Kopš amatā stāšanās Pavļutam nav bijis cita uzdevuma, kā tiekties pēc augstiem nopotēto procentiem. Egila Līcīša feļetons 12
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Notikumi ap pandēmiju aizēnojuši citus ar latvisko dzīvesziņu saistītos pasākumus un izklaides. Tā novārtā pamesta pavasara kūlas dedzināšana un maz intereses ir par pasaules hokeja čempionāta tuvošanos, neraugoties, ka šogad nūju krustošanas sarīkojums būs pašu mājās Rīgā.
Tā vietā latvieši ar divkāršu modrību seko līdzi ikkatram pavērsienam vakcinācijas procesā un kā tas izlādējas atmosfērā.
Vai ar atvieglota atspirdzinājuma sajūtu vai mētājot dusmu zibeņus, grandījot sašutuma pērkonus. Diemžēl aģitatori pret nošpricēšanu neliekas mierā, aktīvi darbojas un pūlas ietekmēt cilvēkus plašās dezinformācijas kampaņās.
Potēšanas tempu traucē kāpināt arī lielās farmācijas kompānijas, kuras nekoleģiāli cenšas aptraipīt “AstraZeneca” vakcīnas labo vārdu.
Kamēr nav iespiesti vilinoši reklāmu prospekti un nav saražots lieltirāžas preses izdevums “Vakcinācijas avīze”, tas, kā iedrošināt sabiedrisko domu vakcinēšanai, atrodas ārpus Pavļuta kunga ietekmes sfēras un TV ekrānā viegli pamanāma mazliet atkailinātā veselības ministra galvvidus intensīva kūpēšana, meklējot risinājumu.
Kopš amatā stāšanās pirms simts dienām Pavļutam nav bijis cita uzdevuma, kā tiekties pēc augstiem nopotēto procentiem.
Neskatoties uz ieņemamo stāvokli, ministrs pats kā šefpavārs, kurš virtuvē vada kulinārās lietas, uzturēja uguni zem daudziem kastroļiem, kuros vārījās gardie vakcīnas kumosiņi, cenzdamies ieinteresēt nogaršošanai ikvienu svārstīgā latvieša dvēseli.
Cilvēkiem labā atmiņā februāra propagandas tiešraide, kad uz procedūru kabinetiem Stradiņa slimnīcas uzgaidāmajās telpās pēc savas lāses vakcīnas soļoja Latvijas bijušie prezidenti un esošais valsts galva Egils Levits.
Gaidot dūrienu, sprēgāja asprātības, skanēja atjautīgas replikas, uzzibsnīja pa jokam, pa anekdotam, ko slimnīcas viesi varēja būt pirmoreiz dzirdējuši uz Kolumba karavelām garajā ceļā pāri okeānam.
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga šā tā ģērbto kungu vidū izcēlās ar kārtējo franču skrodera šūdināto pēcpusdienas tualeti un platmali, kuras virsu greznoja liela tumšsarkanu mākslīgo ziedu dobe.
Bijušie prezidenti bezbailīgi cits pēc cita uzrotīja kreklu piedurknes, lai kļūtu par asinsbrāļiem ne vien no ilggadējas darbības Latvijas interešu labā, bet arī caur potēšanu.
Pēc tik vīrišķīgas rīcības, tik iedvesmojošas uzupurēšanās akcijas nāciju pārņēma miera sajūta. Ja jau vakcīnai protekciju dod šīs pasaules varenie, tad saņemt savu devu vērts arī mazajiem cilvēkiem, vienkāršajiem darbaļaudīm.
Likās, latviešu nošpricēšanai nākotne spulgo cerību varavīksnes krāsā. Bet pagājšnedēļ pēkšņi kļuva zināms, ka prezidenti nenāks uz otrreizējo vakcināciju pilnīgas imunitātes sasniegšanai!
Dzīvojot tālā Ēdolē un savlaicīgi neinformējusies par potēšanas pārcelšanu, atkārtoti Stradiņos ieradās vien VVF – šoreiz tumšā zīda tērpā ar krēmkrāsas žaketi, elegantām kurpītēm kājās un dzeltenu narcišu pušķi rokās. Kas noticis? – netika ziņots.
Cilvēkiem asinis stinga dzīslās, tie cēla acis uz debesīm – vai maz ir drošībā 65 gadus vecais vīrs Rīgas pilī! Sākās minējumi. Vai svarīgie atslēgas cilvēki nav smagi cietuši no blakusparādībām, kamdēļ mēnešiem nav spējīgi pacelt galvu no spilvena?
Taču atklājās, ka dažas no bijušām pirmajām personām šur tur redzētas pie veselības un pilnas saprašanas.
Bet iespējams, pēc potes visi cieš no trauksmes sajūtas un vajāšanas mānijas. Kas zin, būdami cilvēki ar plašu apvārsni un redzesloku, eksprezidenti vairs nevēlas būt Bila Geitsa un bioķīmiķu eksperimentu trusīši!
Ui, vai kāds no viņiem pēc potes mainījis orientāciju? Vai tiešām prezidentus iespaidojusi “AstraZeneca” antireklāma? Nē, Zatlers nav trusis – nenobijās atlaist Saeimu!
Varbūt ietekmīgajām amatpersonām Bērziņam, Ulmanim un kompānijas biedriem tiks piedāvāta ārstēšanās ar Kirgizstānā atrasto pretlīdzekli kovidam? Proti, ar ārkārtīgi indīgā auga, Džungārijas akonīta jeb Isikula saknes uzlējumu?
Varbūt efektīvu aizsardzību nodrošinās ar tepat Latvijas pļavās lasītu zālīšu novārījumu?
Beidzot izskaidrojumu mīklainajam gadījumam deva Valsts imunizācijas padome. Izrādās, prezidentos vīrišķība nav mazinājusies ne par pilīti. Ar zinātnes palīdzību izpētīts, ka 12 nedēļu intervālā iegūstams papildu imunitātes efekts, nekā būtu, potējoties pēc 9 nedēļām.
Danielam Pavļutam akmens no sirds novēlies – pienākums tiks izpildīts! Procentuāli pieaugs Latvijā nopotēto mērogs, ļaužu ticība labajam Veselības ministrijā neies mazumā.
