu izglītību. Laikam palīdzēja mana degsme, jaunība un vēlme darīt to, kas interesē un noder arī pašai. No darba devējas daudz ko iemācījos un iedvesmojos arī izveidot savu blogu. Un kas gan varētu būt labāks, ja ne gatavošana – mans lauciņš! Taču mans instagrama profils nesastāv tikai no receptēm, rakstu arī par savu privāto dzīvi, skaistuma lietiņām.
Reklāma
Reklāma
Vai sanāk ko nopelnīt?
Pirmā sadarbība bija ar dabiskās kosmētikas ražotājiem “Dabas pērles”. Sadarbība nozīmē, ka savā profilā reklamēju viņu produkciju apmaiņā pret produktiem vai samaksu naudā. Sākumā no tā visa bija bail, jo nezināju, kas un kā jādara, taču palīdzēja Kristina. Tagad redzu un saprotu savas kļūdas, ko tolaik pieļāvu, bet es mācījos! Pati skaisti noformēju, fotografēju, filmēju un montēju. Man patīk sajūta, ka bez ģimenes vēl kādam esi vajadzīgs un saviem spēkiem vari nopelnīt.
Kurš kuru uzmeklē?
Meklēju arī pati, taču tagad jau saņemu sadarbības piedāvājumus. Reklamēju tikai tādus produktus, par kuru kvalitāti esmu pārliecināta. Biežāk mani aicina skaistumkopšanā, lai gan vairāk gribētos sadarboties ar pārtikas nozari.
Vai ir kādas ēnas puses, ar kurām nākas sastapties?
Jaunietim, kas vēlas sākt ko līdzīgu, jārēķinās, ka būs jāiegulda līdzekļi un ne vienmēr tie atmaksāsies. Gatavošanai tērēju savu iekrāto naudu – produktiem, traukiem, dekorācijām, kam aiziet diezgan daudz līdzekļu. Skumjākais, ka ne vienmēr ēdiens vai tā attēls izdodas tik labs, lai ievietotu blogā. Tā, protams, iegūstu pieredzi, bet nauda ir iztērēta.
Vecāki neatbalsta?
Negribu pat prasīt, vēlos pati tikt galā. Vecāki atbalsta morāli, kas ir daudz vairāk nekā ar naudu. Tētis piedāvājas palīgos, kad gatavoju vai fotografēju. Kaut visa pasaule novērtē manas receptes vai mani, bet ģimenes viedokli uzskatu par pašu svarīgāko!
Ar vecāko māsu Aneti, brāli Ernestu un tēti Kasparu.
Foto no Madaras Apsītes krājuma
Vai vecāki seko līdzi tavam profilam?
Tētis pie maniem jaunumiem parasti kaut ko ieraksta. Mamma – arī. Viņa reizēm iedod kādu receptes ideju. Tomēr tētis par svarīgāko sasniegumu uzskata manas atzīmes skolā, nevis jaunu recepti.
Kur tu ņem receptes?
Skatos ārzemju blogeru gatavotos ēdienus un izdomāju, kuru sastāvdaļu varētu pamainīt pēc savas garšas. Bieži vien vajadzīgi vairāki mēģinājumi, lai atrastu perfekto formulu manai personalizētajai receptei.
Ko tagad vairāk gatavo?
Ziemā gribas pamatīgus ēdienus ar makaroniem un kartupeļiem. Kad nāk pavasaris un vasara, taisu salātus, smūtijus, vairāk izmantoju augļus. Jau tagad sāku gaidīt pavasari, lieku košākas receptes, kas izkrāso ikdienu.
Kurš notiesā tavus meistarstiķus?
Atzīšos, kad mājās esmu viena un ēdiens sanāk ļoti garšīgs, nevaru noturēties un pati to apēdu. Citreiz pacienāju mājiniekus vai aizvedu savai klasesbiedrenei un draudzenei Lindai. Pirms gatavojos instagramā likt kādu publikāciju, vienmēr pajautāju viņas vērtējumu, vai bilde ir laba, vai recepti pati mēģinātu. Linda ir kā mana asistente, kas atbalsta arī trakās idejas.
Kas pašai no visa pagatavotā garšo vislabāk?
Pagājušajā vasarā “top” recepte bija banānu saldējums – ātri pagatavojama alternatīva piena saldējumam. Sasaldē ļoti gatavus banānus, ieliek tos blenderī, pielej nedaudz sojas vai parasto pienu, var arī kakao pulveri, un sablendē. Sanāk krēmīgs, it kā nedaudz pakusis saldējums. Ziemā ļoti garšo krēmzupas – siltas, barojošas un veselīgas.
Madara (no kreisās) pagājušajā gadā sarunu festivāla “Lampa” komandā, kas startēja ar pasākumu “Mītu atspēkošana – vegānisms”.
Foto no Madaras Apsītes krājuma
Kā tavam blogam veicas ar sekotājiem?
Ap četriem tūkstošiem sekotāju, aktīvi – ap tūkstoti, kas pastāvīgi skatās manas publikācijas, un daudzi arī raksta komentārus, novērtē, atbalsta. Man ļoti patīk sarakstīties ar saviem sekotājiem, ir izveidojušās pat interneta draudzības ar dažāda vecuma cilvēkiem. Varu apspriest kulināros tematus ar māmiņām vecumā pāri 30 gadiem, mums ir daudz par ko parunāt. Sākumā mazāk, bet ar laiku sekotāju vidū saradušies vienaudži – raksta labus vārdus par receptēm un sūta ziņas, kā pašiem izdevies pagatavot. Kad, parunājoties ar sava vecuma jauniešiem, kāds saka, ka apbrīnojot un iedvesmojoties no manis, jūtos patiesi pārsteigta. Izrādās, varu kādam būt par piemēru!
Nebijusi pandēmija, varbūt nemaz nesāktu savu blogu?
Piekrītu, ka kovida laikam ir arī savas labās puses, piemēram, ļoti daudzas mūsu skolas skolotājas iemācījās darboties interneta vidē. Tētis sava uzņēmuma sapulces tagad biežāk rīko attālināti „onlainā”, kas atvieglo darbinieku ikdienu.
Pa gabalu svētkus svinēt gan maz prieka.
Jūnijā man būs 18 gadu, ļoti ceru, ka varēšu sarīkot kaut vai mazu ballīti radinieku lokā!
Kā jūsu ģimenē sagaida Lielo dienu vai Lieldienas?
Svinam Lielo dienu, ar dabiskiem materiāliem krāsojam olas, un tētis tās vienmēr slēpj dārzā. Slēpa, kad bijām mazi, un arī tagad, kad esam lieli, tradīcija tiek turpināta – ņemam visi trīs grozus un ejam meklēt. Tas ir tik mīļi! Un man nekas nav pretim, ka viņš joprojām mani uztver kā bērnu.
Ko gatavojat?
Trīs veida rasolu – ar desu, bez desas un bez desas, olām un ar vegāno majonēzi. Mūsu ģimenē tētis un brālis ēd gaļu, es esmu veģetāriete, māsa – vegāne.
Jau ilgi?
Māsa ilgstoši bija veģetāriete un vēlāk kļuva par vegāni, bet es smējos – nu kā var dzīvot bez gaļas, jo esam latvieši, ziemeļnieki, mums to vajag ēst, lai izdzīvotu! Pienāca brīdis, kad vairāk piedomāju par dzīvniekiem, sāku apmeklēt vegānu un veģetāriešu festivālus un pamazām no gaļas atteicos. Pirmais mēnesis bija ļoti grūts, bet pēc tam vairs negribējās. Tad es domāju, kā uztaisīt kaut ko garšīgu bez gaļas, un tās bija manas jaunās durvis uz kulināriju, kuras palīdzēja pavērt veģetārā pasaule.
Madaras receptes!
Saldā burkānmaize ar valriekstiem un medu
Foto no Madaras Apsītes krājuma
Sastāvdaļas:
Foto no Madaras Apsītes krājuma
Burkānmaizei: 1 ola, 120 g pilngraudu miltu, 120 g grieķu jogurta, 120 g burkānu, 75 g sasmalcinātu valriekstu, 75 g piena, 40 ml eļļas, 100 g medus, tējk. cepamā pulvera, tējk. kanēļa, šķipsniņa sāls.
Glazūrai: 150 g krēmsiera, 30 g medus.
Gatavošana:
Foto no Madaras Apsītes krājuma
Bļodā sajauc olu, jogurtu, pienu, eļļu un medu. Otrā bļodā sajauc miltus, kanēli, cepamo pulveri un valriekstus. Abu bļodu saturu apvieno vienā, samaisa un vēl iejauc smalki rīvētus burkānus. Masu ievieto iepriekš ar sviestu ieziestā kēksa formā un liek cepties 180 °C karstā cepeškrāsnī aptuveni 20 minūtes. Pēc izņemšanas no krāsns ļauj maizei atdzist.
Kamēr maize dziest, gatavo glazūru – krēmsieru samaisa ar medu.
Atdzisušo burkānmaizi pārklāj ar glazūru un rotā ar valriekstiem un ogām.
Kokosriekstu piena zupa ar turku zirņiem
Foto no Madaras Apsītes krājuma
Sastāvdaļas:
Foto no Madaras Apsītes krājuma
5 nelieli kartupeļi, 200 g šampinjonu, 1 burkāns, 1 paprika, 200 g konservētu turku zirņu, 150 ml kokosriekstu piena, sula no puscitrona, karija un paprikas garšviela, eļļa cepšanai.
Gatavošana:
Foto no Madaras Apsītes krājuma
Sagriež kartupeļus gabaliņos un katliņā nelielā ūdens daudzumā izvāra. Sarīvē burkānus, sagriež gabaliņos šampinjonus, papriku, visu liek pannā un apcep eļļā. Apceptos dārzeņus un sēnes pieber katlā pie kartupeļiem, apvāra un pievieno turku zirņus. Pielej kokosriekstu pienu, pievieno garšvielas, citrona sulu un atkal īsu laiku pavāra
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
