Ar diviem pietiks! Ierosinām noteikt limitu pašvaldību vadītāja amatā – astoņi gadi 9
Autori: Jēkabs Ščipčinskis, Ričards Vuškāns, Līna Putene, studenti
Mēs, iniciatīvas autori, esam politikas zinātnes studenti, kuri, mācību ietvaros pētīdami Latvijas politisko sistēmu, konstatēja, ka šī ir fundamentāla problēma likumdošanā attiecībā pret pašvaldību darbību. Tas, mūsuprāt, padara to par vienu no galvenajiem Latvijas politiskās stagnācijas avotiem. Pozitīvu pārmaiņu atslēga ir stagnācijas ierobežošana un Latvijas progresa attīstības veicināšana. Sākums tam būtu pašvaldību darbības pārveide.
Tieši tādēļ ierosinām veikt izmaiņas likumā, nosakot limitu (astoņi gadi), cik ilgi pašvaldības deputāts var ieņemt konkrētas pašvaldības priekšsēdētāja amatu. Šobrīd likums šādu limitu neparedz. Tas daudzās pašvaldībās ļauj turpināties netraucētai pašvaldības priekšsēdētāja darbībai jau vairākas desmitgades. Šobrīd pusē no republikas nozīmes pilsētām priekšsēdētāji atrodas amatā ilgāk par 15 gadiem, un pēdējās pašvaldību vēlēšanās nomainījās vien trešdaļa pašvaldību vadītāju. Turklāt 2013. gada pašvaldību vēlēšanās devās balsot mazāk nekā puse no vēlētājiem, un visu veidu politiskā aktivitāte pašvaldību līmenī turpina krist.
Pirmkārt un galvenokārt, mēs ceram panākt korupcijas risku samazināšanos pašvaldību līmenī. Nesen veiktais pētījums par korupcijas tendencēm septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs norādīja, ka Latvijā salīdzinoši biežāk nekā citās valstīs korupcijas skandālos nokļūst pašvaldību līmeņa amatpersonas – pilsētu mēri, deputāti vai pašvaldības izpildinstitūciju darbinieki. Šo tendenci apliecina arī dati par notiesātajām amatpersonām. Arī Valsts kontroles pārbaudes pašvaldībās atklāj kopumā vairāk būtisku pārkāpumu nekā centrālās varas institūcijās.
Izmaiņas likumā liegtu vienam pašvaldību priekšsēdētājam ilgstoši atrasties amatā, tā mazinot iespēju ilgtermiņā nodrošināt atsevišķas interešu grupas vai vienpersonisku mērķu realizāciju. Tāpat bez ilgtermiņa “jumta” garanta būtu mazināta korupcijas izplatība, jo kukuļdevējiem būtu jārēķinās ar regulāru pašvaldības vadības nomaiņu, kas sarežģītu ilgtermiņa shēmu realizāciju.
Mūsuprāt, nopietna problēma ir konkurences trūkums Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Tas mazina vēlētāju uzticību politiskajai sistēmai, ko uzskatāmi var novērot arvien sarūkošajā dalībā vēlēšanās gan pašvaldību līmenī, gan Saeimas vēlēšanās. To pierāda dati no pēdējām divām pašvaldību vēlēšanām.
Gan ekonomikā, gan politikas zinātnē tiek uzskatīts, ka konkurence veicina efektivitāti. Citējot “Providus” pētījumu: “Politiķiem savā darbā jāizjūt zināma nedrošība sava amata zaudēšanas riska dēļ. Pat ja šāda nedrošība ir neliela, tā uzlabo darba kvalitāti, attīsta labākas spējas sadzirdēt un reaģēt uz sabiedrības vajadzībām un kopumā veicina lielāku sabiedrības līdzdalību.”
Bez konkurences varai pastāv risks iekapsulēties, ko labi pierāda esošā situācija Latvijas lielākajās pilsētās un fakts, ka Latvijas pēdējās pašvaldību vēlēšanās 80 (67%) domes priekšsēdētāji saglabāja savu amatu, bet tikai 39 (32%) tika ievēlēti no jauna. Izmaiņas likumā mudinātu veikt pašvaldību priekšsēdētāju nomaiņu un nodrošinātu turpmāku regulāru varas maiņu, liedzot konkrētai personai padarīt kādu pašvaldību par savu varas bastionu.
Šīs idejas oponenti, iespējams, centīsies argumentēt, ka termiņu ierobežojums politiķiem, šajā gadījumā gan vien vadošajam amatam, būtu pret-demokrātisks. Tomēr, ja palūkojas uz demokrātijas saknēm, kas meklējamas Senajā Grieķijā, tur bija iedibināts identisks princips. Piemēram, 4. gs. – 5. gs. p.m.ē. Atēnu asamblejā 500 biedriem bija noteikts divu gadu mandāts. Rotācijas princips tika uzskatīts par svarīgu instrumentu, lai nodrošinātu visu pilsoņu interešu reprezentāciju un lai novērstu stāvokļa izmantošanu personīgiem mērķiem.
Tāpat tas nav nekas nebijis arī mūsdienu praksē. Kā šobrīd svarīgākais stratēģiskais partneris Latvijai un nozīmīgākais politiskais spēks pasaulē ASV būtu vērā ņemams piemērs, kā pieiet šāda veida likumdošanai. Pašlaik ASV deviņās no 10 lielākajām pilsētām ir termiņu limits mēriem, lielākoties tie ir tieši divi četru gadu mandāti. Vienīgā pilsēta, kur šāds limits nepastāv, ir Čikāga, kas 2015. gada pētījumā tika atzīta par pašu korumpētāko ASV. Tāpēc jautājums Latvijas politiskajām partijām – ar ko esam sliktāki par ASV, un vai mēs gribam turpināt būt Čikāga?
Jau šobrīd vairākās Eiropas Savienības valstīs pastāv mandātu limiti politiķiem pašvaldību līmenī, kā atsevišķi piemēri jāmin Portugāle un Itālija. Portugālē 2005. gadā pieņēma likumu, kas liedza pašvaldību priekšsēdētājiem ieņemt savu amatu vienā pašvaldībā ilgāk par trīs termiņiem. Priekšsēdētājs gan varēja kandidēt atkārtoti citā pašvaldībā. Šis likums kļuva saistošs 2013. gadā, un tā rezultātā 52% no pašvaldību priekšsēdētājiem bija spiesti atstāt savu amatu. Līdzīgs likums spēkā ir Itālijā jau no 1993. gada, kur pašvaldību priekšsēdētāji (izņemot mazos ciemos) vairs nevar tikt pārvēlēti pēc diviem piecu gadu termiņiem.
Svarīgs princips, ko vēlamies ieviest ar šādām izmaiņām likumā, ir politiķu rotācija vadošajā amatā. Šobrīd cilvēki reti pārzina visus kandidātus un balsojot lielākoties vadās pēc to atpazīstamības. Partiju programmas bieži netiek ņemtas vērā vai pat lasītas. Mēs vēlamies dot iespēju mazāk zināmiem politiķiem, kas pirms tam bijuši spiesti palikt priekšsēdētāja ēnā, virzīties tālāk. Oponenti noteikti apelēs pie jaunu personību pieredzes trūkuma, tomēr to var iegūt, vien rīkojoties. Tāpat izmaiņas neparedz ierobežojumus esošajiem priekšsēdētājiem turpināt strādāt kā deputātiem un/vai padomdevējiem saviem amata pēctečiem. Tas veicinātu paaudžu nomaiņu un liktu pamatu praksei politisko pieredzi nodot tālāk, tā sagatavojot topošos politiķus. Tāpat tiktu radīta augsne dziļākām partiju ideoloģiskajām saknēm. Šobrīd reti kura partija izceļas ar ilgtermiņa stratēģiju, kas būtu nepieciešama varas noturēšanai pēc “velkošās lokomotīves” aiziešanas no tribīnes. Kā arī pieredzējušie politiķi rastu iemeslu turpināt savu karjeru Saeimas līmenī, turpinot pārstāvēt pašvaldības intereses un izmantojot savu pieredzi valsts līmeņa problēmu risināšanā.
Šīs iniciatīvas mērķis nav vērsts pret konkrētu politiķi vai politisko partiju. Tāpat šī iniciatīva nav vērsta tikai uz lielākajām Latvijas pilsētām, jo arī daudzās mazajās pašvaldībās vadība nav mainījusies kopš padomju laikiem, jo bijušie komiteju priekšsēdētāji šobrīd turpina savu politisko karjeru kā pašvaldību priekšsēdētāji. Šo problēmu var risināt, veicot regulāru vadības rotāciju, tā dodot iespēju ieplūst svaigām vēsmām pašvaldību politikā.
