FOTO. Ar dižbrūklenēm – kā pa amerikāņu kalniņiem! Mājas Viesis ciemos pie Andra Anša Špata 9
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Cik nav dzirdēts – biju pie Špata ogās! Ļaudis dodas pēc dižbrūklenēm, kuras jau vairāk nekā trīsdesmit gadus savā pētnieciskajā jaunsaimniecībā “Gundegas” Bīriņos audzē un pārstrādā saimnieks Andris Ansis Špats ar palīgu komandu. Nupat “Novada garšas” konkursā viņa dižbrūkleņu-medus kompozīcija saņēma bronzas godalgu.
Dižas ogas dižiem cilvēkiem – aicina plakāts Bīriņu–Limbažu ceļa malā pie pagrieziena uz Laugas purvu, kur plešas Andra Anša Špata dižbrūkleņu lauki 22 hektāru platībā. Uz ogu laiku šeit gandrīz ik dienu ierodas lasītāji mazākās vai lielākās kompānijās. Šodien atbraukušas Jelgavas novada Zaļenieku pagasta sieviešu kora “Zaļuguns” sievas.
Nepaiet ne dažas stundas, kad lasītājas atgriežas no dižbrūkleņu lauka ar ogu pilniem maisiem. Kad jautāju svaru, katrai rēķins pa desmit vai piecpadsmit kilogramiem. Jāmaksā trīs eiro par kilogramu, kas ir izdevīga cena iepretim tirgus sešiem līdz desmit eiro. Uz lasīšanas tūri koristes pamudinājusi Antra Freiberga, kurai šī jau trešā gada pieredze. Blakus viņai Inga Jaunpujena, kas uz Špata laukiem atbraukusi pirmo reizi un esot ļoti apmierināta. No ogām gatavošot sukādes pašu našķiem vai dāvaniņām. “Nevajadzēs končas!” sievas nosmej. Viņām zināms, ka dižbrūklenes ir labs palīgs arī veselības stiprināšanai.
Pie lasītājām parunāties iznākušais saimnieks tiek sagaidīts ar dziesmu par dzērvenīti, kas mīt purviņā un tiek lūgta iznākt meža maliņā. Saprotams, kāpēc tāda izvēle, jo vēl nav sarakstīta ziņģe par dižbrūkleni, bet vajadzētu – skaistā un vērtīgā oga to būtu pelnījusi.
Nekā kopīga ar dzērvenēm
Par lielogu dzērvenēm nosauktas padomju laikā, vārds pielipis līdz mūsdienām, taču ar dzērvenēm tām neesot nekā radniecīga, skaidro A. A. Špats. “Dižbrūklenē nav nekā no dzērvenes, kas zied maija sākumā, šīs – divus mēnešus vēlāk, dzērvenēm kā zālei ir stiebri, dižbrūklenēm – koksne. Tā apputekšņojas ar brūkleni, ar dzērveni nekas nesanāks…” Par dižbrūklenēm nosauktas atjaunotajā Latvijā, izmantojot selekcionāra Alfrēda Ripas izveidotās šķirnes ‘Dižbrūklene’ vārdu.
Amerikas indiāņi, kuri ogas turēja augstā cieņā, tās saukuši par augstā gara sūtītām un miera ogām. Mūsdienās dižbrūkleņu izplatība pārsniegusi Ziemeļameriku, un tiek plaši kultivētas arī daudzās Eiropas valstīs, izmantojot selekcijā uzlabotas šķirnes. Ar dižbrūkleņu pieradināšanu Latvijas apstākļiem un patērētājiem Špatam gājis kā pa amerikāņu kalniņiem.
Kad pirmie stādījumi pēc pāris gadiem iznīkuši, saimnieks uzķēris, kā augiem trūkst, un ticis pie labas ražas, taču atkal cita bēda – ogām nav noieta, tās nepērk, tāpēc veiksmes gados nācies tonnām izgāzt turpat laukā. Tomēr viņš, kā jau zinātniekam pienākas, neatlaidies, pat par spīti arī Latvijas valdības un Zemkopības ministrijas ilgajai nevērībai pret vērtīgo ogu audzētājiem.
Lai garšīgas un veselīgas
Par dižbrūkleņu labumu cilvēku veselībai šaubu neesot, jo to apstiprinot pētījumi. A. A. Špats īpaši izceļ antioksidantus, ar ko bagātas dižbrūklenes. Vienkārši skaidrojot, antioksidanti ir mūsu organisma aizsargsistēma, kas palīdz cīnīties pret ienaidniekiem – brīvajiem radikāļiem. Brīvie radikāļi, kad to savairojies pārmēru, var radīt daudz nepatikšanu – veicināt sirds un asinsvadu slimības, iekaisumus, dažas audzēju formas un novecošanos, bojāt imūnsistēmu u. c. Organismu stiprina ar produktiem, kas bagāti ar antioksidantiem, un dižbrūklenes ir viens no spēcīgiem aizsargiem.
Dižbrūkleņu audzētājs atsaucas uz ASV Zemkopības departamenta apkopotajiem datiem, kas ļauj salīdzināt ogu un augļu antioksidantu ietekmi uz veselību ORAC vienībās, un šajā izvērtējumā aiz aronijām un melnā plūškoka, kas ieņēmuši saraksta augšgalu, trešajā vietā seko dižbrūklenes. “Dati skaidri rāda, ka mūsu zemnieku audzētās dižbrūklenes ir vismaz piecas reizes spēcīgāks palīgs veselības nostiprināšanai par tādiem importa augļiem kā apelsīni, citroni, kivi, ananasi, avokado,” viņš skaidro.
Redzams, ka oga vērtīga, taču nav jau ābols vai apelsīns, ko var notiesāt, aci nepamirkšķinot. Viens no produktiem, kas garšo arī jaunajai paaudzei, ir dižbrūkleņu sukādes, taču tās vajadzēja pagatavot, saglabājot antioksidantus, t. sk. fenolus, kas aiziet nebūtībā, ja ogas tiek žāvētas 60 grādu temperatūrā. Bija nepieciešami četri pieci gadi, līdz “Gundegās” sāka ražot dižbrūkleņu sukādes, kas žāvētas tikai 40 grādu temperatūrā. Starp citu, ASV zinātnieki esot noskaidrojuši, ka žāvētos augļos un ogās antioksidantu spēja ir divas līdz četras reizes augstāka par svaigajiem. Saimniecībā tiek ražoti 35 dažādi produkti.
Uzdevums – no augšas
Šķiet, panākumiem vārti vaļā, jo oga vērtīga, iegūta pieredze un radītas tehnoloģijas, kā to audzēt, novākt un pārstrādāt, taču uzņēmējam jārēķinās, ka joprojām nākas piedzīvot arī amerikāņu kalniņu straujus kritumus. Kopš kaimiņos Laugas purva gabalam uzradies ārzemju nomnieks, kam atļauts iegūt kūdru eksportam, viņa dižbrūkleņu lauki ir pakļauti t. s. radiācijas salnām. No nelabvēlīgiem vējiem vairs nepasargā pašu veiktie stādījumi, jo “vācietis”, kā saimnieks sauc nomnieku, nozāģējis aizsargjoslu.
Salnu dēļ ražas apjoms no 100 tonnām, kādu ievākuši pāris iepriekšējos gados, var sarukt līdz minimumam, taču vīrs ar zinātnieka prātu arī šādās neveiksmēs spēj rast risinājumu. “Domāju, ka tiešām neko nevarēs darīt, taču atcerējos, ka ogai ir trīs gatavības stadijas – zaļā, baltā un sarkanā –, un mūsu dižbrūklenes, pirms tās nokoda salna, bija sasniegušas balto, kad tās jau satur vitamīnus. ASV tādas izmanto sulu ražošanā cilvēkiem, kam ir alerģija no sarkanās krāsas ogām.” Vākuši ogas un sākuši ražot sulas no baltajām dižbrūklenēm, kam pievienoti rabarberi, bumbieri vai āboli. Saimnieks tās sauc par kompozīcijām.
Tomēr par savas dzīves galveno uzdevumu viņš uzskata nevis ražošanu, bet dižbrūkleņu popularizēšanu veselības nostiprināšanai. “Nesaprotu, kāpēc vērtīgās ogas neatrast skolu un bērnudārzu, arī slimnīcu un pansionātu pārtikas iepirkumos. Pirms pieciem gadiem vaicāju Aizsardzības ministrijai, vai neiepirks tās armijai. Nē. Zinu, ka ir valstis, kas apgādā armiju ar šādiem produktiem.” Uzdevums esot dots arī no augstākiem spēkiem, kas nav ļāvuši doties aizsaulē, kad pirms pāris gadiem ar koronavīrusa izraisītām smagām komplikācijām vienpadsmit dienas nogulējis reanimācijas nodaļā. Špats ir atpakaļ dzīvē, dižbrūkleņu laukā, lai turpinātu savu misiju.
3 zelta padomi uzņēmējdarbībā
Izvēlēties to darbības veidu vai virzienu, kas patīk, dod prieku un baudu. Tas ir vienīgais atskaites punkts, ka ej pareizā virzienā. Līdz ar to kļūsti neaizsniedzams konkurentiem, kam darbs ir piespiedu lieta.
No darbības veidiem, kas patīk, izvēlēties to, kas padodas.
Izvēlieties virzienu, kas šobrīd ir daudzējādā ziņā izdevīgs tieši jums.
UZZIŅA
Kas ir “Novada garša”?
“Novada garša” ir pasākumu kopums, kuru kopš 2019. gada rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.
“Novada garša” piedāvā:
Mazajiem ražotājiem un mājražotājiem – bezmaksas dalību katalogā “www.novadagarsa.lv” (reģistrēts teju 1000 mazo ražotāju visā Latvijā).
Mazajiem ražotājiem un mājražotājiem – dalību “Pārtikas produktu kvalitātes konkursā”, kurā starptautiska ekspertu (šefpavāri, pārtikas tehnologi) žūrija sniedz vērtējumu par produktu un rekomendācijas tā lietošanā/kvalitātes uzlabošanā.
Izglītības iestāžu pavāriem un ēdinātājiem – lai celtu šīs profesijas prestižu sabiedrībā, iespēju pilnveidot un atsvaidzināt zināšanas pavārmākslā, piedaloties konkursā “Mana novada garša”, kurā mentoru – Latvijas pazīstamāko šefpavāru – vadībā var sacensties par labākā titulu, piedalīties praktiskās meistarklasēs, kā arī iepazīt jaunākās tendences un tehnikas pavārmākslā.
Patērētājiem un sabiedrībai kopumā:
vienuviet apkopotu informāciju par pašmāju mazajiem ražotājiem un mājražotājiem,
ik vasaru četros Latvijas reģionos iespēju piedalīties publiskos pasākumos (atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai valstī), kuros var iepazīt reģionu mazo ražotāju un vietējo krodziņu šefpavāru piedāvājumu.
UZZIŅA
Dižbrūklenes pētnieciskajā jaunsaimniecībā “Gundegas”
“Pētnieciskās jaunsaimniecības zemnieku saimniecības “Gundegas” īpašnieks Andris Ansis Špats ir apmeklējis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) organizētos informatīvos seminārus par aktualitātēm lauksaimniecībā, it īpaši ar vidi saistītajos jautājumos, kuru risināšanā pats aktīvi iesaistās, saimniekojot un pētot šos jautājumus savā saimniecībā. No A. A. Špata ikviens var daudz mācīties un gūt pieredzi, jo viņš labprāt ar savām zināšanām dalās gan nozarē, gan vides jautājumos, saimniecībā uzņemot apmeklētājus,” par A. A. Špatu saka LLKC Limbažu biroja vadītājs Aigars Legzdiņš.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru.
