Ar Circenes 10% nepietiek pat sanitāru algām 12
Veselības ministrija slimnieku aprūpētājiem nemaksās par nakts stundām un liek šo naudu sameklēt slimnīcām pašām.
Māsu palīgi ar diplomu
“Varbūt jūs varētu painteresēties, kur palika veselības ministres Ingrīdas Circenes solītais 10% algas pielikums medicīnas personālam. Mums oficiāli slimnīcas administrācija sapulcē pateica, ka mazāk atalgotajiem darbiniekiem nedaudz pie algas tiks pielikts, sākot no februāra, bet ārstiem un medicīnas māsām, visticamāk, kaut kad gada otrajā pusē. Tas ir darbam paralizējoši. Piemēram, mans kolēģis ir ārsts un augstskolas lektors ar 15 gadu augsta līmeņa profesionālo pieredzi, viņam banka neļauj garantēt meitai studiju kredītu, un vēl ārste speciāliste un augstskolas lektore, kura ne no vienas bankas nevar saņemt 100 latus (140 eiro) mēnesī dzīvokļa iegādei. Tomēr tas 10% pielikums pie algas ir kaut kas, ja ņem vērā to, ka visiem Stradiņa slimnīcā bija krīzes 20 – 30% samazinājums un klāt nav pielikts pilnīgi nekas,” tā man raksta kāds ilggadējs P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts, kurš nevēlējās, lai publiskoju viņa uzvārdu. Daudzi mediķi atceras, ka veselības ministre aizvadītajā gadā solīja: algu pielikums medicīnas personālam ir garantēts, jo palielinās veselības aprūpes pakalpojumu tarifos iekļauto mediķu algas daļu. Par cik eiro maciņš kļuvis biezāks?
Valda Dombrovska valdības pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos solīts, ka no 1. janvāra darba alga par vienu darba slodzi ārstam nedrīkst būt zemāka par 529 eiro, medicīnas māsām – 330 eiro, bet māsu palīgiem – 320 eiro. Ja salīdzina ar iepriekš noteikto zemāko algu, tad ārstiem un māsām tai jābūt par 10% lielākai, bet slimnieku aprūpes personālam – par 12,5%. Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Māris Taube uzskata, ka katrai slimnīcai ir piešķirts pietiekami daudz naudas, lai izpildītu valdības noteikumus, turpretī ārstniecības iestāžu vadītāji ir neizpratnē, kā lai to izdara, ja ministrija, aprēķinot māsu palīgu jeb tautā joprojām tā dēvēto sanitāru zemāko algu, nav ņēmusi vērā Darba likumu par piemaksām pie algas, kas pienākas par darbu nakts stundās, brīvdienās un svētku dienās, ar to pasakot, ka slimnieki naktīs var iztikt bez aprūpētājiem. Ja tas būtu ierēķināts, tad sanitāru un māsu palīgu vidējais atalgojums nebūtu vis 339 eiro, kā tas norādīts citos MK noteikumos, bet gan 457 eiro.
Māsu palīgi nav no ielas pieņemts darbā mazkvalificēts darbaspēks, bet gan izglītoti cilvēki. Šīs profesijas ļaudīm ir nepieciešams medicīnas koledžā iegūts diploms, kā arī sertifikāts, kas, beidzot dažādus maksas kursus un saņemot kredītpunktus, tāpat kā ārstiem ir jāatjauno ik pēc pieciem gadiem. Tomēr šur tur slimnīcās, kur ir māsu palīgu deficīts, darbā pieņem arī sanitārus bez diploma. Pacientiem māsu palīgs tik un tā joprojām ir mīļi uzrunātā sanitārīte.
“Māsas palīgam atšķirībā no sanitāra ir atļauts aizpildīt atsevišķas sadaļas slimnieka medicīniskajā dokumentācijā, mēs drīkstam mērīt asinsspiedienu, ķermeņa temperatūru, sekot līdzi, lai slimnieks iedzer viņam izsniegtās zāles,” pastāstīja universitātes slimnīcas māsas palīdze Anita, kura tāpat kā citi viņas kolēģi lūdza, lai nepublisko uzvārdu, jo baidās, ka atklātība var nepatikt darba devējam. Anita pagājšnedēļ saņēma jauno darba līgumu, kur norādīts, ka viņai par vienu darba stundu darba devējs maksās 2,19 eiro, kas esot par 3,5 centiem vairāk nekā iepriekš.
Pēc pulksten četriem pēcpusdienā nodaļā, kura ir Anitas darbavieta, līdz rītam strādā tikai viens māsas palīgs. Viņam ik dienu ir jāaprūpē vidēji 25 pacienti, no kuriem apmēram tikai pieci spēj tikt galā ar sevi bez sanitārītes palīdzības. Pārējie var paēst, bet nomazgāties jau ir problēma. “Ja kolēģis saslimst, darbs tiek padarīts, bet samaksāts netiek,” par savu darbu stāsta Anita. Agrāk sanitāri mazgāja arī grīdu, bet tagad šo uzdevumu veic apkopēja, arī ēdienu slimniekiem vairs nepasniedz sanitārs, bet gan bufetniece. Tiesa, Anita stāsta, ka daudzās nodaļās bufetnieka vairs nav un šie pienākumi uzticēti māsas palīgam.
Meklējiet iekšējās rezervēs!
Anita padzirdējusi, ka, piemēram, ne visās reģionu slimnīcās viņas kolēģiem ir iespējams piemaksāt pie minimālās algas un tāpēc cilvēki zaudē darbu. “Ja nodaļās sāks aptrūkties māsu palīgu un nebūs vairs kas strādā pa naktīm, tad lai parāda man to cilvēku, kurš, sākot savu maiņu agri no rīta, tīrīs to, kas noticis pa nakti. Viņš līdz pusdienai netiks ar vienu mazgāšanas tūri galā, kad būs jāsāk otra. Tad kāda jēga mācīties par māsu palīgu! Slimnīcās netrūkst gulošu slimnieku, kuri obligāti jāgroza ik pa divām stundām, lai nerastos izgulējumi, jāmaina pamperi, jāmazgā… Ja šādu slimnieku ved uz mājām, viņš ir pareizi jāsagatavo turpmākajai aprūpei. Līdzko slimnīcā kaut kas nebūs pareizi izdarīts, piederīgie varēs iztērēt pēdējo naudiņu, lai nopirktu labus kopšanas līdzekļus, bet būs jau par vēlu, jo būs radušies izgulējumi,” māsas palīga nozīmi skaidro Anita.
Lielākā daļa viņas kolēģu uz darbu brauc no laukiem – Salacgrīvas, Kokneses un citām vietām un no jau tā pieticīgā atalgojuma transporta biļetei iztērē pamatīgas naudas summas. “Kad par transportu būs jāmaksā vēl dārgāk, vai nesanāks tā, ka daudzi māsu palīgi piemaksās par to, ka viņiem atļauj strādāt?” vaicā Anita.
NVD direktors Taube cer, ka slimnīcu administrācija pati atradīs finansiālas iespējas samaksāt aprūpes personālam iztrūkstošo naudas summu un darbiniekus nevajadzēs atbrīvot. Ja ņem vērā, ka slimnīcu budžets kopš 2009. gada ir samazināts par divdesmit trīsdesmit procentiem, ka valsts noteiktie medicīnas pakalpojumu tarifi, kuros ierēķināta arī atalgojuma sadaļa, neatbilst reālajām izmaksām, tad amatpersonas cerība izskatās pēc bakstīšanas ar pirkstu mākoņos.
Atlaiž, jo nespēj samaksāt
Piemēram, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai nav izdevies atrast savās iekšējās rezervēs tik daudz naudas, lai samaksātu par nakts, brīvdienu un svētku dienu darbu, tāpēc, kā pastāstīja slimnīcas valdes locekle Alīda Vāne, nodaļās no četriem māsu palīgiem un sanitārēm paliks viena vai, lielākais, divas. Lai nodrošinātu nakts dežūras, nodaļā ir nepieciešamas vismaz četras slimnieku aprūpētājas. “Medicīnas pakalpojumu tarifos nav ierēķināts siltumenerģijas, pārtikas, komunālo maksājumu pamatīgais sadārdzinājums, mums tas lielākoties ir jānodrošina no ārstniecības iestādes līdzekļiem, tāpēc diemžēl nevaram atļauties uzturēt nepieciešamo māsu palīgu skaitu,” secina A. Vāne. Arī Preiļu slimnīcas vadītājs Jānis Anspoks un Tukuma slimnīcas valdes priekšsēdētāja Dzintra Ratkeviča nav pārliecināti, ka nebūs jāsamazina slimnīcas personāls. J. Anspoks ir uzrakstījis vēstuli Veselības ministrijai, kurā lūdz atbildes uz būtiskiem finansiāliem jautājumiem, ko ministrija pagājušajā gadā nav izskaidrojusi. Neizpratnē ir arī Jēkabpils slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Zvīdris, jo šogad NVD bez kāda objektīva pamata samazinājusi darba apjomu par 500 slimniekiem.
Turpretī veselības ministre Ingrīda Circene uzskata, ka slimnīcām algu paaugstināšanai iedots pietiekami daudz naudas, tikai ārstniecības iestāžu vadītāji nespēj to efektīvi izmantot. Ja kāds sūdzēsies, ka nevar izpildīt MK noteikumus, uzsūtīšot Valsts kontroli (VK), tā ministre piedraudējusi, tiekoties ar ārstniecības iestāžu vadītājiem. Te gan jāpiebilst, ka VK savā 2011. gada revīzijas atzinumā ir norādījusi, ka valstī noteiktie veselības aprūpes pakalpojumu tarifi, kur iekļauta arī mediķu darba samaksa, neatbilst pakalpojumu faktiskajām izmaksām un ka VM rīcībā nav datu, pamatojoties uz kuriem šie tarifi ir aprēķināti. Tad kuram tā VK revīzija vairāk vajadzīga?
Slimnīcu vadītāji tad arī cenšas savu iespēju robežās, bet tās iespējas visiem nav vienādas, pat abās lielākajās universitātes klīnikās. Stradiņu slimnīcas valde 24. janvārī vienbalsīgi nolēma no 1. februāra paaugstināt darba algu sanitārēm un māsu palīgiem. Kad algas pielikumu saņems zemāk atalgotie ārsti un medicīnas māsas, vēl nesot zināms. Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas (RAS) slimnieku aprūpētāji MK noteikumos paredzēto minimumu saņem jau no 1. janvāra, un slimnīcas finanšu direktors Kārlis Smilga sacīja, ka, sākot no marta, māsu palīgiem un sanitāriem atalgojums tiks palielināts vēl par 45 – 48 eiro, medicīnas māsām – par 50 eiro, bet ārstiem – par 97 eiro. Tas neattieksies uz visiem ārstiem, bet tiem, kuru atalgojums patiešām ir mazs.
“Slimnīcas vajadzības ir ievērojami lielākas nekā patoss, ar kādu ministrija paziņoja par algu palielinājumu. Katra pacienta ārstēšana slimnīcai nes zaudējumus, jo valsts nespēj samaksāt tik, cik tā izmaksā. Jāņem vērā arī tas, ka slimnīcas finansējums no valsts budžeta divu gadu laikā ir sarucis par 12 miljoniem latu, tāpēc algu paaugstināšana notiek uz medikamentu, inventāra, amortizācijas un citu izdevumu rēķina,” stāsta RAS vadītājs V. Boka un piebilst, ka slimnīca vēl nav parakstījusi līgumu ar NVD, patlaban piedāvātais dokumenta projekts tiekot analizēts un kritizēts. Tomēr slimnīcas vadība nesūkstās par to, ka MK noteikumu izpildei valsts nav piešķīrusi pietiekami daudz naudas. Ar plānotajiem 2,2 miljoniem eiro varot nodrošināt valdības noteikto zemāko ārstu, māsu un māsu palīgu darba samaksu ar visām piemaksām. Taču, ja Veselības ministrija turpinās slimnīcai radīt zaudējumus, par slimnieku ārstēšanu maksājot tikai pusi no nepieciešamās summas, tad nav izslēgts, ka būs jāpārskata slimnīcas štatu saraksts un cietējs būs ne viens cits kā pacients.
Stradiņa slimnīcā ar algu pielikumiem ir lielākas problēmas, jo tur vidējais mediķu atalgojums ir apmēram par 100 latiem (140 eiro) lielāks nekā Austrumu slimnīcā, tātad lielāki izdevumi budžetā. “Ja vienlaikus paaugstinātu algu gan ārstiem, gan māsiņām, gan ārstu palīgiem un sanitāriem, tad slimnīcai naudas pietiktu līdz gada vidum. Tāpēc esam spiesti to darīt pakāpeniski,” pastāstīja slimnīcas vadītāja pienākumu izpildītāja Eva Strīķe. Pārskatot divu mēnešu darbu, visticamāk, medicīnas māsas MK ierakstīto zemāko darba samaksu saņems, agrākais, pēc diviem mēnešiem. Vismazākās cerības ir zemāk atalgotajiem Stradiņa slimnīcas ārstiem, jo viņu pielikums pie algas būs atkarīgs no tā, cik daudz naudas slimnīca iegūs no maksas pakalpojumiem.
Algas pielikumu – ik pa trim mēnešiem
Jaunais maz atalgotais ķirurgs Aleksandrs, kurš vēlējās palikt anonīms, uzskata, ka ministrijas cenšanās kaut nedaudz palielināt mediķu atalgojumu vērtējama pozitīvi, taču tai vajadzētu būt regulārai rīcībai, nevis vienreizējai tendencei – alga būtu jāpalielina ik pa trim mēnešiem. Viņš ne tikai strādā, bet mācās arī doktorantūrā un par vienu darba slodzi pirms nodokļu nomaksas saņem 4,55 eiro par stundu jeb 356 – 370 eiro mēnesī. Tātad zem MK noteikumos norādītās mazākās pieļaujamās ārsta algas. Lai uzturētu ģimeni, Aleksandrs ir spiests strādāt trijās darba vietās, kur mēnesī nopelna 854 – 925 eiro pēc nodokļu nomaksas. “Desmit procenti nav adekvāts algas pielikums cilvēkiem, kas atbild par citu dzīvībām. No vienas puses, man gribas strādāt Latvijā, bet, no otras puses, es nevēlos mūžīgi vilkt savu dzīvi no algas līdz algai pārstrādājoties,” secina Aleksandrs.
NVD direktors Māris Taube norādīja, ka slimnīcu vadītājiem ir jāizvērtē, cik racionāli tiek izmantoti slimnīcas resursi un cik māsu palīgu un sanitāru vienā nodaļā viņi var atļauties algot. Kur naudas vairāk – tur arī vairāk slimnieku aprūpētāju, bet, kur dzīvo no rokas mutē, tur aprūpētāju vietā lai strādā eņģeļi.
Uzziņa
* Veselības ministrijai mediķu darba samaksas paaugstināšanai 2014. – 2016. gadam piešķirti 22,8 miljoni eiro ik gadu, tai skaitā:
* ārstniecības personu minimālās algas paaugstināšanai no 2014. gada 1. janvāra 784 943 eiro apmērā ik gadu;
* ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai 22 miljoni eiro ik gadu.
