Viens no Kerna argumentiem par labu bonusa programmai ir nepieciešamība samazināt sezonālā darbaspēka pieplūdumu. Tūrisma sfēras pārstāvji savukārt ir noraizējušies, ka tas vēl vairāk apgrūtinās pietiekami labi kvalificētu sezonālo darbinieku nolīgšanu, turklāt uzņēmēji tiekot iesaistīti vēl sarežģītākos birokrātiskajos procesos nekā līdz šim, kas īpaši mazajiem uzņēmumiem radītu papildu izmaksas. Kanclers austriešu laikrakstam “Kronen Zeitung” skaidroja, ka tad, “ja reiz rokās tiek ņemta austriešu nodokļu maksātāju nauda, tad tam jānāk par labu austriešu darba ņēmējiem”. Bonuss padarīšot Austriju mazāk vilinošu imigrantiem, tādējādi samazinot spiedienu uz Austrijas darba tirgu. 2
Jābūt gataviem noraidījumam
Ekonomikas eksperte Verena Trenkvaldere sarunā ar “Austrijas Preses aģentūru” brīdināja par iespējami katastrofālu bonusa ietekmi uz to saņēmušajiem uzņēmumiem gadījumā, ja Brisele šo ekonomikas stiprināšanas pasākumu noraidīs citu ES dalībvalstu pilsoņu diskriminēšanas dēļ, jo tad uzņēmumiem saņemto kompensāciju nāktos atmaksāt. Līdzīgi izgājis Īrijai, kura grasījās IT koncernam “Apple” dot nodokļu atlaidi 13 miljardu eiro apmērā. Dublina ES lēmumu šo līgumu neakceptēt ir apstrīdējusi, bet noraidījuma no Briseles gadījumā Īrijai naudu no “Apple” nāksies pieprasīt.
Pagaidām valdībā noslēgta vienošanās par nodarbinātāja bonusa programmas īstenošanu trīs gadu garumā, gada laikā nepārsniedzot 500 miljonu eiro izmaksas. Pēdējā gadā apstiprinātie pieteikumi tiks finansēti vēl trīs turpmākos gadus. Šo sešu gadu laikā no valsts budžeta paredzēts izdot līdz trīs miljardiem eiro. Iecerēts, ka investīcija atmaksāsies pieaugošas nodarbinātības ietekmē, attiecīgi samazinoties bezdarbnieku pabalsta kopizmaksām un palielinoties valsts budžetā ieplūstošajai kopējai algas nodokļa summai.
