Egils Līcītis: Mācīs, kā tiranizēt valdību 4
Lūk, ko anonsē Latvijas nevalstisko organizāciju saimes locekles Pilsoniskā alianse un “Providus”. 23. augustā no 10.00 līdz 15.00 norisināsies darbnīca “Kā pilsoniskajam aktīvistam sarīkot protesta pasākumu?” visiem ieinteresētajiem NVO pārstāvjiem. Rīcībkomiteja raksta – ja tiktu pārkāptas Tavas tiesības, vai Tu zinātu, kā sarīkot piketu, lai uz to atnāktu cilvēki un lai protests tiktu pamanīts? Apmācība notikšot Latvijas košāko, redzamāko un rezultatīvāko protestu līdzorganizētājas Lolitas Tomsones vadībā.
Vai tiešām tā arī raksta, ka mācīs, kā konfliktēt, tiranizēt un jandalēt ar pašreiz cilvēku iemīļoto Kariņa valdību, turklāt 23. augustā, kad pārējā sabiedrība atzīmēs pilsoniskās nepakļaušanās vēsturisko aktu, “Baltijas ceļa” 30. gadadienu? Jā, tā raksta. Un nevajag domāt, ka “darbnīca” būs tikai tāda stundām gara papļāpāšana.
“Providus” domnīca, kurā darbojas direktores politoloģes Ivetas Kažokas grupējums, ir izsenis iemantojusi bēdīgu slavu kā sorosītu midzeņa priekšpulks, un, sadarbojoties ar šādu partneri, arī Pilsoniskā alianse kļūst nevis nevalstiska, bet pretvalstiska, ļoti tāla no tautas vēlmēm un vajadzībām, organizācija.
Nepatīkami, ka ar šiem savādniekiem un kontrkultūras pārstāvjiem saradoties ir metusies Vācijas vēstniecība Rīgā, kura afišēta kā trešais organizators. Acīmredzot no vēstniecības elementāri izspiesta nauda, bet tad gan ordnunga cienītājiem vāciešiem jāzina, par ko un kam maksāt.
Ar ko jānodarbojas valstī respektētām NVO? Noderīgākajām jāpalīdz cilvēkiem izzināt un orientēties Saeimā sataisīto likumu ķencī, jācīnās par pilsonības interesēm un vispārības labā. Zināms – ir daudzi cilvēki, kas nespēj dzīvot, nepalīdzēdami citiem, neskatoties uz to, ka viņiem neviens to nav lūdzis, tāpēc viņi dibina nevalstiskas organizācijas.
Liela daļa no tām ir karojošās, kas sirgst ar to, ka tīko izstādīt pašiem sevi pirmajā personā un savus priekšstatus par pasauli kā vienīgos pareizos, bet ir arī lēnprātīgāku bohēmas pārstāvju nodibinājumi, miermīlīgu mednieku, makšķernieku un mežrozīšu audzētāju klubiņi.
Par laimi, līdz šim nevienam neienāca prātā sarīkot kursiņus cilvēkiem, kuri žņaudzī dūres pret pastāvošo iekārtu un kārtību, un personām ar putniņiem galvā un kukū, kā protestēt, kā pareizi mītiņot, manifestēt un kā pretoties varas iestādēm gadījumā, ja “tiek aizskartas” šo ļautiņu tiesības.
Taču nu šāda tipa akcija tiek reklamēta un saprotamā kārtā veicina līdzpilsoņu negatīvo noskaņojumu pret nevalstisko sektoru kopumā. Ej nu zini, kādas privātpersonas un ar kādiem dunduriem galvā salidos kā mušas uz medu Sorosa dienestmeitu sarīkojumā. Katram cilvēkam sava uts.
Kāds grib vienkārši sist knipi premjerministram zem deguna un pastāvēt ar plakātu Brīvības ielā 36 zem Kariņa kunga logiem, bet kāds cits jau vēlas ielās dedzināt autoriepas. Vienam delegātam, piemēram, nepatīk, ka nav brīv publiski staigāt neapģērbtam, bet otrs sašutis, ka neļauj savest pilnu māju ar bēgļiem.
Bet – tāds ir Latvijas likums, droši vien slikts, noprotestējams, indivīdam nedraudzīgs, bet patlaban spēkā esošs likums. Un ko tad, ja neizdodas to grozīt, – ja ne, nekas cits neatliek kā iestāties islāma valsts kaujiniekos. Uz kādiem stiķiem skolos redzamākā un rafinētākā protestu konsultante Tomsone, kā mīnēt tiltus, kā ieņemt telegrāfu un pastu?
Kā apmētāt ar bruģakmeņiem un kā ar tuvcīņas paņēmienu nogāzt garzems kārtības sargus? Tas tak skaidrs – lai protests tiktu pamanīts, tas nedrīkst noritēt pasīvi. Protestam jānodārd vismaz 7–8 balles stipram pēc Rihtera skalas!
Jācer, ka drošības orgāni nav aizsvinējušies savas simtgades sarīkojumos. Tiks veikta inspekcija minētā pasākuma sakarā, un slependienesti iefiltrējušies aizdomīgajos grupējumos. Sazvērnieki ir gana ambiciozi.
Kā redzams, necenšas slēpties zem literārās pēcpusdienas izkārtnes vai ka notiks kokteiļvakars ar groziņos līdzatnestiem pīrādziņiem. Uzsaukumus neraksta neoficiāli un ar neredzamo tinti, bet publisko tieši un atklāti – mēs palīdzēsim ar sprāgstvielām un pastāstīsim, kā sarīkot skaļu protesta mītiņu.
Tas jāņem vērā Imantam Parādnieka kungam, kurš dzīries kļūt par Sabiedrības integrācijas fonda priekšsēdētāju, kurā dala ievērojamus naudas līdzekļus un finansējuma pabalstus nevalstiskajiem. Parādnieks, būdams cietas dabas vīrs, neatbalstīs ne ar santīmu pretvalstiskas izdarības un sabiedrības veselību neveicinošas programmas.
