Ar cilvēku kontrabandistiem vairs neauklēsies 6
Personām, kas palīdz nelegālajiem imigrantiem šķērsot Latvijas robežu, turpmāk būs grūtāk izvairīties no cietumsoda.
Sekojot pēdējā laika ģeopolitiskajām izmaiņām, par ienesīgu organizētās noziedzības rūpalu kļuvusi migrantu nogādāšana pāri ārējai Eiropas Savienības robežai, secinājusi Valsts robežsardze. Kopš 2014. gada Latvijā aizturēto nelegālo imigrantu skaits ir pieaudzis vairākkārt un, kā liecina izmeklēšanā iegūtā informācija, gandrīz aiz visiem šiem gadījumiem stāv organizētās noziedzības pārstāvji. 2013. gadā par to uzsākti tikai trīs kriminālprocesi, bet šā gada pirmajā pusē to skaits jau sasniedzis 28.
Eiropas aģentūra ārējās robežas drošībai “Frontex” aprēķinājusi, ka cilvēku kontrabanda ir otra ienesīgākā noziedznieku nodarbe aiz narkotiku kontrabandas. Par vienas personas pārvietošanu pāri robežai organizatori saņem no 500 līdz 5000 eiro. Turklāt risks, kas saistīts ar šo nelegālo peļņu, ir salīdzinoši niecīgs. Noziedznieki ir gana viltīgi un pārzina likumus, tādēļ izvēlas vienā reizē pāri robežai vest trīs līdz piecu cilvēku grupas, par ko draud mazāks sods. Patlaban likums par šādām darbībām paredz brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu. Taču pat pieķeršanas gadījumā viņi bieži vien tiek cauri sveikā, jo Latvijas tiesas izrādījušas sev tipisko “žēlsirdību” pret cilvēku kontrabandistiem, piemērojot viņiem pēc iespējas maigākus sodus – lielākoties bez reālas brīvības atņemšanas.
Jaunais likumprojekts paredz, ka maksimālais sods par personas pārgādāšanu pāri valsts robežai arī turpmāk būs divi gadi brīvības atņemšanas, taču grozījumi paredz atteikties no alternatīvajiem soda veidiem, lai cilvēku kontrabandisti nevarētu “izšmaukt” ar naudas sodiem vai piespiedu darbiem. Savukārt, ja pārkāpumu izdarījusi valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai arī pāri robežai pārvietota vairāk nekā viena persona, tiesa varēs piemērot brīvības atņemšanu no diviem līdz septiņiem gadiem.
Ja personu pārvietošanu izdarījusi organizēta grupa, ja tas izraisījis smagas sekas vai arī pāri robežai vienā gadījumā nelikumīgi pārvietotas vairāk nekā piecas personas, brīvības atņemšana būs iespējama no diviem līdz desmit gadiem. Noziedzniekam varēs piemērot arī mantas konfiskāciju, kā arī probācijas uzraudzību līdz trim gadiem. Gadījumā, ja personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai izraisījusi divu vai vairāku cilvēku nāvi, plānots piemērot brīvības atņemšanu no trim līdz 15 gadiem un probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.
Bargāki sodi tiks noteikti arī personām, kas nodrošina robežpārkāpējiem iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā. Par šādu pārkāpumu, ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, draudēs brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai piespiedu darbs un naudas sods. Pašreiz par šādu pārkāpumu maksimālais sods ir viens gads brīvības atņemšanas.
Jau vairākkārt esam ziņojuši, ka Latvijas robežsargi šogad uz austrumu robežas regulāri saskaras ar vjetnamiešu mēģinājumiem nelikumīgi iekļūt ES. Pagājušonedēļ par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturēti 15 Vjetnamas pilsoņi un divi viņu pārvadātāji – Latvijas pilsoņi, kā arī 28 irākieši. Savukārt šo otrdien Alūksnes novadā aizturēti 14 nelegāli iebraukušie Vjetnamas pilsoņi un viņu pārvadātājs – Krievijas pilsonis. Kopumā par nelikumīgu robežas šķērsošanu šogad aizturēti 386 ārvalstnieki. No tiem 270 ir Vjetnamas pilsoņi. Šīs personas regulāri tiek atgrieztas savās izcelsmes valstīs, bet pēdējās nedēļās pieplūdums ir tāds, ka robežsardzei pietrūkst vietas, kur izvietot aizturētos imigrantus.
