Ar cerību, ka lats reiz atgriezīsies 0
Rīdzinieks Uldis Priede raksta – ir ļoti daudz gaišu un pašaizliedzīgu cilvēku, kuri veido mūsu valsts kultūras dzīvi. Ar savu darbu šīs personas ieguvušas sevišķu cieņu un atzinību. Viņi ir Latvijas inteliģences virsotne. Tie ir Pauls un Jānis Stradiņi, Skulmju dzimta, brāļi Kokari, Imants Lancmanis. “Mūsu pienākums ir izgaismot Latvijas inteliģenci, parādot tai pienācīgu cieņu,” uzskata U. Priede.
Pensionētā skolotāja Aina Būmeistere, atvadoties no lata, sarīmējusi tam veltītu dzejoļpantu. Rīmē atgādināts, ar kādu prieku pēc daudziem gadu desmitiem tika sveikts latvju latiņš, bet nu ar melnu smeldzi sirdī no tā jāšķiras. Tomēr kundze pārliecināta, ka lats pēc kāda laika varētu atgriezties:
“… būsim stipri, ticēsim mēs droši,/ka latiņš pie mums atkal kādreiz nāks.”
Salaspilietis Māris Zēbergs vēstulē pastāsta par brīnišķīgiem mirkļiem, kas piedzīvoti mežā, negaidīti satiekoties ar meža zvēriem – stirnām un aļņiem. To mazuļi izrādījuši bezbailīgu ziņkāri, nav slēpušies vai bēguši prom, bet tieši otrādi – pietuvojušies cilvēkam un pat sekojuši, kad viņš uzsēdies uz mopēda un braucis projām.
Andri Bērziņu no Rīgas un jūrmalnieci B. Štrausu uztrauc, ka uz ceļiem palielinās autoavāriju un bojāgājušo skaits. A. Bērziņš domā, ka pie tā vainojama arī pāreja uz tā saucamo ziemas laiku, jo pēcpusdienās nu satumst par vienu stundu agrāk. Savukārt B. Štrausa iesaka pilnīgi visiem iedzīvotājiem izsniegt atstarojošās vestes (cena apmēram divi lati) un aizliegt tumšajā laikā bez tās rādīties uz Latvijas ceļiem.
Saldus iedzīvotāja Zelma Žentiņa savā vēstulē salīdzina divus ceļa Saldus–Ezere posmus. Vienu pirms sešiem gadiem saremontēja par Eiropas naudu, bet neliels ceļa gabals bija remontēts vēl astoņdesmitajos gados. Jaunbūvētais ceļa posms labots nu jau divas reizes, kamēr padomju laika veikums remontu neprasa – tas ir kvalitatīvāks par jaunbūvēto. “Manuprāt, ceļu būves sistēmā ir tikpat daudz korupcijas un nekvalitatīvu materiālu kā celtniecībā,” secina lasītāja.
