Tas brīdis kādreiz pienāk. Kā ar cieņu atvadīties no mīļdzīvnieka 0
Kad pieņemam lēmumu iegādāties mīļdzīvnieku, apzināmies, ka pienāks brīdis, kad būs no viņa jāatvadās. Dzīvnieks, kurš nesavtīgi dāvājis cilvēkam savu uzticību un mīlestību, ir pelnījis, lai no viņa atvadītos ar godu. Vai bez mīluļu apglabāšanas dzīvnieku kapsētā Citi medību lauki Latvijā ir iespēja dzīvnieku kremēt? Jautā Linda no Pļavniekiem
“Kremācija ir mūsdienīgs un ekoloģisks šā delikātā jautājuma risinājums. Apbedīšana zemē ir alternatīva kremācijai, bet zemē dzīvnieka līķis sadalās ilgāk, un ir riski, ka līķa indes nonāks ūdeņos, kā arī var tikt pārnēsātas bīstamas slimības. Kremācija ir veids, kā neizplatīt slimības,” stāsta veterinārās klīnikas Sanarius speciāliste Anna Jesereviča.
SIA Cremo, kas kopš 2014. gada darbojas Jelgavā, ir pirmā legālā mīļdzīvnieku krematorija Latvijā, tās klienti ir no visas Latvijas, bet lielākoties tiek kremēti Rīgas, Jūrmalas un Jelgavas suņi un kaķi. Cilvēki paši var atvest savu dzīvnieku uz SIA Cremo un atvadīties no tā.
Uz vietas var noformēt dokumentus un pārliecināties, ka individuālās kremācijas gadījumā konkrēto dzīvnieku gulda kremācijas krāsnī.
Pēc statistikas, kremējamo skaits ar katru gadu pieaug. Cilvēki izvēlas šo pakalpojumu, it sevišķi tie, kas grib pārvest dzīvnieka pelnus sev līdzi uz ārzemēm. Individuāla kremācija ar pelnu saņemšanu ir visaugstākā pateicība savam dzīvniekam par to, ka bijis ar savu saimnieku un draugu.
Cik tad paliek pāri pelnu, piemēram, no 9 kg dzīvnieka? Ap 300 gramu. Pelnus droši var apglabāt dārzā, jo termiski apstrādāts materiāls, turklāt ar minerālvielām, zemei nekaitēs. Tur var iestādīt skaistu krūmu vai koku, kas vienmēr atgādinās par mīluli.
Iespējama arī kopēja kremācija bez pelnu saņemšanas, un arī tādējādi var godam pavadīt četrkājaino draugu mūžības ceļos.
Kopējā kremācijā vairāku saimnieku kaķi un suņi kopīgi tiek kremēti vienā reizē. Kopēju kremāciju var atļauties jebkurš savu dzīvnieku mīlošs saimnieks. Kopējie pelni tiek zināmu laiku uzglabāti krematorijā, bet pēc tam apglabāti speciālos poligonos atbilstīgi Latvijas likumdošanai.
Latvijas pilsētu pašvaldībās spēkā ir noteikumi, kas aizliedz mājdzīvniekus apbedīt mežā, laukos, zem krūmiem, parkos – sods par šāda veida pārkāpumu ir līdz 350 eiro.
Stājušies arī spēkā Ministru kabineta noteikumu Nr. 762 grozījumi no 06.12.2016., kad noteikumos minētajos gadījumos ir atļauta miruša mīļdzīvnieka aprakšana savā teritorijā.
Ja mājdzīvnieks nomirst veterinārajā klīnikā, tad procedūra ir vienkāršāka. Mājdzīvnieku var atstāt klīnikā, nododot to individuālai vai kopējai kremācijai, kā arī utilizācijai.
Ja mājdzīvnieks nomirst mājās, bet līdz tam to novērojis veterinārārsts, tad dzīvnieku var aizvest uz klīniku, kur tiks pieņemts, ja būsiet par to vienojušies. Šāda pakalpojuma maksa būs atkarīga no klīnikas cenrāža.
Ja mājdzīvnieku nav novērojis veterinārārsts, tas jānodod uzņēmumam, kam ir tiesības pieņemt, uzglabāt, apbedīt un utilizēt mirušos dzīvniekus.
Rīgā dzīvnieku savākšanas, transportēšanas un uzglabāšanas atļauja ir diviem uzņēmumiem: SIA Sanarius un SIA Flammax, pieņemšanai un utilizācijai – SIA Dr. Beinerts. Rīgas apkaimes iedzīvotājiem, kuri vēlas apglabāt dzīvnieku atsevišķi, ir divas iespējas – apglabāt speciālajos dzīvnieku kapos Citi medību lauki vai izvēlēties individuālo kremāciju, ko piedāvā uzņēmumi SIA Cremo un SIA Flammax.
