“Pasargā no 150 kg smaga sitiena!” Kā Kristīne izgudroja jauna veida aizsargcepures bērniem 10
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai samazinātu risku bērniem gūt galvas traumas, Latvijas jaunuzņēmums SIA “Padhat” izstrādājis un tirgū sāk piedāvāt jauna veida aizsargcepures.
Pirmie cepuru modeļi jau nonākuši tirdzniecībā, un tuvākajā laikā plānots uzsākt to eksportu, informē uzņēmuma dibinātāja Kristīne Līpiņa, kura bērnu apģērbu biznesā darbojas gandrīz 20 gadus. Jaunā cepure būšot risinājums, kā samazināt risku bērniem gūt galvas traumas.
Šī aizsargcepure nav ķivere, taču, to valkājot, bērna galva var tikt pasargāta no nopietnas galvas traumas iegūšanas, uzsver K. Līpiņa. Pateicoties cepurē ievietotajam aizsargmateriālam, bērns incidenta brīdī var just šo triecienu, taču viņa galva tiks pasargāta, vienlaikus bērnam gūstot arī pieredzi un mācību, kas ir ļoti svarīgi.
Lai varētu eksportēt
“Latvijas tirgus ir mazs. Darbojos bērnu apģērbu modes tirgū jau kopš 2002. gada un esmu šo biznesu “izkodusi līdz kaulam”. Sapratu, ka jādara viss iespējamais, lai ražotu kādu jaunu produktu, ar ko pilnībā koncentrēties uz eksportu,” par idejas aizsākumiem stāsta uzņēmēja. Bijusi vēlme radīt ko jaunu un nebijušu, kas būtu interesants visā pasaulē. Atbilde nākusi, domājot par satraucošo un pieaugošo bērnu traumu statistiku un paziņu pieredzi.
Tā ASV vien bērniem ir vairāk nekā pusmiljons galvas traumu gadā, bet vairāk nekā 10% no šiem bērniem pēc traumām nepieciešama hospitalizācija. Zinot to, ka sporta apģērbos tiek izmantota inovatīva tehnoloģija BTA (Body adjust technology), Kristīne Līpiņa kopā ar domubiedriem nolēmusi radīt produktu, kas bērnus sargā no galvas traumām. “Kad radās ideja, jau drīz bija pirmie izmēģinājumi, un sapratām, ka to var attīstīt. Ar šo ideju veiksmīgi startējām Kuldīgas biznesa inkubatora konkursā, tur mūs pamanīja, un ar inkubatora atbalstu turpinām šo produktu virzīt tālāk,” stāsta Līpiņa.
Kāda ir šīs cepures būtība? Tās radīšanā izmantots inovatīvs materiāls, kas ir salīdzinoši plāns, mīksts un reaģē uz siltumu. Ja to uzsilda līdz cilvēka ķermeņa temperatūrai, materiāls kļūst mīksts. Uzvelkot galvā kokvilnas trikotāžas cepuri ar tajā iestrādāto materiālu, vienu līdz divu minūšu laikā tas sasilst, ieņem galvas formu un ir komfortabls nēsāšanai. “Bērnam īsu brīdi var būt sajūta, ka galvā ir kaut kas vairāk nekā parasta cepurīte, bet aizsardzība, ko dod cepure, ir galvenais.
Bērni ir dažādi, tie rāpjas rotaļlaukumā pa trosēm, reizēm krīt un sasitas. Bērns kritienu joprojām jutīs, bet cepure samazina risku iegūt nopietnu traumu. Galvu pasargāt ir ļoti svarīgi. Pasaulē ir miljoniem bērnu, kas gūst traumas, un 10 % no viņiem saskaras ar ļoti smagām traumām, kuru iznākumā iestājas invaliditāte vai letāls iznākums. Atbilde šim riskam ir BTA materiāls, kuru var iestrādāt tik vienkāršā produktā kā cepurīte,” stāsta uzņēmēja.
Jautāju Kristīnei, kā lai raksturo inovatīvo materiālu. Uzņēmēja to salīdzina ar plastilīnu, kas padodas ķermeņa temperatūrai un kļūst mīksts un patīkams. Pēc laboratorijā veiktajiem testiem, “Padhat” cepures izturot pat 150 kg sitienu – to spēj absorbēt inovatīvais materiāls. Proti, ja bērns krīt, šī materiāla sniegtā aizsardzība ir visai iespaidīga un riski gūt galvas traumu krietni samazinās. Līdzīgi BTA tehnoloģijas paveids jau kādu laiku tiek izmantots sporta apģērbos, ko piedāvā uzņēmums “Blind Save”. Kristīne ļoti lepojas, ka tieši vietējie uzņēmēji radījuši šo tehnoloģiju, ko tagad var izmantot bērnu aizsargcepurēs.
Vissarežģītākais radīšanas procesā bijis tas, lai cepure izskatītos tieši pēc cepures. Tagad gan esot gandarījums, ka tas izdevies un to ir viegli uzvilkt galvā. “Rezultāts ir labs. Lietotājam galvenais saprast, ka aizsargslānim, kas iestrādāts cepurē, jāuzsilst līdz cilvēka ķermeņa temperatūrai. Tam jāvelta aptuveni viena līdz divas minūtes, pēc tam valkāšana būs ērta un patīkama,” tā uzņēmēja.
Cepuri var vilkt arī ziemas apstākļos, bet, temperatūrai pazeminoties līdz mīnus 20 grādiem, tai virsū vajadzētu vilkt vēl kādu cepuri. Taču, redzot pēdējo gadu siltās ziemas, nākas secināt, ka jauno cepuri var izmantot jebkuros laikapstākļos. Tagad gan uzņēmumā strādā arī pie cepures ziemas modeļa, kas ar laiku būs pieejams produktu klāstā.
Jau pāriet robežu
Paralēli darbam vietējā tirgū “Padhat” dibinātāja jau uzsākusi sarunas par eksportu. Pirmās cepures jau aizceļojušas uz Šveici un Vāciju. Tāpat jau ir interese no citām valstīm. “Padhat” risina sarunas ar potenciālajiem sadarbības partneriem Igaunijā, Somijā un citās valstīs. “Negribu skriet notikumiem pa priekšu. Tagad notiek pārrunas ar nopietniem klientiem par sadarbības noteikumiem. Esmu pārliecināta, ka pēc kāda laika varēšu pavēstīt jau par vairākām eksporta valstīm,” uzsver Līpiņa. Vietējā tirgū cepuru modeļus var aptaustīt un pielaikot veikalā “Mini Mode”, kā arī apskatīt uzņēmuma interneta veikalā.
Jautāju, vai šādām aizsargcepurēm ir analogs pasaulē? Līpiņa tādu nezinot. Tirgū ir pieejamas dažādas ķiveres, taču “Padhat” cepures nevarot ierindot šajā kategorijā. “Neesmu redzējusi neko līdzīgu mūsu cepurēm, tāpēc varu teikt, ka esam pirmie, kas radījuši šādas cepures,” viņa piebilst. Lielākais izaicinājums radīšanas procesā bijis pēc BTA tehnoloģijas radītais materiāls un veids, kā to iestrādāt cepurē, lai bērns to varētu nēsāt.
Jaunā produkta izstrāde ilga gadu, un tās pilnībā tiek ražotas Latvijā. Cepures bērniem patīk, bet tās gan vairāk esot domātas vecāku sirdsmieram. “Bērnam patīk cepure ar mašīnīti vai žirafi, bet viņš nesaprot cepures galveno nozīmi, ka tā viņu aizsargā un samazina dažādus traumu riskus. Tagad vecāki ar mierīgāku sirdi varēs laist savus bērnus rotaļlaukumā. Ja bērns ir hiperaktīvs, strauji pārvietojas un aktīvi darbojas, bērnam aizsargcepure būtu jāvalkā pat mājās, piebilst uzņēmēja.
Laiks parādīšot, kāda būs aizsargcepures mērķgrupa, bet šobrīd tā paredzēta dažāda vecuma bērniem – tikko staigāt iemācījušamies līdz pusaudžu vecumam. Runājot par cenu, uzņēmēja bilst, ka jāskatās, kādi ir kritēriji un atskaites punkts, pēc kā vērtēt. “Pasaulē ir cepures, kas bez polsterējumiem un inovatīvām tehnoloģijām maksā tikpat, salīdzinot ar tām – nav dārgi. Savukārt, ja raugās uz vislētākajām cepurēm, tad liksies dārgi. Izejviela cepurei nav lēta, ražošanas process ir piņķerīgs, cena to arī atspoguļo. Jāņem vērā arī drošība, ko piedāvā mūsu produkts,” uzsver K. Līpiņa.
Jaunā produkta izstrādē ieguldīti aptuveni 10 tūkstoši eiro, bet kopumā ražošanā un tirdzniecības uzsākšanā plānots investēt ap 50 tūkstošiem eiro. Daļa naudas tiek piesaistīta ar dalību Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatorā, bet daļa ir pašu kapitāls. Uzņēmums jau sācis tirdzniecību internetā, un pirmie modeļi ir pieejami bērnu apģērbu veikalos. SIA “Padhat” darbojas LIAA Kuldīgas biznesa inkubatorā.
PĀRKĀPUMA BŪTĪBA
Sēkla
Ideja par inovatīvo produktu uzņēmējai Kristīnei Līpiņai radās vairāk nekā pirms gada, kad tika uzsākts mērķtiecīgs darbs tā izstrādē.
Dīgšana
SIA “Padhat” dibināts 2020. gada septembrī. Uzņēmums darbojas LIAA Kuldīgas biznesa inkubatorā, un daļa no finansējuma piesaistīta, pateicoties dalībai šajā inkubatorā.
Augļi
Pirmās cepures jau aizceļojušas pie klientiem Šveicē, Vācijā un Zviedrijā. Jau uzsāktas sarunas ar potenciālajiem sadarbības partneriem ārvalstīs.
VĒRTĒJUMS: Svarīgi apjomi
Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds: “Jebkurš jauns uzņēmums, kas darbojas nozarē un veicina tās attīstību, ir apsveicams un īpaši labi, ka tas domā arī par eksportu. Jāņem gan vērā, ka eksportējot jebkurš sadarbības partneris pieprasīs apjomu.
Ja gadā izstrādāsiet tikai dažus paraugus, būs grūti atrast klientus, tādēļ svarīgākais eksportā ir apjomu nodrošināšana. Neviens nerunās ar ražotāju, ja mēnesī tas var piegādāt tikai 100 vai 200 cepures.” Strazds saka, ka nav lietas kursā par jauno BTA tehnoloģiju, taču tekstilnozarē tiekot izstrādāti dažādi varianti, lai dažādotu pieejamo produktu klāstu.
Piemēram, nātres tiek pārstrādātas un izmantotas zeķu adīšanā, savukārt pārstrādāta apses miza kopā ar vilnu tiek izmantota cepuru un vestu darināšanā. Līdzīgi tiek izmantota ozola miza un ugunspuķu vilna, kam daži piedēvē pat ārstnieciskas īpašības. Ar šiem inovatīvajiem risinājumiem lielākoties strādā entuziasti un to izmantošana parasti notiekot nelielos apjomos.
