Ar datorspēlēm armijai neuztrenēsies. Daudziem nav pa spēkam militārā dienesta minimālās prasības 6
Militārais dienests joprojām ir vilinošs daudziem jauniešiem, taču mūsdienu “lāčplēšiem” nereti pietrūkst jaudas, lai izpildītu kaut vai minimālās armijas prasības. Sliktās veselības un nepietiekamās fiziskās sagatavotības dēļ nākas izbrāķēt vairāk nekā pusi kandidātu.
Vecākās un vidējās paaudzes žēlošanās, ka mūsdienu bērni ir kā pielīmēti saviem datoriem un telefoniem, tādēļ pat ar mietu nebūtu izdzenami ārā “uzspēlēt kariņu” vai kādu sporta spēli, nav gluži bez pamata, jo jauniešu mazkustīgā dzīvesveida sekas arvien vairāk izjūt arī Latvijas armija, kas ar lielām grūtībām nokomplektē prasībām atbilstošu karavīru sastāvu. Senāk, kad bija spēkā obligātais militārais dienests, jauniešu fiziskā forma tika uzlabota piespiedu kārtā kazarmu režīmā, bet tagad par sava ķermeņa uzturēšanu labā formā atbildīgs katrs pats. Pat jauniešiem, kas brīvprātīgi piesakās dienestam armijā, tātad acīmredzot ir gana motivēti izvēlēties militāro karjeru, bieži rodas grūtības nokārtot minimālās prasības. Puišiem jābūt spējīgiem noskriet trīs kilometru krosu 14 minūtēs un 29 sekundēs, kā arī divās minūtēs 33 reizes atspiesties no zemes un tikpat ilgā laikā uztaisīt 43 presītes.
Daudziem slikta veselība
Lielai daļai kandidātu tas nav pa spēkam, vismaz ne ar pirmo mēģinājumu. Tāpat daudzus kandidātus nākas izbrāķēt veselības problēmu dēļ. “No tiem, kas pieteikušies dienestam armijā, pēc atlases tiek pieņemti nedaudz vairāk kā 40 procenti. Kandidāti tiek noraidīti arī iepriekšējās sodāmības, sliktā veselības stāvokļa (ielaistas veselības problēmas; arvien biežāk jauniem cilvēkiem mēdz būt mugurkaula un sirds slimības) un psihodiagnostikas testu neizturēšanas dēļ,” vēsta Aizsardzības ministrijas pārstāve kapteine Sandra Brāle.
Armijai tā ir nopietna problēma, jo potenciālo karavīru skaits pašlaik jau tāpat samazinās 90. gadu zemās dzimstības dēļ (tolaik tā bija divreiz zemāka nekā 80. gados), turklāt tūkstošiem jaunu vīriešu devušies strādāt uz ārzemēm. Ar līdzīgām problēmām saskārusies arī Valsts policija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kur daudzus potenciālos kandidātus no dienesta attur zemais atalgojums un nespēja izpildīt fiziskās formas normatīvus.
Armijas pārstāvji atzīst, ka jauniešu fiziskā sagatavotība pēdējo gadu laikā ir pasliktinājusies, sevišķi lielas grūtības daudziem sagādā skriešana un izturības vingrinājumi. Armijas vadība gan noliedz, ka tādēļ varētu samazināt normatīvus, lai kandidātiem būtu vieglāk tos nokārtot. “Normatīvi nav pazemināti. Kādi ir bijuši, tādi arī ir un būs turpmāk,” uzsver kapteine Brāle. Kandidātiem gan tiek izrādīta pretimnākšana, un viņi uzreiz netiek noraidīti, ja sākumā vēl nevar izpildīt visas prasības. Ja nedaudz pietrūkst, tad kandidātam tiek dots laiks, lai sasniegtu minimālo standartu. “Katrs kandidāts tiek vērtēts individuāli, pieļaujot ļoti nelielas atkāpes no minimālajām prasībām, kuras viņam tāpat būs jāsasniedz. Un tikai tiem, par kuriem atlases procesā ir redzams, ka viņi varēs sasniegt. Kandidāta fiziskās sagatavotības pārbaudi veic arī pārbaudes termiņa – sešu mēnešu – laikā,” informē Brāle.
Tikai ar smadzenēm nepietiek
Šādu pieeju atbalsta arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”). “Ja armija redz, ka kandidāts ir fiziski vesels un motivēts, bet pašlaik vēl nav spējīgs izpildīt prasības, viņam tiek dota iespēja sagatavoties un uzlabot savu fizisko formu. Jā, varbūt tagad viņš vēl nevar noskriet to krosu, bet tas ir treniņu jautājums,” spriež Latkovskis. “Savulaik līdzīga situācija bija ar puišiem, kam bija nepietiekamas latviešu valodas zināšanas: viņi netika atraidīti, bet gan uzņemti un apmācīti, lai varētu izpildīt prasības.”
Saeimas deputāts, bijušais iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons (“Saskaņa”) uzskata, ka armijai un policijai nevajag pazemināt fiziskos normatīvus, lai piemērotos mūsdienu jauniešu mazkustīgā dzīvesveida sekām. “Tagad karavīram arvien vairāk ir jāstrādā ar galvu, bet tas nenozīmē, ka fiziskā sagatavotība vairs nav svarīga.” Tam piekrīt arī Garkalnes novada jaunsargu instruktors, bijušais Nacionālo bruņoto spēku virsseržants Ziedonis Ločmelis: “Ja cilvēks dienē armijā kā IT speciālists, tad viņam vairāk jādarbojas ar smadzenēm, nevis muskuļiem, bet, ja viņš ir kaujas vienībā, it sevišķi kājnieku rotā (pats vārds “kājnieki” jau daudz ko izsaka), tad viņam jābūt labā fiziskā formā.”
Vecāku piemērs
Lai nokārtotu armijas pārbaudījumus, jaunieši dažkārt steigšus cenšas forsēt savas fiziskās formas uzlabošanu, bet Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesore Inese Pontaga uzskata, ka tā nav laba stratēģija. “Lai izpildītu armijas prasības, ar sportu jānodarbojas regulāri. Fizisko formu nevar strauji uzlabot dažu nedēļu laikā pirms iestājpārbaudījumiem; par to ir jādomā krietni iepriekš. Ja jaunietis plāno saistīt savu karjeru ar dienestu armijā, viņam laikus jāsāk domāt par sava ķermeņa trenēšanu: var iesaistīties spēka un izturības treniņos, spēlēt sporta spēles u. tml.”
Rīgas Ziemeļu rajona jaunsargu instruktors Ronalds Mandelis secina, ka tagad lielai daļai jauniešu ir mazkustīgs dzīvesveids: viņi pavada daudz laika, spēlējot dažādas spēlītes datorā vai telefonā, bet grūti piedabūjami iziet ārā un pasportot. “Ar sporta stundām skolā nepietiek; jauniešiem pašiem jābūt vēlmei trenēties arī ārpus skolas laika. Daudz ko nosaka ģimenes piemērs. Ja vecākiem sportiskās aktivitātes aprobežojas ar TV pults spaidīšanu, tad arī bērni apgūst šādu dzīvesveidu.”
Jāveido sporta laukumi
Saeimas deputāts Ainars Latkovskis uzsver arī pašvaldību lomu, jo tām jācenšas radīt sportiskām aktivitātēm piemērotu vidi, ierīkot sporta laukumus, kur jaunieši var izkustēties. “Daudzās valstīs esmu redzējis, ka pilsētu guļamrajonos izveidoti norobežoti sporta laukumi, kur bērniem un jauniešiem ir iespēja spēlēt basketbolu, futbolu un citas sporta spēles. Jāņem vērā, ka Latvija ir Ziemeļeiropas valsts, tādēļ nepieciešama infrastruktūra, lai ar sportu varētu nodarboties arī nelabvēlīgos laika apstākļos. Piemēram, es dzīvoju Siguldā, kur izveidoti laukumi ar mākslīgo segumu, lai futbolu varētu spēlēt arī vēlā rudenī vai agrā pavasarī. Redzu, ka bērni un pusaudži labprāt izmanto šo iespēju.” Latkovskis aicina vecākus iedvesmot savas atvases uz sportiskām aktivitātēm. “Diez vai bērni paši izdomās sākt pa vakariem skriet, kā to dara vidējās paaudzes sievietes un vīrieši.”
Bērnus un jauniešus, kas sapņo par militāro karjeru, Ziedonis Ločmelis aicina stāties Jaunsardzē, kas nodrošina labu iespēju sagatavoties šādam dzīvesveidam. “Vecāko grupu jaunsargi jau faktiski ir gatavi dienestam armijā vai Zemessardzē, jo viņu fiziskais un morālais stāvoklis ir atbilstošs prasībām,” secina Ločmelis. “Protams, ikvienam cilvēkam nāk par labu, ja viņš ir labā fiziskā formā. Bet visiem jau nav jākļūst par karavīriem, mums būs vajadzīgi arī ārsti, žurnālisti un trolejbusu vadītāji.”
Speciālo uzdevumu vienības prasības
Kross: 10 km 50 minūtēs
Peldēšana: 1500 m 50 minūtēs
Pievilkšanās pie stieņa: 14 reizes
Atspiešanās: 60 reizes divās minūtēs
Presīte: 60 reizes divās minūtēs
Pārgājiens: 20 km trīs stundās un 20 minūtēs
Avots: Nacionālie bruņotie spēki
