“LA” provokācija par bioloģisko gaļas žāvēšanu neizdevās 4
Bioloģiskās pārtikas ķēdē būs vieglāk iekļūt, bet tā tiks stingrāk pārraudzīta, paredz Eiropas Komisijas piedāvātā jaunā kārtība bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā un marķēšanā.
Rīt, 25. martā, Eiropas Komisija prezentēs savus priekšlikumus jaunajai regulai par bioloģiski ražotu produktu ražošanu un marķēšanu. Tie tapuši gadu ilgās konsultācijās, kurās piedalījās gan eksperti, gan ražotāji, gan pilsoniskā sabiedrība. Tika saņemti 45 tūkstoši atbilžu uz uzdotajiem jautājumiem, iesniegts gandrīz 1400 priekšlikumu, uzklausīti 70 eksperti.
Arī Latvijas bioloģiskie lauksaimnieki aktīvi iesaistījās priekšlikumu gatavošanā, atzina Juris Zinars, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītājs.
“Ceram, ka šie priekšlikumi vienkāršos bioloģiskās lauksaimniecības likumdošanu, uzlabos kontroles mehānismus, kā arī skaidri atrunās ražošanas noteikumus, principus un caurskatāmības elementus,” uzsvēra viņš.
Bizness sabojājis uzticību
ES lauksaimniecības komisārs Dačans Čološs (attēlā) pagājušajā nedēļā, viesodamies Rumānijā Rotbovas ciematā brāļu Kateanu aitu fermā, improvizētā preses konferencē ES valstu lauksaimniecības žurnālistus iepazīstināja ar jaunievedumiem bioloģiskās pārtikas apritē.
“Eiropā pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas ir augstāks nekā piedāvājums. [Lauksaimnieki un pārstrādātāji] nespēj nodrošināt visu pieprasījumu pat ar dažiem pamatproduktiem. Arī tāpēc cenas ir labas, jo pieprasījums ir augsts,” komisārs pamatoja.
“Bioloģiskā lauksaimniecība aizsākās ar dažiem pārliecinātiem entuziastiem, tagad to ir pārņēmuši uzņēmēji, kas vairāk ieinteresēti biznesā, nevis bioloģiskā pārtikā. Tāpēc sākumā nevajadzēja tik sīku regulējumu, jo lauksaimnieki bija pārņemti ar ideju. Tagad mums vajag daudz precīzāku un skaidrāku regulējumu. Kolīdz biopārtikas ražošanā iesaistījušās finansiālas un biznesa struktūras, mēs vairs nevaram riskēt ar patērētāju uzticību ražotājam, ar bioloģiskās pārtikas kvalitāti. Starp ražotāju un pircēju tagad ir vesela ķēde, tāpēc turpmāk tiks pārbaudīta arī tā – arī pārstrāde un izplatīšana,” paziņoja D. Čološs. Rumānijā bijis skandāls ar sertifikātu viltošanu, ar kuriem graudus Itālijā pārdeva kā bioloģiskos, arī citviet pārstrādātāji un izplatītāji ar bioloģisko marķējumu ir pieseguši konvencionāli ražoto.
Kolektīvi reģistrēsies, kopīgi atbildēs
“Daudzi mājražotāji vaicā, kāpēc Eiropā tāpat kā citur pasaulē nevarētu veikt kolektīvo sertificēšanu. Pēc viņu pieprasījuma mēs nāksim klajā ar priekšlikumiem, kas atvieglos mazo ražotāju sertificēšanu,” pavēstīja komisārs. Tieši šis ir Latvijā visvairāk gaidītais jaunievedums. “Latvijā ir daudz mazo bioloģisko zemnieku, it īpaši Latgalē. Mēs būtu ieinteresēti, lai viņiem būtu vieglāk sertificēties. Tāpēc gaidām sertificēšanas sistēmas vienkāršošanu,” apliecina Juris Zinārs. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis, vēl neredzējis galīgo priekšlikumu, ir ļoti piesardzīgs: “Kolektīvi sertificēties būtu vieglāk, taču jāņem vērā, ka, tiklīdz viens neievēro saistības, sertifikātu zaudē arī visi pārējie. Jāredz formulējumi.”
ES komisārs, atsaucoties uz Eiropas Revidentu tiesas prasībām uzlabot kontroles sistēmu un pārskatīt daudzās atkāpes un izņēmumus, sola pārskatīt arī tos: “Izanalizēsim, vai tie tiešām vajadzīgi. Piemēram, par sēklām – neesmu pārliecināts, vai visām sēklām jābūt tikai bioloģiskām. Tāpat arī lopbarībai. Izņēmumi paliks, bet mums vajag lielāku skaidrību un caurspīdīgumu. Tas ir otrs iemesls, kāpēc nākam klajā ar šo jauno kārtību,” vēstīja D. Čološs. Regula vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentā un ES Padomē.
“LA” provokācija – ”bioloģiskie dūmi”
Izmantojot sarunu ar komisāru Čološu par tradicionālās saimniekošanas saglabāšanu un bioloģisko lauksaimniecību, centos aktualizēt tradicionālo gaļas žāvēšanu, kas pēc 1. septembra faktiski tiktu aizliegta. Tā kā rūpnieciski žāvētai gaļai pievieno garšas uzlabotājus – ķīmisku dūmu garšu, bezpelnu tehnoloģijas –, vaicāju, vai bioloģiski ar lapu koku malku žāvēta gaļa arī nebūtu pelnījusi izņēmumu. Šādi gaļu kūpina daudzviet Eiropā, arī Vācijā un komisāra dzimtajā Rumānijā. Komisārs Čološs norādīja, ka šis jautājums ir Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta pārziņā, un piebilda: “Pieļauju, ka patērētāju veselība ir svarīgāka nekā tradīcijas.” Vēlāk privātā sarunā pie galda atzina, ka viņš kopš bērnības ir ēdis žāvētas un grilētas gaļas šķēles. Diemžēl viņš šīs benzpirēna normas nezinot un nevarot pateikt, kā tās ietekmēs tradicionālo dzīvesveidu.
Tā lauksaimniecības komisārs no tribīnes aicina saglabāt tradicionālo dzīvesveidu un mudina uz bioloģisko lauksaimniecību, bet cits – veselības un patērētāju politikas komisārs Tonio Borgs to faktiski aizliedz.
BŪTISKĀKIE JAUNIEVEDUMI
1. Tiks kontrolēta arī biopārtikas pārstrāde un izplatīšana
2. Mazie ražotāji varēs sertificēties kolektīvi
3. Tiks pārskatīti daudzie izņēmumi
