“Ar dažādām detaļām Krievija mēģina “stiept gumiju” pamiera sarunās,” norāda pētnieki 0
Ar dažādām detaļām Krievija mēģina “stiept gumiju” pamiera sarunās, tā otrdienas rītā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” apgalvoja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns. Viņaprāt, Putinam ir izdevīgi vilkt laiku, pirmkārt, lai atstumtu ukraiņus no Kurskas apgabala.
“Tur ir divas lietas. Kurskas apgabals, kur ukraiņi joprojām turas. Putins nevēlas, lai karš apstātos, kamēr ukraiņi atrodas Krievijas teritorijā. Kaut vai viens kvadrātkilometrs – tas ir daudz,” sacīja pētnieks.
Viņš arī uzskata, ka Krievijas vadonis Vladimirs Putins ir izmisis, bet negrib to izrādīt.
“Krievijai arī vajag pauzi. Nākamais solis varētu būt kaut kāda veida uguns pārtraukšana Melnajā jūrā. Un tad jau varētu būt kāds plašāks pamiers uz vienu mēnesi. Bet neatkarīgi, kā tas beigsies, Krievija tāpat turpinās karu pret Ukrainu pēc gada, diviem, trim vai desmit. Tas tāpat ir tikai pagaidu risinājums. Plāksteris,” atzina Andžāns.
Vienlaikus pētnieks norāda uz daudzām neskaidrībām saistībā ar pamieru. Piemēram, to, ka pirms nedēļas tika lemts uz 30 dienām pārtraukt uzbrukumus energoinfrastruktūrai, taču īsti nav skaidrs, kad tam jāstājas spēkā.
Rinkēvičs: Krievija nealkst ne pamieru, ne miera līgumu
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja, ka ir pilnīgi skaidrs, ka Krievija nealkst ne pamieru, ne miera līgumu. Viņaprāt, tā vēlas pēc iespējas ilgāku karadarbību un pēc iespējas vairāk sagrābtu teritoriju. Tas esot redzams arī pamiera sarunās.
“Līdz ilgtermiņa taisnīgam mieram ir vēl ļoti tālu. Redzēsim vēl daudz sarunu, daudz pavērsienu. Tā kā neesmu liels optimists, ka kaut ko varētu panākt ātrā veidā. Pat ja būs 30 dienu pamiers, tas ir tikai pamiers. Ievērošana ir būtiska un sarunas par plašāku noregulējumu,” sacīja prezidents.
Arī Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” skaidroja, ka pamiera sarunu laikā ļoti labi redzams, ka Krievija ir tā, kura nevēlas mieru.
“Krievijas puse sarunu laikā rāda ļoti negatīvu piemēru un taisa fonu sarunām, turpinot uzbrukumus un pastiprinot militāro darbību pret Ukrainu. Tā jau ir tāda tradīcija. Krievija patiesībā ir tā, kura nevēlas panākt mieru un tā, kurai šis karš ir izdevīgs,” sacīja Šrāders.
Vienlaikus, runājot par Eiropas kopējo drošību, Valsts prezidents uzsvēra, ka ir jāskatās, cik lielas ir valstu armijas.
“Redzējāt, kas notika Eiropadomē – nācās pārsaukt Eiropas aizsardzības programmu daudz maigākā veidā, ne visas valstis ir gatavas uz aizsardzības budžetu palielināšanu. Mēs runājam par 5%, bet es ceru, ka Hāgas samitā vienosimies par 3–3,5%. Tajā brīdī, kad mūsu bruņotie spēki kļūs lielāki, nostiprināsies arī NATO. Arī Eiropa kļūs par nopientāku ASV partneri,” uzsvēra Rinkēvičs.
Prezidents arī teica, ka viņaprāt, šobrīd nav jāuztraucas par NATO 5. pantu, tomēr “ja Eiropa stiprinās aizsardzību, ASV var arī izstāties”.
ASV: Ilglaicīgu mieru varēs apspriest tikai pēc uguns pārtraukšanas
Ilglaicīgu mieru detalizētāk būs iespējams apspriest tikai pēc uguns pārtraukšanas starp Ukrainu un Krieviju, paziņojusi ASV Valsts departamenta preses pārstāve Temija Brūsa.
Komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus, Brūsa paziņoja, ka tikai pēc pilnīgas uguns pārtraukšanas, kā norādījis Tramps un ASV valsts sekretārs Marko Rubio, būs iespējams apspriest abu pušu domstarpības un ilglaicīgu mieru.
Vienlaikus Brūsa izvairījās atbildēt, vai, ASV skatījumā, ir iespējams uzticēties Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, norādot, ka svarīgākais ir tas, kāds būs sarunu iznākums.
“Runa ir par to, lai nonāktu līdz galapunktam, ar kuru būs mierā pasaule un mēs visi (..). Runa nav par uzticēšanos vai par to, ar ko jūs sadarbojaties un vai viņš jums patīk vai nepatīk, runa ir par to, kas galu galā notiks,” izteicās Brūsa.
Notiek sarunas par Krievijas iesaldētajiem aktīviem
Tikmēr ārvalstu mediji vēsta, ka republikāņu un demokrātu senatoru grupa mudina ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju pārskaitīt iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam.
Senatori vēstulē valsts sekretāram Marko Rubio jautā, vai administrācija tiešām izmanto visus pieejamos finanšu līdzekļus Ukrainas atbalstam un vai sarunās par pamieru nevajadzētu ietvert arī Eiropā un ASV iesaldēto aktīvu jautājumu.
Arī Eiropa joprojām tā arī nevar vienoties par iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam.
