Ar ceļojumu pret vienmuļību. Kā izklaidējas latviešu seniori 0
Psiholoģe Dace Bērziņa teic, ka ceļošanai senioru gados ir vairāki pozitīvi aspekti.
Kamēr cilvēks strādā, katru dienu ir kādas, kaut nelielas pārmaiņas – te viens darbs, te cits paveicams. Bet, kad cilvēks aizgājis pensijā, daudziem dzīve bieži vien ir samērā vienmuļa.
Vienmuļība var izraisīt stresu un diskomfortu. Jo stresu rada gan ļoti daudz pārmaiņu uzreiz, gan arī ikdienas rutīna.
Iespēja kaut kur aizbraukt, pieredzēt ko jaunu šo stresu mazina. Rodas gandarījuma sajūta par jauko notikumu.
“Katram cilvēkam dzīvē ir kaut kas, ko vēl ļoti gribētos piedzīvot,” saka D. Bērziņa. “Jaunībā varbūt bija mazi bērni, tāpēc mamma un tētis nevarēja atļauties ceļot. Pensijas vecumā cilvēks saprot: tas jādara vai nu tagad, vai arī iespējas vairs nebūs.”
Psiholoģe stāsta, ka pensionāri no vairāk situētajām valstīm bieži brauc ceļojumos ar kruīza kuģiem. Tur nav jāprāto par ikdienu, nav jādomā, ko šodien ēdīšu un vai pietiks spēka sakopt istabu. Var baudīt komfortu, apzinoties, ka tagad par mani rūpējas un man ir vieglāk.
“Ļaušanās izklaidēm kopā ar draugiem mazina vientulības sajūtu, veido drošības un piepildījuma sajūtu: man vēl ir sabiedrība, mums ir patīkami kopā,” norāda D. Bērziņa.
Paradumi un iespējas
Esmu redzējusi, kā sportisks pensionāru pāris no Francijas Krētas salā aiziet pa Samarijas aizu vingrā solī kopā ar jauniešiem, demonstrējot teicamu izturību vairāk nekā 20 kilometru akmeņainā ceļa garumā. Viena no paziņām, kura, būdama pensijā, turpina strādāt, nesen man rakstīja, ka jūnijā dosies pārgājienā pa Alpiem, ar piebildi: “Bet mums ir atšķirīgi ceļošanas paradumi; diez vai tu sevi gribētu tā mocīt…”
Esmu redzējusi, kā Ēģiptē sieviete no Latvijas, kura strādā Vācijā, aprūpējot slimniekus, un kurai ceļojumu uz 60. dzimšanas dienu dāvinājusi Austrālijā dzīvojošā meita, mirdzošām acīm stāsta par izbraucienu tuksnesī ar kvadriciklu: “Traucos tā, ka smiltis putēja vien!”
Vēl viena no Latvijas senioru iespējām, kas neprasa ne tik daudz naudas, ne fizisko spēku kā iepriekš minētie ceļojumi, ir iespēja doties kruīzā uz Stokholmu.
Tādus “Tallink” komanda rīko divas reizes gadā, piedāvājot iespēju uz kuģa noskatīties koncertus un šovus un braukt īpaši rīkotā ekskursijā vai nu pa Stokholmu, vai arī, kā pagājušā nedēļā, uz ceturto lielāko Zviedrijas pilsētu Upsālu.
“Gribējām justies kā tie Rietumeiropas pensionāri, kuri ceļo uz citām valstīm!” teic divi “Tallink” kruīza dalībnieki. “Bērni pārsteidza mūs, uzdāvināja ceļojumu uz Stokholmu!” priekā dalās cits laulāts pāris. Vēl manis aptaujāto minētās vēlmes bija – pavadīt labi laiku draudzeņu pulkā, iepriecināt sevi, nedomāt par pārciesto slimību un zālēm, bet svinēt dzīvi.
Dāvana jubilejā
Par to, ka izdevies piedalīties ekskursijā uz Upsālu, gandarīti ir “LA” lasītāji Jāzeps Ošs un Aina Bralkovska no Jelgavas novada Platones. Jāzeps dzīvesbiedrei šo braucienu uzdāvinājis 65 gadu jubilejā. Tā nu vakarā atpakaļceļā uz Latviju Ainu kopā ar vēl dažiem gaviļniekiem sumina visa zāle, dziedot gan “Daudz baltu dieniņu!” gan angliski “Happy Birthday”.
Abi tādā kuģa piedzīvojumā devušies pirmo reizi. Viņiem patika gan Jāņa Paukštello koncerts, gan Mongolijas cirka šovs. Viņi stāsta, ka ir bijuši arī Skotijā, kur ciemos uzaicinājusi Skotijas apustuliskā draudze. Taču visvairāk ģimene ceļojusi pa Latviju.
“Mēs ar savu mašīnu vasarā braucam pa Latvijas pierobežas pagastiem, runājamies ar cilvēkiem, skatāmies, kā viņi dzīvo,” teic Aina.
“2017. gadā ceļš vijās gar leišmali no Vilces līdz Nidai – unikāls,” atminas Jāzeps. “Skaista un… tukša no ļaudīm mala. Līdzīga, bet tomēr ēkām bagātāka austrumu pierobeža. Kopīgā atziņa – cik skaista ir mūsu tēvzeme! Žēl, ka tā iztukšojas. Pagājušogad ceļojām divas ekipāžas, otra bija Kreitu pāris, Valdis un Dzintra no mūsu pašu Platones pagasta. Redzējām Baltijas ceļa robežzīmi: uz Rūjienas– Karksi Nujas ceļa.
Mājupceļā nakšņojām Alojas novada Rozēnos. Tur kādā bijušajā Latvijas pirmās brīvvalsts skolā ir ierīkots pansionāts un komplektā arī ceļotāju izguldināšanas māja.” Jāzepa vaļasprieks ir dzimtas ciltskoka veidošana, un tāpēc jau ieplānots nākamais ceļojums – maijā “ciltskoka ekspedīcijā” uz Galēnu pagasta “Priževoitiem”.
Bērnu sagādāts pārsteigums
Arī cita ģimene – vidzemnieki Tamāra un Valdis – man stāsta, ka visvairāk ceļojuši pa Latviju, kopā ar draugiem apskatījuši gan Vecpiebalgu, gan Ventspili un Kolkas ragu. Kruīza brauciens viņiem ir abu dēlu sagādāts pārsteigums.
“Man martā bija vārda diena, un dēli mums paziņoja: brauksit ceļojumā!” atminas Tamāra, atzīstot, ka paši tādam braucienam nebūtu sakrājuši naudu. Valdis nopircis divas kuģa loterijas biļetes, no kurām viena izrādījās pilnā loze. “Vīrs aizgāja zāles priekšā un teica, ka izvēlēsies dāvanu sievai,” līksmi teic Tamāra.
Arī rīdziniece Edīte Lūka, kura ceļo kopā ar draudzeni Mirdzu, stāsta, ka Zviedrijā nokļuvusi, pateicoties dēla dāsnumam: “Viņš man ir labs! Saka: “Izvēlies, uz kurieni gribi doties, un realizē savas vēlmes!”
Edīte atzīst, kamēr strādājusi, vēlējusies kaut kur aizbraukt, bet nebijis iespēju: “Gadi iet uz priekšu, un liekas, kamēr vēl, cilvēks, esi šajā pasaulītē, gribas sagādāt kaut ko priekš sevis, kādu prieku, redzēt ko jaunu.
Esmu bijusi arī Igaunijā, ceļojusi pa Latviju. Kruīzā braucu jau otro reizi!”
Mirdza piemetina, ka Upsālu izrādījusi laba gide, atvēlot laiku gan katedrāles apskatam, gan saistoši vēstot par Upsālas universitāti, kura pilsētā atrodas kopš 1477. gada un ir vecākā universitāte Skandināvijā. Universitātes tuvumā esošajās kafejnīciņās visur rakstīts: “Lūdzu, negatavoties lekcijām.” Īpašniekiem nepatīk, ka studenti, nopirkuši tikai tasi kafijas vai ūdens glāzi, stundām aizņem vietu pie galdiņiem.
Draugu lokā
“Lai ceļojums būtu izdevies, ir svarīga arī laba draugu kompānija!” atzīst Ilze, Lūcija un Ārija no Rundāles pagasta, kuras, kā sākušas draudzēties jaunībā, tā turas kopā arī senioru gados. Lūcijai ideja par kopīgu ceļojumu radusies, domājot, kā svētku reizē iepriecināt Ilzi. Ārija ir zāles uzraudze Rundāles pilī, Ilze – dārzniece. Tāpēc abas arī atgādina, ka vasarā ikviens ceļotājs ir gaidīts Rundālē, lai gūtu prieku senās mūzikas koncertā vai pils dārza svētkos.
Ventspilniece Aija Peniķe ceļo kopā ar trim draudzenēm. Viņa kruīzā uz Stokholmu piedalījusies jau pirms četriem gadiem, un šoreiz īpaša interese bijusi apskatīt Upsālu. “Dzīvot vajag pilnasinīgi – kaut ko izbaudīt, kaut ko iepazīt, lai cilvēks justos dzīvs!” spriež otra ventspilniece Velta Vilgute.
“Ilgi nekur nebiju ceļojis, bet vienam negribējās, labi, ka draugs arī brauca,” teic Oļģerts Ancāns no Jelgavas. Viņa sapnis vēl no skolas laikiem esot apskatīt Portugāli un eksotisko Madeiras salu, bet, vai tas izdosies, pašreiz nezina.
Psiholoģe sarunā minēja, ka cilvēki ceļo, arī lai nebūtu visu laiku jādomā par kāda tuvinieka zaudējumu. To apstiprina arī Oļģerta draugs Ivars Zīverts. Viņam gada laikā mūžībā aizgājuši divi brāļi. Tāpēc vedekla pamudinājusi braukt ceļojumā, lai domas iegriežas par ko citu. “Ivaram ļoti patīk dejot, un pirmajā vakarā nodancoja līdz pat rītam,” piebilst Oļģerts.
