Ar bruņurupuci vienā gultā. Ciemos pie bruņu meitenes Rigas un viņas saimnieces 0
Lauras Primičas ģimenes mājoklī Ķekavā mitinās kupls dzīvnieku pulciņš – divi kaķi, papagailis, Āfrikas gliemeži, daudz zivtiņu, divi aksolotli –, bet visinteresantākais stāsts saistās ar bruņurupuci.
Kad Rīgā būvēja tirdzniecības centru “Rīga Plaza”, kāds traktorists ieraudzīja akmeni, bet tad, par lielu pārsteigumu, pamanīja, ka tas kustas. Izrādījās, ka tas nav akmens, bet bruņurupucis. Kā tur nonācis, paliks mīkla uz visiem laikiem – vai nu dzīvnieciņš aizbēdzis no mājām, vai arī kāds cilvēks viņu no tām izmetis. Iespējams, bruņurupucis šajā vietā mitinājies vairākus gadus un, ziemu pārlaižot, ieracies augsnē. Vīrietis bruņurupuci aizveda uz mājām un pēc tam nogādāja Rīgas Zooloģiskajā dārzā, lai noskaidrotu, cik dzīvnieks ir vecs, kāds tam dzimums un vai ar veselību viss kārtībā. Noskaidrojās, ka tā ir aptuveni 40 gadus veca Vidusāzijas bruņurupuču meitene, kā arī tas, ka dzīvnieks ilgāku laiku ir dzīvojis diezgan sliktos apstākļos un nav saņēmis visas vajadzīgās barības vielas. Bruņurupuci, kuram, ņemot par paraugu tirdzniecības centra “Rīga Plaza” nosaukumu, deva vārdu Riga, savās mājās pieņēma kāda ģimene. Tajā Riga dzīvoja septiņus gadus, pēc tam šo dzīvnieku uzdāvināja Lauras ģimenei. Viņas mājās tas ir apčubināts un apmīļots. Katru vakaru Lauras dēli cīkstas, kurš bruņurupuci ņems sev blakus gultā. Tur dzīvnieciņš saldi čuč visu nakti. Lauras bērni zina, ka bruņurupuci nedrīkst apgāzt ar čaulu uz leju, jo tad tam kļūst grūti elpot.
Maltīti bruņurupucis ietur vienu reizi dienā. Riga ir iegaumējusi to vietu – virtuvi –, kur ikreiz saņem pārtiku, un turp katru rītu čakli dodas. Bruņurupucīte gardu muti notiesā gandrīz veselu salātu lapu saišķi, labprāt ēd arī Ķīnas kāpostus, rukolu, gurķus, sagrieztus šķēlītēs. Tai var dot visus dārzeņus, augļus un ogas, kas aug mūsu platuma grādos. Īpaši Rigai garšo pieneņu lapas un zemenes, stāsta Laura. Bruņurupucim noteikti nedrīkst dot tādus svešzemju augļus kā apelsīni, citroni, kivi un greipfrūti. Tiklīdz vēders pilns, Riga dodas uz kastīti nokārtot savas dabiskās vajadzības. Tas pieder pie ikdienas rituāla. Pēc tam bruņurupucis dodas pasnaust uz kādu siltāku vietu – pie radiatora vai saules staros, kas iespīd telpā. Vasarā, kad laiks silts, Riga pārvietojas daudz ātrāk, ziemā dzīvnieks ir samiegojies un pa dzīvokli čāpo lēni.
Vasarās Laura bruņurupucīti ņem līdzi uz dārzu. Tur tas gardu muti šķin vienu lapiņu pēc otras. Jāpatur prātā, ka bruņurupuci nedrīkst atstāt nepieskatītu. Pastāv uzskats, ka šie dzīvnieki ir lēni, bet tā nepavisam nav taisnība. Tie spēj pārvietoties ļoti ātri un aizbēgt, stāsta Laura. Lai redzētu, kur bruņurupucis atrodas, tam var piesiet balonu.
Sauszemes bruņurupuči ir miermīlīgi, nekož, tomēr Laurai ir gadījies, ka vasarā, kad pēdas ir basas, Riga iekožas viņas ar sarkanu laku nokrāsotajā kājas nagā. Visticamāk, bruņurupucim šķita, ka tā ir garda oga. Pēc šī atgadījuma Laura secināja, ka sauszemes bruņurupuča tvēriens ir diezgan spēcīgs.
Kā bruņurupuči pārojas? Kad tiem iestājas pārošanās sezona, tēviņi seko mātītēm, līdz tās noķer. Pēc kāda laika mātīte izkasa zemē iedobi un tajā iedēj olas. To mātītes parasti dara naktī, olas apkaš ar augsni un pamet. Dējumi viena gada laikā var būt vairāki. Jaunā paaudze olās attīstās augsnes siltuma ietekmē. Inkubācijas periods – 60 līdz 120 dienas.
Kā Riga sadzīvo ar Lauras ģimenē mītošajiem kaķiem Peli un Henču? Pirmajā dienā pēc bruņurupuča ierašanās kaķi par viņu esot izrādījuši ziņkāri, bet, tā kā tas par murrātājiem nelikās ne zinis, arī minkas pret to sāka izturēties vienaldzīgi, stāsta dzīvnieku saimniece.
Vidusāzijas sauszemes bruņurupuči:
• savvaļā sastopami Afganistānā, Pakistānā, Kazahstānā, Turkmenistānā u. c.,
• pamatā ir vientuļnieki un neveido attiecības ar citiem sugas brāļiem,
• mātītēm aste ir īsāka, noliekta uz leju, tēviņiem – daudz garāka, parasti pacelta uz augšu,
• lielākā daļa šīs sugas pārstāvju ir zālēdāji,
• vēlamā gaisa temperatūra – +27 – +32 ºC
• dzīves ilgums – no 50 līdz 100 gadiem.
