Ar dziesmu pret vīrusu. Kāpēc igauņi un lietuvieši savus svētkus ir pārcēluši, bet Latvija vēl turpina lemt? 22
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Kamēr Latvijā vēl lemj par Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku notikšanu šovasar, Igaunijā un Lietuvā jau pieņemts lēmums – savējos svētkus atlikt.
Aizvadītajā nedēļā, atmetot līdzšinējos scenārijus, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejā prezentēts jauns “e-dziesmusvētku” koncepts.
Tas paredz, ka ar devīzi “Svētki ir tur, kur esam mēs!” Dziesmu svētki no 2. jūlija līdz 30. oktobrim noritēs dzīvesvietu tuvumā, nevis pulcējoties lielkoncertos galvaspilsētā, un tiks atspoguļoti videostāstu, klipu un citās digitālās formās.
Šodien svētku risinājumu prezentēs Dziesmu un deju svētku padomei, maija otrajā pusē tās piedāvājumu skatīs Ministru kabinets.
Līdzšinējie svētku scenāriji – vēsture
“Līdzšinējie Skolu jaunatnes dziesmu svētku scenāriji ir vēsture,” tā “Kultūrzīmēm” apliecina Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.
Lēmums par jaunu “e-scenāriju” pieņemts pēc to rīkotāja – Valsts izglītības satura centra (VISC) – aprīlī veiktās pašvaldību aptaujas. Tajā secināts, ka XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sarīkošanu šīs vasaras noslēgumā atbalsta 96 pašvaldības jeb aptuveni 80% vietvaru.
Kopumā no 118 pašvaldībām anketas ar atbildēm iesūtīja 106 pašvaldības. Pēc “KZ” rīcībā esošās informācijas, aptaujas dalībnieki (variējot katrā pašvaldībā – vecāki, kolektīvu vadītāji, pašvaldību deputāti) varēja izvēlēties, kuru no svētku scenārijiem – “B” (Rīgā un reģionos) vai “C” (reģionos) – izvēlas, kā arī varēja izvēlēties šā gada svētku norisi neatbalstīt vispār.
I. Vasiļjeva atklāj, ka lielākā daļa pašvaldību aptaujas dalībnieku ir gatavi “C” scenārijam, proti, 49 pašvaldības atbalstīja “B” scenāriju (ar atrunu, ka ir gatavi piedalīties arī “C” scenārijā), bet “C” scenāriju atbalstīja 47 pašvaldības.
“Šobrīd līdzšinējie scenāriji vairs netiek izskatīti, tie ir nolikti plauktā,” “KZ” uzsver I. Vasiļjeva, norādot ka jaunais koncepts – “e-dziesmusvētki” – šobrīd ir vienīgais risinājums maksimālai drošībai.
“Jaunais risinājums tiks prezentēts arī Dziesmu svētku padomei, un tā pamatā ir svētku operatīvās vadības grupas ieteikumi un iezīmētā epidemioloģiskās situācijas prognoze, kā arī rīcības komitejas atruna par stingru brīvprātības principu,” skaidro I. Vasiļjeva.
Kas īsti ir “e-dziesmusvētki”?
Balstoties uz aptaujas datiem, kā arī svētku operatīvās vadības grupas ieteikumiem, svētku mākslinieciskās komandas ir izstrādājušas maksimāli drošu to norises scenāriju, kā pamatprincipu piedāvājot “e-dziesmusvētku” konceptu.
“Digitāli, video un audio formātā – vēsturei, dziesmā un dejā, izjūtot svētku garšu, pa vienam dalībniekam, kolektīvam un novadam,” jauno konceptu raksturo svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja, izglītības ministre Ilga Šuplinska.
Jaunajā scenārijā svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā.
Visi iespējamie koncerti un norises tikšot fiksētas videoformātos un atspoguļotas plašākai sabiedrībai dažādās digitālajās platformās un televīzijas formātos.
“Kā piemēru iecerētajam varam minēt jau šobrīd topošo tautas deju lielkoncerta fināla muzikālā skaņdarba “Svinēt Sauli” klipa izveidi, kurā dalību pieteica 629 deju kolektīvi, katrs savās mājās, individuāli,” stāsta svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.
Norises pamatā plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās.
“Uz Rīgu neviens no pašvaldībām nebrauks, viss notiks maksimāli tuvu dzīvesvietām,” uzsver I. Vasiļjeva.
Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits paredzams no viena līdz tajā brīdī valstī atļautajam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process.
“Norises tiks iemūžinātas videoierakstos, veidojot drošus e-dziesmusvētkus,” pausts VISC paziņojumā.
“Visus dokumentētos un TV materiālus plānojam ne tikai rādīt dažādās digitālajās platformās un televīzijā, bet arī nodot topošajai Dziesmu un deju svētku ekspozīcijai, lai šī neparastā laika Dziesmu svētki, kas veidos tradīcijas vēsturi, būtu pieejami arī nākotnē,” atklāj A. Bērziņa.
Jaunā scenārija pamatmērķis ir “stiprināt bērnu un jauniešu psihoemocionālo labbūtību, noslēgt šo svētku ciklu, dokumentējot to dalībniekus, programmu, repertuāru videoversijā, un atstāt vēsturei liecības par šiem svētkiem, pasakot paldies tiem dalībniekiem un pedagogiem, kas gatavojās svētkiem vairāku gadu garumā,” norāda I. Vasiļjeva.
Izlemj nepiedalīties svētkos
Sešas pašvaldības (VISC neatklāj, kuras) VISC aptaujā neatbalstīja nevienu piedāvāto scenāriju svētku rīkošanai, bet četras pašvaldības, piemēram, Rēzeknes pilsēta, aptauju neveica.
Jau iepriekš par lēmumu nepiedalīties šā gada svētkos paziņojušas Talsu un Valmieras pašvaldības. Valmieras pilsētas pašvaldība, noskaidrojot pilsētas skolu koru diriģentu, deju kolektīvu vadītāju un skolu vadības viedokli, rosinājusi šogad pieņemt atbildīgu lēmumu – atcelt XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus un gatavoties svētkiem 2025. gadā.
“Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki neapšaubāmi ir būtiska Dziesmu un deju svētku tradīcijas daļa, tomēr mēs nesaskatām reālu iespēju svētkus noorganizēt centralizētā veidā Rīgā šī gada vasarā nevienā no Valsts izglītības un satura centra piedāvātajiem scenārijiem,” aptaujā atzinuši kolektīvu vadītāji.
Arī Talsu novada pašvaldība, konsultējoties ar pedagogiem un kolektīvu vadītājiem, pieņēmusi lēmumu šajos svētkos nepiedalīties. Lēmums pieņemts, jo “iecerētā formāta svētku norise bērniem un jauniešiem nesniegs pašu galveno: kopā būšanas un līdzdarbošanās prieku,” liecina informācija novada mājas lapā.
Talsu novadā XII Skolēnu dziesmu un deju svētkiem gatavojās 25 kolektīvi, 22 kolektīvu vadītāji un 629 bērni. Tomēr šajā gadā prasmju izkopšana Covid-19 ierobežojošo pasākumu dēļ bijusi ļoti ierobežota.
Tikai no 19. aprīļa ir atsākušās klātienes nodarbības ārtelpās, kas pieejamas līdz desmit bērniem. Skolēnu dziesmu un deju svētku koordinatore, Talsu novada Bērnu un jauniešu centra direktore Doloresa Lepere norāda, ka pamatā bērniem nodarbības notikušas attālināti un individuāli un, tikai iestājoties siltākam laikam, iespējamas klātienes tikšanās.
“Attālināti mācīties dziedāt vai dejot: tie ir tikai deju soļi un dziedāšanas prasmes vingrinājumi, tas nav ne deju kolektīvs, ne koris. Vieglāka situācija ir mākslas pulciņos, kur vienmēr pamatā ir bijis individuālais darbs,” norāda D. Lepere.
“Rīkot Dziesmu un deju svētkus šādā situācijā ir bezatbildīgi. Aizbildinājumi, ka koru un deju kustība apstāsies, neiztur kritiku. 2022. gadā ir plānots 1. līdz 4. klašu koru un teātru festivāls, 2023. gadā notiks Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kur piedalās arī jauniešu kolektīvi.
Tos var paplašināt, vismaz pašvaldības līmenī iesaistot visus bērnu un jauniešu kolektīvus. 2023. gadā paredzēts zēnu koru festivāls, 2024. gadā – jaukto koru festivāls, savukārt 2025. gadā – jau nākamie Skolēnu dziesmu un deju svētki. Katru gadu notiek festivāls “Latvju bērni danci veda”. Šī kustība ir nepārtraukta, ja vien to pieļauj epidemioloģiskā situācija,” uzsver D. Lepere.
Cīnīties ar dziesmu pret vīrusu nav pareizi
“Dziesmu svētku tradīcija ir kustība, tas nav tikai viens koncerts vai daži koncerti. Noteikti atbalstu svētkus arī to citādā formā, tā turpinot tradīcijas nepārtrauktību,” “KZ” uzsver XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs diriģents Romāns Vanags.
Viņš norāda, ka jauno “e-dziesmusvētku” precīzāks saturs 15 svētku nozarēs varētu būt skaidrs jūnijā, kad būs beigušies skolu eksāmeni un uz priekšu pavirzījies vakcinācijas process.
Diriģents norāda, ka ir būtiski noslēgt līdzšinējo svētku gatavošanas posmu, lai ietu tālāk.
“Nedomājiet, ka mākslinieciskā padome uztur svētku ideju tāpēc, ka viņiem par to maksā labu algu. Četrus gadus strādājam, nesaņemot atalgojumu, – idejas vārdā, un noturēt Dziesmu svētku ideju ir mans lielākais atalgojums. Šie svētki top jau trīs gadus klātienes nodarbībās, kā arī gadu – attālināti, kas droši vien ir neveiksme, taču tā esam mēģinājuši kaut kādā veidā saglabāt ticību sev un uzturēt tradīcijas garu dziedātājos un dejotājos.
Šim laika posmam ir jāpieliek punkts, jo jāsāk gatavot nākamie svētki, tiem ir jānāk ar jaunām idejām, jaunu repertuāru un jaunu sagatavotības pakāpi. Līdz ar to nebūs prātīgi vēl uz gadu kaut ko pārcelt, nezinot, vai tas būs īstenojams un kāda tad būs kvalitāte. Turklāt daļa pašreizējo dalībnieku beigs skolu un citos svētkos kā skolēni vairs nevarēs piedalīties.”
Tiem, kas aizvainoti par tradicionālo svētku norišu atcelšanu, diriģents teic: “Nevajadzētu uztvert notiekošo arī tā, ka mums kāds kaut ko aizliedz. Diemžēl mums aizliedz daba – vīruss, kas mūs visus apdraud. Ir svarīgi, ka necīnāmies, nepazemojam viens otru, bet darām, ko varam šajā situācijā. Uzskatu, ka Dziesmu svētku nepārtrauktība ir jāsaglabā – tā ir mūsu atbildība to paaudžu priekšā, kuras šos svētkus iedibināja.
Pateicoties tām, mēs esam tur, kur esam, – varam dziedāt un dejot brīvā valstī Latvijā, kopā būt un lepoties ar savu tautu, arī rīkojot svētkus šovasar tajā veidā, kā tas būs iespējams. Tā būs brīnišķīga pateicība mūsu skolotājiem par ilgi ieguldīto, nenormāli grūto darbu.
Varbūt tās šovasar varētu būt tikai četras piecas dziesmas, kuras vienā dienā skan visos Latvijas novados un tiek dziedātas ar augsti paceltu karogu, sapucētiem bērniem. Mūsu mērķis nav iet pret dabas likumiem – cīnīties ar dziesmu pret vīrusu nebūs pareizākais.
Galvenais ir turpināt tradīciju un nodrošināt jauna cikla sākšanos septembrī. Nevēršos ne pret vienu pašvaldību, kas pašreiz ir noraidoša. Tieši otrādi, gribu, lai pašvaldības iepazīstas ar jauno modeli un mēģina pateikt paldies saviem skolotājiem, bērniem – viņiem ir jāsaņem gandarījums un pateicība.”
