No 6. līdz 12. jūlijam Latviju pieskandinās XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki 0
Tūlīt Latvijas galvaspilsēta Rīga pielīs ar bērnu un jauniešu dziesmām, smiekliem, deju, azartu un enerģiju. XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku plašo un daudzveidīgo programmu veidos vairāk nekā 50 notikumi 15 norises vietās – koru un deju kolektīvu, pūtēju un simfonisko orķestru, vokālo un instrumentālo ansambļu, mazo mūzikas kolektīvu, mūsdienu deju kolektīvu koncerti, kā arī radošās darbnīcas, teātru izrādes un citas aktivitātes gan Rīgas pilsētvidē, gan Mežaparka Lielajā estrādē, gan Daugavas stadionā. Lielākā daļa no tiem būs bezmaksas. Svētdien, 12. jūlijā, būs tradicionālais svētku gājiens, bet no 7. līdz 12. jūlijam ikvienam būs iespēja kļūt par dalībnieku “Burtiski burvīgā burziņā” Vērmanes dārzā. Svētki būs skaists vainagojums čaklumu, neatlaidību un izturību pieprasošam ceļam piecu gadu ilgumā, un šogad tajos piedalīsies rekordliels skaits – 37 890 – jauniešu.
XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku radošās idejas pamatā likta “Burt(u)burvība”. Lai apgūtu tautas tradīciju un Dziesmu svētku ābeci, ikvienam taču jāprot burtu pa burtam izburtot, sasaukt burtus kopā, gūt prieku no burtu spēlēm, skaļi pateikt: “Pats skani, līdzi skani!” Tieši šis aicinājums izvēlēts par svētku moto. Katrai nozarei apdzīvojot savu burtu, svētku laikā tiks izveidots pilns mūsu tautas nacionālo vērtību alfabēts, kuru, soli pa solim veidojoties, jau šobrīd var skatīt svētku vietnē www.dziedundejo.lv.
Par vairākām lietām svētkos var teikt – pirmoreiz. Pirmo reizi notiks mūsdienu dejas lielkoncerts, kura mākslinieciskā vadītāja ir Edīte Ābeltiņa, režisors Valters Sīlis no Nacionālā teātra, scenārija autors dramaturgs Jānis Balodis. Pirmo reizi būs kokļu mūzikas lielkoncerts, kura mākslinieciskā vadītāja ir kokles skolotāja Kristīne Ojala. Pirmoreiz svētkos piedalīsies kolektīvi no latviešu diasporām ārzemēs – 310 dalībnieki. Svētku mākslinieciskās padomes vadītājs, Maestro Raimonds Pauls teic – īpašs prieks, ka viņiem ir vēlme piedalīties Dziesmu svētkos Latvijā.
Tautas deju lieluzveduma “Līdz zvaigznēm tikt”, kas 10. un 11. jūlijā notiks Daugavas stadionā, pamatā būs mazas meitenes skats uz pasauli, izjūtas, pārdzīvojumi un piedzīvojumi. Tas reizē būs arī simbolisks veltījums horeogrāfei, lieluzveduma koncepcijas autorei Artai Melnalksnei, kas aizgāja aizsaulē 2013. gadā. Mākslinieciskā vadība uzticēta horeogrāfiem Agrim Daņiļevičam, Indrai Ozoliņai un Ingai Pulmanei.
Dziesmās, dejās, emocionālā vienotībā un kopā esības priekā pavadītā svētku nedēļa vainagosies ar svinīgo kulmināciju 12. jūlijā – XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu, kura māksliniecisko vadītāju godā pirmoreiz ir diriģenti Gints Ceplenieks un Edgars Vītols. Koncertu atklās ar Raimonda Paula dziesmu “Es nāku no mazas tautas” ar Knuta Skujenieka vārdiem. “Man likās svarīgi mūzikā atkal atrast dzīvo, patieso, nesamāksloto patriotisma stīgu cieņā pret savu dzimteni, mūsu cilvēkiem,” stāsta Raimonds Pauls. Komponistam grūti vārdos izteikt emocijas, dzirdot savu dziesmu pirmo reizi izpildām Mežaparka Lielajā estrādē. Šīs izjūtas viens no tautā iemīļotākajiem skaņražiem šajos svētkos piedzīvos vēl divas reizes. Zēnu korim savulaik pusvalša ritmā rakstītā “Mana tēvuzeme” ar Knuta Skujenieka dzeju jau kļuvusi arī par iemīļotu deju Jāņa Purviņa horeogrāfijā. “Kā vienu no veiksmīgākajiem maniem numuriem svētkos atceros deju “Sasala jūriņa” ar Ances Krauzes solo,” neslēpj Raimonds Pauls. Un trešo – “Tēvzemes etīdi”, pasen rakstītu dziesmu ar Jāņa Petera dzeju – labprāt spēlē Maestro pats. Varbūt arī šoreiz viņš kāps uz Mežaparka skatuves.
Raimonds Pauls teic, ka vārdu salikumā “XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki” viņš liek uzsvaru uz vārdu “svētki”. Ir jābūt gan liriskām, gan patriotiskām dziesmām, taču lielākoties dzīvespriecīgām, dzirkstošām, lai koristi uz podestiem varētu dziedāt kopā ar mammām, tētiem, visu publiku. Un tie, kas galu galā radīs šos svētkus, ir paši dziedātāji – bērni un jaunieši. Lai šī svētku nedēļa stiprina mūsos latviskumu, sniedz spēcinošo paaudžu pēctecības sajūtu, apziņu, ka šī tradīcija noteikti turpināsies, ka bērni, izaugot lieli, dziedās pieaugušo koros! Un Dziesmu svētki pastāvēs, kamēr vien šeit dzīvos latvieši.
