Mājsaimniecības neizmanto iespējas samazināt elektrības rēķinus un maksā vairāk 19
Pērn elektroenerģijas cena Latvijā krita par aptuveni 14%, vēl gadu agrāk par 15%, tomēr lielākā daļa mājsaimniecību savos rēķinos redzēja vien nelielu kritumu. Iemesls ir patērētāju izvēlētie fiksēto cenu tarifi, kas paredz nemainīgu cenu par elektroenerģiju noteiktā laika periodā. Maksājot biržas cenu, izdevumu samazinājums bija jūtams – vidējam patērētājam aptuveni 30 eiro gadā salīdzinājumā ar “Elektrum Universālo” tarifu. Eksperti šajā gadā lielas elektroenerģijas cenas svārstības neparedz un vērš uzmanību, ka biržas tarifa izvēle, visticamāk, aizvien ļaus taupīt.
Prognozes nepiepildās
Cenas kritums ir pārsniedzis gaidītās prognozes. Pērn gada sākumā šā brīža finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paredzēja 6 līdz 8% lielu cenas kritumu, Ekonomikas ministrijas tā brīža valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs – 3 līdz 4% lētāku elektroenerģiju.
Visbūtiskākais cenu krituma iemesls aizvadītajā gadā bija Lietuvas–Zviedrijas 700 MW jaudas kabeļa darbības sākšana februārī, kas ļauj Lietuvai un Latvijai saņemt lēto Skandināvijas valstu elektroenerģiju. Igaunijā pērn elektrība sadārdzinājās par vairāk nekā 6% un bija 33,06 eiro/MWh. Salīdzinājumam – Latvijā cenas kritums par 14% līdz 36,09 eiro/MWh, Lietuvā tendence līdzīga – cena samazinājās tikpat daudz un vidēji bija 36,54 eiro/MWh.
Biržas tarifs un riski
Jānis Bethers, SIA “Enefit” valdes priekšsēdētājs, skaidro iemeslus: “Ziemeļvalstu saražotā enerģija bija būtiski lētāka nekā Baltijas reģiona vietējās alternatīvas. Pat neskatoties uz to, ka pērnā ziema ziemeļvalstīs bija ar mazu sniega segu, kā rezultātā vasarā hidroelektrostacijās bija mazāks ūdens pieplūdums.
Tā kā Latvija importē elektroenerģiju, arī turpmāk liela nozīme būs starp savienojumiem un pārvades jaudām starp kaimiņvalstīm, lai nodrošinātu stabilu un zemu elektroenerģijas cenu. Turklāt elektroenerģijas patēriņš Latvijā 2016. gadā ir audzis par 2%. Tāpēc Latvijai svarīgs notikums ir trešā pārvada starp Latviju un Igauniju izbūve, kas tiks aizsākta 2017. gada sākumā un pabeigta 2020. gadā. Jaunā līnija, visticamāk, palīdzēs izlīdzināt elektrības cenu atšķirības starp Latviju un Igauniju.”
J. Bethers vērš uzmanību, ka patlaban cenu prognozes 2017. gada elektroenerģijas līgumiem uzlabojas. Ir iestājusies ilgi gaidītā ziema, un arī sniega daudzums ziemeļvalstīs pieaug, kas ļauj veidot tik būtiskās hidroenerģijas ražošanas rezerves. Vienlaikus iespējamais naftas cenu kāpums rada arī elektroenerģijas cenu kāpuma risku.
Elektrības cenu svārstības pirmām kārtām ietekmēs tos patērētājus, kuri izvēlējušies elektrības cenu piesaistīt biržas svārstībām. Tiem patērētājiem, kuriem jau ir noslēgti fiksētas cenas līgumi gada vai ilgākam periodam, šīs svārstības tirgotājs, visticamāk, jau ir iekļāvis cenas aprēķinā.
SIA “220 Enerģija” mārketinga vadītāja Agnese Smilga apstiprina – pērn vislielākie ieguvēji bija klienti, kas noslēdza līgumus par biržas cenām. Aprēķināts – ja elektrības vidējais patēriņš mēnesī bija aptuveni 187 kWh un izvēlēts “220 Enerģija” biržas tarifs, tad gada laikā salīdzinājumā ar “Elektrum Universālo” tarifu ietaupīti 32 eiro.
