Ar dzīvu grāmatu rokās. Saruna ar grāmatu dizaineri MADARU KRIEVIŅU 0
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Grāmatizdevēju asociācija šogad jau 30. reizi rīkoja grāmatu dizaina konkursu “Zelta ābele”, un Gada mākslinieces titulu žūrija piešķīra grāmatu dizainerei MADARAI KRIEVIŅAI – grāmatu “Vīns un Nords” un “Atslēgas” grafiskā noformējuma veidotājai.
Dizainere paveikusi daudz – kopā ar Agnesi Kleinu radījusi pasaulē atzītu grāmatžurnālu “Benji Knewman”, sadarbojas ar žurnāliem “Deko”, “Ir Nauda”, “Modernists” un citiem, veidojusi vizuālo identitāti mākslas centram “Zuzeum”, radījusi ilustrētus plānotājus un vēl daudz ko citu. Dizaina centra mājaslapā par Madaru teikts, ka viņa veido rotaļīgu un krāsainu grafikas dizainu un, rūpīgi pārdomājot vissīkākās detaļas, vislabprātāk strādā ar drukātiem izdevumiem. Sarunā ar “Kultūrzīmēm” Madara Krieviņa atklāja grāmatu veidošanas maģiskos brīžus.
– Apsveicu jūs ar “Zelta ābeles” apbalvojumu!
M. Krieviņa: – Paldies! Tas bija patīkams pārsteigums. Esmu pateicīga žūrijai un izdevējiem Ilzei Grasei-Ķibildei un Aigaram Nordam, kuri “Zelta ābelei” iesniedza manis dizainētās grāmatas. Jāatzīst, ka man kā perfekcionistei vispirms ir svarīgi, lai pašai būtu pārliecība un gandarījums par padarīto darbu, lai rezultāts atbilstu uzdevumam un būtu izstrādāts līdz vissīkākajai detaļai. Tas, ka darbu novērtē arī citi, ir ļoti patīkami, bet manā gadījumā tas nav galvenais.
– Kā izvēlējāties grāmatu dizaineres ceļu? Kas uzrunā tieši grāmatu dizainā?
– Drukāto mediju iemīlēju pirms gadiem piecpadsmit. Viss sākās ar žurnāliem, ar “Central Saint Martins” vasaras skolu Londonā un praksi žurnālā “Wallpaper”. Tam sekoja darbs žurnālā “Deko” kopā ar redaktori Agnesi Kleinu, ar kuru pāris gadu vēlāk izveidojām savu grāmatžurnālu “Benji Knewman”. Tad sekoja žurnāls “Ir Nauda”, “Modernists”, “Pie galda!” un vēl citi. Ap 2013. gadu bija straujš uzplaukums neatkarīgo izdevumu lauciņā, toreiz iznāca daudz un dažādi “indie” nišas žurnāli, aktīvi tiem sekoju, piedalījos konferencēs.
Mani ļoti aizrauj, ka grāmatu, žurnālu un grāmatžurnālu dizainā diezgan ātri var tikt līdz taustāmam un paliekošam rezultātam, līdz ar drukai nodotu grāmatu projekts ir gatavs, un tur vairs neko nevar mainīt. Tā ir labi padarīta darba sajūta. Veidojot vizuālās identitātes, mājaslapu dizainus un līdzīgus darbus, pārmaiņas un papildinājumi notiek visu laiku un šķiet, ka darbs tā arī nekad netiek padarīts līdz galam.
Brīdis, kad tipogrāfijā grāmatas dizains saplūst ar papīru, ir maģisks. Papīra izvēle ir vēl viens aspekts, kam pieeju ļoti rūpīgi, – tas darbam piešķir vēl vienu dimensiju. Pareizi izvēlēts papīrs atvieglos lasīšanu, miksēta papīru izvēle izdevumā vizuāli nodalīs dažādas tēmas, nodaļas, izcels fotogrāfijas. Tā ir iespēja ietekmēt, kā lasītājs redzēs un uztvers grāmatu. Un kāda smarža ir svaigi nodrukātai grāmatai!
– “Atslēgas” ir ļoti nozīmīgs krājums par mūsu valsts vēsturi. Vai arī jūs pašu interesē vēsture jeb labprātāk skatāties uz priekšu, nākotnē?
– Mācos būt klātesoša tagadnē, kas nav vienkārši. Atbildot uz jautājumu, noteikti skatos uz priekšu, bet, lai skatītos nākotnē, jāzina, no kurienes nākam, jāsaprot konteksts. Tāpēc uzskatu, ka Mārtiņa Ķibilda veidotās “Atslēgas” ir ļoti svarīgs izdevums, kam būtu jābūt katrā mājā. Tagad ir lieliska iespēja uzdāvināt grāmatu arī savai vai savu bērnu skolai.
– Par abām apbalvotajām grāmatām runājot – ja “Atslēgas” uzskatāma par būtisku grāmatu valsts mērogā, tad “Vīns un Nords” drīzāk ir personiska nišas grāmata. Kā izvēlaties grāmatas, pēc kādiem kritērijiem apņematies veidot dizainu?
– Man svarīga komandas saskaņa, vai ar grāmatas izdevēju un redaktoru skatāmies vienā virzienā, vai viegli sarunāties un jūtu, ka man uzticas. Darbs pie apjomīgām grāmatām, kādas ir šīs divas nosauktās, aizņem daudz laika, šo laiku labāk pavadīt patīkamā kompānijā.
Piemēram, veidojot “Atslēgas”, kopā diezgan intensīvi strādājām deviņus mēnešus. Ļoti svarīgs ir kvalitatīvs un interesants saturs. Man arī patīk iedziļināties tekstos, īsināt, palabot. Iespējams, citā dzīvē būšu tekstu korektore. Patīk projekti, kuros nav strikti nodalītas lomas, kur redaktors var iejaukties dizainā un dizainers var ieteikt, ko palabot saturā. Protams, svarīgs arī budžets, lai projektam varu nodrošināt nedalītu uzmanību.
– Latvijā grāmatas uzskatām par nozīmīgu mākslas darbu, bet skaisto grāmatu cenas kļūst arvien augstākas, ienāk e-grāmatas… Turklāt lasītāju skaits sarūk. Vai jūs nebaida šī nākotne?
– Tā notiek ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Jau gadus desmit vai pat vairāk runā par to, ka drukātais medijs izzudīs, bet tepat vien tas ir. Ticu, ka vienmēr būs cilvēki, kam svarīgs būs tieši taktilais moments, būs svarīgi turēt rokās īstu grāmatu.
Mainās tendences un, manuprāt, ir tikai loģiski, ka izzūd avīzes, bet kā dizaina objekts paliek drukāta grāmata. Ekrānos strādājot, manas acis nogurst un vienmēr, ja vien būs izvēle, lai atpūstos vai uzņemtu informāciju, ņemšu drukātu grāmatu. Bet, ja informāciju vajag tagad un uzreiz, ir lieliski, ja pieejama e-grāmata. Galvenais – neiesūnot un sekot līdzi laikam.
Šobrīd daudz domāju par ilgtspējīgu un zaļu ražošanu, jūtu atbildību par drukāta medija ražošanas atkritumiem, tāpēc esmu sākusi darbu pie sava zīmola “pretty good paper”, kas izmantos tipogrāfijas papīra pārpalikumus “upcycled” papīra produktu ražošanai.
– Kas jūs uzrunājis no Latvijas dizaineru līdz šim paveiktā?
– Lepojos ar Germanu Ermiču, Artūru Analtu, mūsu dizaina studijām “Et Sons”, “Overpriced”, “Asketic”, ar zīmolu “Madara Cosmetics”.
Ja turpinām par grāmatām, tad it viss, ko rada izdevniecība “Liels un Mazs”, ir vienkārši ģeniāls. Turklāt gan saturā, gan dizainā.
– Kas ir tās Latvijas vērtības, ko varētu izcelt ar dizainu, lai mūsu valsts būtu vairāk pamanāma?
– Manuprāt, viss jau notiek. Svarīgi nekautrēties, domāt ārpus Latvijas robežām, rādīt sevi pasaulei, stāstīt, no kurienes nākam. Mēs esam gudri, spējīgi un talantīgi.
Viedokļi
“Madara pelnījusi aplausus”
ILZE GRASE-ĶIBILDE, grāmatas “Atslēgas” izdevēja: “Uzsākot “Atslēgu” grāmatas projektu, par Madaru Krieviņu iedomājos jau pašā sākumā. Toreiz gan domāju par diviem dizaineriem, jo vienmēr jau labāk, ja ir divi vārdi, ne tikai viens. Kad satiku Madaru, viņa idejai pieslēdzās uzreiz, un sapratu – ir! Pret darbu Madarai piemīt ārkārtīgi liela atbildība, viņa lietas dara bagātīgi un pilnīgi, nekas nenotiek pavirši.
Turklāt kā grāmatu dizainere viņa pilda ne tikai savu uzdevumu, dizainēšanu, bet arī raugās uz konceptu kopumā, redz arī tekstu un saturu. Viņa redz lasītāju, pasūtītāju, man tas ļoti patika. Viņai ir ļoti plašs redzējums par to, ko dara, viņai nepiemīt liekvārdība, līdz ar to viņa tik tiešām dara, ir darītājs, “kapātājs”. Turklāt – māksliniece ļoti precīzi ievēro termiņus, un pasūtītājam tas ir ļoti svarīgi, viņā nav tā kreatīvā cilvēka haosa. “Atslēgām” termiņi bija pavisam īsi, bet visu paspējām. Daudzi domā, ka tad, ja esi kreatīvs, vari neievērot termiņus un tas skaitās stilīgi, bet man gan tas liekas ļoti neprofesionāli.
Madara tiešām iedziļinājās tekstā un, lai konkrēto nodaļu fotokolāžām varētu izvēlēties pareizās fotogrāfijas, rūpīgi skatījās “Atslēgu” tekstu sērijas. Starp citu – tas, kā redzat grāmatu, bija radīts jau pašā pirmajā skicē, ko viņa man atsūtīja. Man liekas – ja dizainers spēj saskatīt tieši to, ko es kā pasūtītāja vēlos redzēt, tas tik tiešām nozīmē ļoti daudz. Kad to ieraudzīju, man acīs bija asaras – kā var tā uzminēt! Madara ir kautrīga un klusa, bet pelnījusi aplausus!”
“Mākslinieciski dizainiska pieeja”
JURIS PETRAŠKĒVIČS, “Zelta ābeles” žūrijas pārstāvis, mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas vadītājs, profesors: “Madaras Krieviņas darbi daudz redzēti jau agrāk, tie nav “pēc vienas šnites” taisīti un tas bija viens no iemesliem, kāpēc šoreiz tos vēlējāmies īpaši izcelt. Gan mans, gan kopējais žūrijas viedoklis saskanēja – likās ļoti interesanti, ka Madara Krieviņa savās grāmatās ienes mākslinieciski dizainisku, artistisku pieeju, arī krāsu, un, varētu teikt, lielāku uzdrīkstēšanos.
Grāmatu dizains jau ir sarežģīts, jo iespēju diapazons ir visai ierobežots. Vienmēr jau iznāk kas jauns un parādās interesanti darbi, bet iespējas ir ļoti ierobežotas, tas ir diezgan konservatīvs vizuālās izteiksmes veids, kas zināmā mērā nav mainījies kopš 15. gadsimta Gūtenberga grāmatu iespiešanas izgudrojuma. Grāmata ir četrstūris un to vāku var apspēlēt tā vai citādi, bet jāņem vērā, ka grāmata tiek lasīta.
Gadās, ka dizains dominē pār tekstu. Man liekas, ka primāri grāmatai jābūt lasāmai, vizualitāte, protams, ir svarīga saistībā ar grāmatas pārdošanu, bet tomēr būtiskākās un smalkākās lietas ir – cik viegli grāmata uztverama, cik ērti to lasīt, kādas, piemēram, ir atstarpes starp rindiņām.
Žūrija vērtēja divus dizaineres darbus – “Atslēgās” bija viena rakstura dizains, savukārt grāmatai “Vīns un Nords” – pavisam cita veida raksturs. Arī man liekas, ka šie darbi ienes atšķirīgus vaibstus mūsu grāmatu ilustrāciju vidē. Tās nav veidotas pēc “viena ģīmja un līdzības”, bet ir visai dažādas. Dizainerei ir spēcīga izdoma un sajūtams, ka tik dažādus darbus viņa nespētu paveikt bez kārtīgas iedziļināšanās tekstā.
Tāpat cits no cita atšķirīgi ir arī pārējie Madaras darbi, piemēram, žurnālgrāmatiņas “Benji Knewman”, tās ir starptautiski pazīstamas, turklāt paralēli lasāmas vismaz divās valodās. “Zelta ābeles” žūrija grāmatas vērtē no vairākiem aspektiem un mākslinieciskā vērtība ir tikai viens no kritērijiem, vērtējam arī papīra, iesējuma izvēli un vēl citus. Madaras Krieviņas darbos prevalē spēcīga dizainiskā puse un vienlaikus jūtama jēgpilna mākslinieciska pieeja, brīva interpretācija.”
