“Ar diskusijām internetā nepietiek” 2
“Kaut arī daudzi jaunieši apgalvo, ka par politiku neinteresējas, tomēr viņu teiktais, ka seko ziņām plašsaziņas līdzekļos, liecina par pretējo,” iepazīstinot ar pētījumu par jauniešu politisko līdzdalību Latvijā, uzsvēra Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Anda Laķe.
Starptautiskajai jaunatnes dienai veltītās debates notika Saeimā, un uz tām bija pulcējušies ap 100 jauniešu. Atklājot pasākumu, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece norādīja, ka, ņemot talkā jaunas politiskās līdzdalības formas, tieši jaunieši ir tā sabiedrības grupa, kas spēj panākt vērā ņemamas pārmaiņas politiskajā vidē un kultūrā. Iepriekšminētajā pētījumā tika aptaujāti vairāk nekā 1000 jauniešu no visas Latvijas. Pētījumā noskaidrojies, ka vidēji jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem ieinteresētība politiskajos procesos pēc desmit ballu sistēmas ir mērāma ar 5,5 ballēm, lielāka interese ir apmēram trešdaļai no aptaujātajiem. A. Laķe stāstīja, ka jauniešiem ir vairākas asociācijas par politiku: pirmā saistās ar institūcijām – Saeimu un valdību, taču jaunieši bieži vien ar politiku saista arī melus un korupciju. Jaunieši mazāk ar politiku asociē personības. “Daudzi no viņiem nosauca Latvijas Reģionu apvienības deputātu Artusu Kaimiņu. Tā ir negatīva pazīme, jo jaunieši nosauc politiķa vārdu, kurš ir politiskais opozicionārs un ir ieņēmis destruktīva tēla pozīciju,” uzskata A. Laķe. Jaunieši politikā mēģina iesaistīties, izmantojot, piemēram, portālu “manabalss.lv”, kur sabiedriskās iniciatīvas internetā var parakstīt jau no 16 gadu vecuma. “Jaunieši domā, ka, diskutējot sociālajos tīklos par politiku, viņi ir aktīvi procesa dalībnieki, tomēr viņi ar saviem ziņojumiem nesasniedz tradicionālās un formālās struktūras, kuras pārstāv politiķi kā, piemēram, Saeimu un valdību,” vērtēja A. Laķe. Viņa aicināja arī politiķus padomāt, kā iesaistīt jauniešus.
Vēlāk sekoja diskusija, kurā piedalījās jauniešu organizāciju pārstāvji. Latvijas Jaunatnes padomes prezidents Emīls Anškens pauda uzskatu, ka Latvijas izglītības sistēma negatavojot līderus un šajā ziņā jauniešu organizācijām būtu jāieņem aktīva loma. “Jo vairāk būs jauno līderu, jo lielāka būs jauniešu līdzdalība politiskajos un sabiedriskajos procesos,” pārliecināts LJP prezidents. Tikmēr Saeimas deputāts Edvards Smiltēns norādīja, ka labāk par sociālajiem tīkliem, kas arī ir nepieciešami, darbojas klātienes tikšanās: “Saeimā tiku ievēlēts, kad man bija 26 gadi. Senāk par politiku man bija negatīvs uzskats, un tajā iesaistījos, tikai sākot darboties biedrībā. Pakāpeniski iesaistījos partijā.”
Tikmēr no zāles repliku izteica Oskars Jepsis, Latvijas Simtgades jauniešu komitejas pārstāvis, kurš uzskata, ka politiķiem nepieciešams biežāk braukt uz skolām, piemēram, uz profesionālās izglītības iestādēm, kuru audzēkņiem esot mazāka interese par politiku. Diskusijās tika skarts arī jautājums par iespējām jauniešiem balsot no 16 gadu vecuma pašvaldību vēlēšanās. Diskusijas dalībnieks Kārlis Būmeisters norādīja, ka jauniešiem būtu jādod vairāk politisko tiesību un jāļauj viņiem balsot jau no 16 gadu vecuma, tādējādi mainot Latvijas politisko un sociālo vidi.
