Ar cīkstoņa tvērienu, kas nepazīst žēluma 2
Vairāki lasītāji – Uldis Ozoliņš Mārupē, Ginta Ķeruka Vidrižos, Jānis Bērziņš Pāvilostas novadā – izteikuši sašutumu par Saeimā izveidotajām parlamentārajām izmeklēšanas komisijām, kas paralēli tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem izmeklēs bankas “Citadele” pārdošanu un Zolitūdes traģēdijas lietu.
“Tikai velti tērēs laiku un naudu! Kā vistas pērsies ap banku “Citadele” un Zolitūdes traģēdiju un tāpat neko nepanāks,” uzskata Ginta Ķeruka. Bet Uldis Ozoliņš atgādina parlamentāro komisiju, kas pirms daudziem gadiem Andreja Panteļejeva vadībā apņēmās sameklēt pazudušos “Latvenergo” trīs miljonus, tomēr sabiedrība patiesību līdz galam tā arī neuzzināja.
Šiem lasītājiem iebilst rīdzinieks Linards Strelēvics. Viņš raksta: “Patiesībā ikviena komisija ir vajadzīga. To izveidošanu noteiktiem gadījumiem paredz Satversmes 26. pants. Tās vajadzīgas, nevis lai aizstātu tiesu, bet lai sniegtu sabiedrībai plašāku, daudzpusīgu un padziļinātu, prasīgāku vērtējumu par notikumu vai jautājumu, kura sakarā komisija izveidota. Manā skatījumā, komisijas izveidošana ir kā iesniegums, ar kuru esmu tiesīgs vērsties valsts vai pašvaldības iestādē, lai saņemtu atbildi pēc būtības.”
Tātad Saeima ir valsts institūcija, kuras iecelta komisija sagatavo atbildi sabiedrības pārstāvjiem pēc būtības. L. Strelēvics domā, ka šis darbs parlamentāriešiem jāveic ar uzdevuma izpratni, dedzīgi un ar cīkstoņa tvērienu, kas nepazīst žēluma! Tiesa, līdz šim diemžēl nav radies iespaids, ka šādu komisiju dalībnieki tieši tā būtu rīkojušies.