Ar ceļa karti uz digitalizāciju 3
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vienam no nākamo gadu desmitu galvenajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem – ekonomikas digitalizācijai – beidzot izstrādātas konkrētas atbalsta programmas, kas ļaus uzņēmējiem beidzot saņemt atbalstu šajā darbības jomā.
Latvijas uzņēmumu digitalizācijai un digitālo prasmju uzlabošanai paredzēts ieguldīt 140 miljonus eiro no Eiropas Atveseļošanas fonda. Atveseļošanas fonda (AF) digitalizācijas veicināšanas pasākumi paredz ieguldījumus dažādās apmācībās, lai sekmētu digitālo prasmju uzlabošanos un veicinātu digitālo iespēju, rīku un e-pakalpojumu izmantošanu. Tāpat paredzēts palielināt valsts un pašvaldību darbības efektivitāti un ieviest vienotus IKT risinājumus komunikācijai ar sabiedrību.
Apstiprina programmas
Par nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) jau šī gada jūlijā apstiprināja divas jaunas AF atbalsta programmas, kas uzņēmējiem ļaus pieteikt projektus digitālās transformācijas veicināšanai, kā arī pētniecības un attīstības projektu īstenošanai. No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka kompetenču centros taps jauni produkti, pakalpojumi un tehnoloģijas. Programmas “Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai” atbalsts uzņēmējiem būs pieejams aizdevuma veidā ar iespēju dzēst pamatsummu, izpildot digitālās attīstības ceļa kartes nosacījumus. Aizdevuma minimālais apmērs – 100 tūkstoši eiro, maksimālais – 7 miljoni eiro. Aizdevuma termiņš būs līdz 10 gadiem, un komersanta līdzfinansējumam būs jābūt vismaz 25% no attiecināmajām izmaksām. Kapitāla atlaide aizdevuma pamatsummas dzēšanai būs pieejama līdz 35% apmērā no projekta kopējām izmaksām, bet ne vairāk kā viens miljons eiro, ja tiek izpildīti ceļa kartes priekšnosacījumi. Rīgā un Pierīgā šādu atbalstu varēs saņemt lielie komersanti 30%, vidējie uzņēmēji – 40% vai mazie komersanti – 50% no attiecināmām izmaksām. Savukārt Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā atbalsta intensitāte būs attiecīgi 40%, 50% vai 60% no attiecināmām izmaksām. Šīs programmas kopējais finansējums būs 45 miljoni eiro, un to ieviesīs Finanšu institūcija “Altum”. Kopumā plānots atbalstīt 133 digitālās transformācijas projektus valstī, piesaistot arī privāto līdzfinansējumu 37 milj. eiro apmērā.
Otra paredzētā programma – “Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai kompetences centru ietvaros” – paredz nodrošināt pārejas finansējuma piešķiršanu kompetences centriem, un tajā kopējais finansējums ir 25 miljoni eiro, kas nodrošinās pētniecības un attīstības projektu finansējuma nepārtrauktību, mainoties ES fondu plānošanas periodiem, un pēc iespējas ātrāk risinātu Covid-19 pandēmijas radītos ekonomiskos izaicinājumus. Šīs programmas laikā līdz 2026. gada 30. jūnijam kopumā tiks atbalstīti vismaz 70 pētniecības projekti, piesaistot privāto līdzfinansējumu 30 milj. eiro apmērā. Atbalsts uzņēmējiem būs pieejams granta veidā, un pavisam plānots sniegt atbalstu astoņiem kompetences centriem. Komersantiem un pētniecības organizācijām pieejamā atbalsta intensitāte būs 25–80%.
EM pārstāve Evita Urpena informē, ka septembrī valdībā apstiprināta vēl viena programma “Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei”. Tās mērķis ir veicināt ES vienotajā tīklā ietilpstošus Eiropas digitālās inovācijas centrus (EDIC), sekmējot vienotu un koordinētu atbalsta ekosistēmu digitālās transformācijas veicināšanai. EDIC strādās, lai paaugstinātu uzņēmumu un sabiedrības izpratni par digitālo transformāciju. EK arī apstiprinājusi abus Latvijas izvirzītos EDIC kandidātus – biedrību “Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris” un biedrību “Latvijas Digitālais akselerators”. EDIC attiecināmās izmaksas tiks segtas 50% apmērā no AF finansējuma un 50% apmērā no programmas “Digitālā Eiropa”. Līdz gada beigām paredzēts apstiprināt vēl divas programmas – “Grants procesu digitalizācijai” un “Digitālās prasmes komersantiem”, bet nākamgad tiks izstrādātas programmas “Grants jauniem produktiem” un “Publisko pakalpojumu digitalizācijas programma” – to uzzinājām Ekonomikas ministrijā. Tādējādi pavisam tiks iedarbinātas sešas programmas digitālo mērķu sasniegšanai. Lai gan valstī kopumā digitālo pakalpojumu pieejamību var vērtēt kā labu, reģionos vēl ir kur augt.
No testa līdz mērķim
Kā praktiski tiks īstenoti digitalizācijas pasākumi? Valmieras Attīstības aģentūras (VAA) valdes locekle Līga Vecā stāsta, ka tieši digitalizācija ir nākotnes attīstības virziens un uzņēmēju prioritāte. Jau tagad pieejami vairāki atbalsta instrumenti, lai uzņēmēji varētu sākt ieguldīt savu digitālo prasmju pilnveidošanā un attīstīšanā. Te liela loma būs jau minētajiem Eiropas digitālās inovācijas centriem, kas darbosies kā palīgs publiskās pārvaldes iestādēm, organizācijām un uzņēmējiem. Jau tagad Eiropā apzinātas 200 organizācijas jeb konsorciji, kas strādās pēc vienotas metodoloģijas, lai īstenotu digitalizācijas mērķus. Latvijā šajā pasākumā vadošais partneris ir Latvijas Digitālais akselerators, kurā apvienojušās dažādas organizācijas, piemēram, Dienvidkurzemē – Kurzemes biznesa inkubators kopā ar Liepājas Universitāti, Ziemeļkurzemē – Ventspils Augsto tehnoloģiju parks. Arī Zemgalē izveidots zaļo viedo tehnoloģiju klasteris kopā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, bet Rīgā tapis plašāks tīkls ar universitātēm un citām organizācijām.
Paredzēts, ka visiem uzņēmējiem un iestādēm, kas vēlēsies veikt savu procesu digitalizāciju, būs jāveic digitālā brieduma tests. Veicot šo testu, katrs savu uzņēmumu vai iestādi varēs salīdzināt Eiropas līmenī, noskaidrojot savas stiprās un vājās puses un domājot par uzlabojumiem. VAA Digitālā virziena vadītājs Matīss Krēsliņš uzsver, ka tieši Covid-19 pandēmijas laikā daudzas organizācijas un uzņēmumi saprata, ka nepieciešams digitalizēt dažādus procesus. Digitālā brieduma tests ir pirmais solis, kā uzņēmums var izdarīt secinājumus un apzināt veicamos darbus šajā jomā. “Piesaistot ekspertus, mēs varam palīdzēt sasniegt digitālās izaugsmes mērķus. Tālāk kopīgi izstrādāsim uzņēmuma ceļa karti, lai varētu sasniegt izvirzītos mērķus. Kad pirmie soļi būs veikti, EDIC veiks izvērtējumu. Šobrīd gaidām ES vadlīnijas un digitālos rīkus, kā turpmāk darboties. Provizoriski digitālo testu aizpildīšanu mēs varētu uzsākt šomēnes. Galvenā ziņa, ko vēlamies pateikt uzņēmējiem, – ar ES atbalstu būs iespējams attīstīt uzņēmumu digitālās spējas,” uzsver Krēsliņš. Kamēr vēl digitālā brieduma tests ir melnraksta stadijā un tiek gaidītas vadlīnijas, VAA jau veic pārrunas ar uzņēmējiem, apzinot veicamos darbus. Valmieriešu uzmanības lokā ir vairāk nekā 600 uzņēmumu, un tas ļauj iegūt atgriezenisko saiti par komersantu vajadzībām. Šis projekts VAA arī nozīmē darbības paplašināšanu visā Vidzemē, lai sasniegtu potenciālos klientus.
Tiem uzņēmumiem, kas vēlēsies saņemt finansējumu ar “Altum” palīdzību, digitālā brieduma testa pildīšana būs obligāts pasākums. Kad “Altum” saņems ceļa karti kopā ar projekta pieteikumu un veicamajiem soļiem, paļaujoties uz EDIC izvērtējumu, tad finanšu institūcija izvērtēs pieteikumu un pozitīvas atbildes rezultātā dos tam zaļo gaismu. Līga Vecā atzīst, ka ceļa karšu sagatavošanas laiks var būt dažāds – ja uzņēmumam nepieciešams neliels uzlabojums digitālā jomā, ceļa karte būs vienkāršāka, bet sarežģītāka projekta gadījumā – jauna produkta, pakalpojuma vai platformas izveide varētu aizņemt daudz ilgāku laiku. Viss būs atkarīgs no digitālā brieduma testa rezultātiem un katra projekta iesniedzēja digitālās nepieciešamības. Ja kādā jomā vietējie speciālisti nevarēs palīdzēt, būs iespēja izmantot Eiropas tīkla speciālistu kompetences. “Mūsu uzdevums būs nodrošināt tiltu starp uzņēmēju un ekspertu, kas var sniegt palīdzību, izstrādājot individuālo ceļa karti sava uzņēmuma digitalizācijai,” uzsver Matīss Krēsliņš.
Sagaidāms, ka novembra beigās Rīgā notiks viens no vērienīgākajiem Eiropas līmeņa digitalizācijas pasākumiem “5G Techritory”, kas pulcēs vadošos tehnoloģiju milžus un pārmaiņu virzītājus. Tā ietvaros visi interesenti varēs uzzināt par digitālā brieduma testa aizpildīšanas iespējām, kā arī plašāku informāciju par jaunajām programmām. Tiesa, jau iepriekš nozares eksperti pieļāva, ka lielākais izaicinājums varētu būt jaunā finanšu instrumenta administrēšana un salīdzinoši īsais projektu īstenošanas periods – līdz 2026. gadam.
Uzziņa
Veicamie soļi digitālajai transformācijai
Uzņēmējs identificē vajadzību.
EDIC veic digitālā brieduma testu.
EDIC digitālās transformācijas ceļa kartē nosaka ieteicamos atbalsta virzienus un programmas.
Uzņēmums iesniedz pieteikumu Atveseļošanās fonda investīcijām un ES programmām un īsteno tās saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.
Pēc projekta īstenošanas uzņēmums vēršas pie EDIC, lai veiktu digitālā brieduma novērtējumu un saņemtu atzinumu.
Avots: Valmieras Attīstības aģentūra
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
