Slovākija sāk vēsturē pirmo prezidentūru 0
Slovākija ir viena no tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas bloka prezidentūru uzņemsies pirmo reizi vēsturē. Rūpīgi kaldināto sešu mēnešu darbības programmu, kura jau tā bagāta sarežģītu pienākumu, tagad papildinās vēl viens – Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.
Tik pamatīgu triecienu, ja arī paredzēja, tad tomēr cerēja nepiedzīvot vairākums aktīvi ES lietās iesaistīto. “Tā nav traģēdija, tā ir realitāte, un 27 dalībvalstīm ir jārīkojas ātri,” tā sacījis Slovākijas premjerministrs Roberts Fico. No diplomātiskiem avotiem zināms, ka Slovākija savu prezidentūras darba kārtību nemainīs, viss tajā rakstītais paliek kā iepriekš, taču, gluži kā paredzot drūmāko scenāriju, slovāki, atšķirībā no daudziem citiem priekšgājējiem, nesteidzās plaši publiskot savu darba kārtību vēl pirms referenduma. Debates ar Lielbritāniju varētu sākties oktobrī, kad, visticamāk, būs izveidota jauna valdība, taču, iekams Brisele no Londonas nav saņēmusi oficiālu rakstisku apliecinājumu par referenduma iznākumu un iesniegumu par izstāšanos no ES, neko praktisku iesākt nevar. Neziņa var ieilgt, un līdz ar to Slovākijas dienas nesolās būt vieglas. Tieši šodien Bratislavā ierodas ES institūciju vadība un Eiropas komisāri, lai atzīmētu prezidentūras sākumu.
Bažījas par pašu pilsoņiem
Ja arī Slovākija kā prezidentūra plūdīs kopējā Briseles ritmā un sekos britu izstāšanās sāgai līdz ar ES institūcijām, tad gluži personiski kā valstij notikušais ir nesis līdzīgas raizes kā Polijai, Lietuvai, Latvijai un vēl citām, kuru pilsoņi lielā skaitā šobrīd strādā un dzīvo Apvienotajā Karalistē. Tikai dažas dienas pirms prezidentūras sākuma slovāku mediji plaši ziņo dažādu ekspertu un politiķu viedokļus par lielākajiem zaudējumiem valstij.
Slovāku parlamenta Eiropas lietu komitejas vadītājs Lubošs Blaha izteicies, ka, pirmkārt, Lielbritānijā dzīvojošie slovāki var kļūt par otrās šķiras pilsoņiem, otrkārt, Slovākija zaudē būtisku sabiedroto imigrācijas jautājumu risināšanā Eiropas Savienībā, īpaši attiecībā uz iebildumiem pret bēgļu uzņemšanas kvotām, un, treškārt, līdzīgi referendumi par atdalīšanos no Eiropas Savienības var notikt arī Francijā, Nīderlandē, Dānijā un citur. Politiķis gan norādījis, ka tajā pašā laikā britu aiziešana no ES varētu stiprināt federālistu bloku, tā kā Londona allaž ir bijusi ciešāk savienotu valstu idejas pretiniece.
Budžeta pārskatīšana jau bez viena maksātāja
Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem līdz ar neskaidro britu nākotni Slovākijai būs ES kopējā budžeta un finanšu izvērtējums, ko tagad, ņemot vērā piņķerīgo situāciju, nāksies prognozēt un pārrēķināt, un te slovāki saredz ļoti daudz darba. To paredz gan pašmāju eksperti, gan arī diplomāti Briselē. Finanšu izvērtējumam ir ļoti liela nozīmē, īpaši pēckrīzes laikos, kad ES vēl joprojām turpina atgūties, kontrolēt valstis un rūpīgi skaitīt tēriņus un ienākumus.
Ekonomikas izaugsme, darba vietas, labklājība – būs viens no lielajiem darāmo darbu pīlāriem, ko Slovākija pārņems no savas priekšteces Nīderlandes, kā arī iekšējā tirgus stratēģija, un slovāki īpaši plāno iestāties par atvieglotākiem nosacījumiem iespējām uzņēmējiem sniegt pārrobežu pakalpojumus.
Ļaus diskusijām ritēt
Migrācija ir viens no tematiem, kas nešaubīgi vēl pirms britu krīzes bija skaidrs kā jautājums ar vislielāko aktualitāti sešu mēnešu prezidentūras darbā. Briselē dzirdams, ka šajā ziņā slovāki necentīsies no akmens izspiest ūdeni un neprasīs no dalībvalstīm neiespējamo, bet ļaus diskusijām ritēt savu gaitu, lēzeni tās ieliekot nākamās prezidentūras – Maltas – rokās, kurai ir daudz lielāka ikdienas pieredze. Tieši pirms mēneša Slovākijas premjers Roberts Fico nonāca ārvalstu preses slejās par visai skarbiem izteikumiem musulmaņu virzienā.
Slovākijas valdības galva, sociālists, kurš tika pārvēlēts vēl šā gada martā, savā pirmajā intervijā pēc nokļūšanas amatā medijiem sacīja: “Piedodiet, tas varbūt izklausīsies jocīgi, bet islāmam nav vietas Slovākijā. Es esmu vairākkārt pārrunājis šo jautājumu ar Maltas premjerministru, un viņš sacīja, ka problēma ir nevis tā, ka viņi ienāk, bet ka maina valsts raksturu.” Šie R. Fico izteikumi pamatīgi sadusmoja franču sociālistus, kuri pieprasīja Eiropas līmeņa sociālistu bloka sankcijas pret slovāku valdības galvu, proti, lai no tā atskaitītu R. Fico partiju, taču tās joprojām nav īstenojušās. Francijas sociālistu partijas pirmais sekretārs Žans Kristofs Kambadēls pauda publisku nožēlu un nosodījumu slovāka teiktajam īpaši laikā, kad viņa valsts gatavojas prezidentūrai ES.
Valsts, kas stājas ES galvgalī, parasti savus personiskos iebildumus un vēlmes uz šo laiku diplomātiski patur pie sevis, nenākot klajā ar krasiem vēstījumiem, un tā, sagaidāms, nākamajos mēnešos būs arī Slovākijas gadījumā, kurai tāpat kā visām citām priekštecēm nāksies meklēt vidusceļu ikvienā jautājumā. Tuvāk gada nogalei aktuāls varētu kļūt arī Turcijas bezvīzu režīms ar ES, tā ka tā ir viena no kompensācijām, ko valsts sagaida apmaiņā pret bēgļu un imigrantu plūsmas mazināšanu uz ES.
Vēl nesen par migrācijas lietām atbildīgais eirokomisārs Dimitrs Avramopuls norādīja, ka Turcijai atlikuši vien septiņi darāmie darbi, lai tā varētu būt pilnībā gatava bezvīzu režīmam. Ankara to vēlējās jau vasarā, taču diplomātiski avoti to paredz tuvāk ziemai. Vēl, protams, savas vārds būs sakāms arī Eiropas Parlamentam, kam pretēji Eiropas Komisijai ir daudz vairāk iebildumu par Turcijas gatavību šim procesam, īpaši norādot uz daudziem demokrātijas, runas brīvības un cilvēktiesību pārkāpumiem, taču Slovākija, iespējams, būs tā, kura īsi pirms savas prezidentūras beigām ieies vēsturē kā vārtu atvērēja Turcijas pilsoņiem ceļojumiem uz ES.
Attiecības ar Krieviju
Līdzās attiecību krīzei pašmājās ES joprojām netrūkst “karsto punktu” arī kaimiņos. Galdā joprojām ir attiecības ar Krieviju, pret kuru bloka valstis lēmušas pagarināt sankcijas, jo Ukrainas konflikts arvien nav atrisināts. Slovākija līdz šim ir bijusi starp tām valstīm, kas kritizējušas sankciju efektu, norādot uz būtiskiem zaudējumiem, ko tās nes Eiropas ekonomikai. Slovākija ir arī starp tām ES dalībvalstīm, kas ir atkarīgas no Krievijas gāzes un vēl pirms vairākiem gadiem pamatīgi cieta Krievijas un Ukrainas gāzes strīdā, kad Maskava vairākas dienas atstāja tukšus Ukrainas cauruļvadus un līdz ar to – ledus aukstus arī daudzu tūkstošu slovāku dzīvokļus.
Viedokļi
Francijas Eiropas lietu ministrs Harlems Dezīrs: “Ceru, ka Slovākija kā Eiropas Savienībā prezidējošā valsts vēlēsies dot savu artavu ES vienotībā un vienotā pozīcijā par bēgļu izmitināšanu. Ir ļoti svarīgi, ka Slovākija tiešām uzņemas šo prezidentūru, jo arī britu referenduma rezultāti prasīs spēju vadīt tālākos notikumus.”
Slovākijas ārlietu ministrs Miroslavs Lajčāks: “Lielbritānijas referendumam nudien ir potenciāls mainīt visu Eiropas projektu, taču es ceru, ka manai valdībai nenāksies nodarboties tikai un vienīgi ar krīzes menedžmentu.”
Francijas prezidents Fransuā Olands: “Slovākija uzņemas prezidentūru īsi pēc Lielbritānijas referenduma, taču, lai kāds arī ir rezultāts, mēs šeit esam, lai ļautu Eiropas Savienībai virzīties uz priekšu, augt un atbalstītu jauniešus, kuri ir Eiropas projekta prioritāte.”
UZZIŅA
Slovākija
Galvaspilsēta – Bratislava
Iedzīvotāji – 5,4 miljoni
Valsts valoda – slovāku
Platība – 49 000 kvadrātkilometri (Latvija – 64 000)
Valūta – eiro
Eiropas Savienībai pievienojās līdz ar Latviju – 2004. gadā
Eirozonai pievienojās 2009. gadā
