Nākotnes saimniecība: Jānis Vinters sildīs siltumnīcu ar biešu biogāzi 33
Pazīstamā motobraucēja, lauksaimnieka Jāņa Vintera vadītā saimniecība “Līgo” aprīļa beigās atklāja jau otro hektāru plašo siltumnīcu, kurā audzē hibrīdo gurķu sēklas pasaules gigantam “Monsanto”. Pirmā siltumnīca darbu sāka pirms trim gadiem.
Jānis Vinters arvien vairāk domā, kā dažādot biznesu ar nozarēm, kas papildina viena otru, radot lielāku pievienoto vērtību. Lauksaimnieks nebīstas riskēt un eksperimentēt.
Jānis Vinters atklāj, ka saimniecība attīstījusies pamazām, saimniekojot kopā ar tēvu un brāli. 1989. gadā viņam mūžīgā lietošanā piešķirti 15 ha, tēvam 20 ha, vēlāk sākuši darboties kopā.
“Tolaik “Laukkredīts” iedeva nedaudz līdzekļu un sākām strādāt. Bija neliels risks, ko uzņēmos vairāk uz sevi, un sākām attīstīties. “Pāri līķiem” negājām, kā to dara daudzi lauksaimnieki, par katru cenu cenšoties pārpirkt jebkuru īpašumu. Zemi pirkām mērķtiecīgi, bet tikai to, ko piedāvāja,” atceras Jānis Vinters. Šobrīd kopā ar brāli viņš apsaimnieko gandrīz 2000 ha un audzē kukurūzu, ziemas kviešus, rapšus, lopbarības pupas un zirņus.
Būs smagi jārēķina
Z/s “Līgo” pamatspecializācija ir augkopība, un Vinters spriež, ka tā tas paliks arī turpmāk. “Dažreiz cilvēki maldīgi domā, ka tā ir gurķu audzēšana un biogāze. Lopkopībai neesam pievērsušies. Iespējams, to būtu darījuši, bet tēvs teica – nē, jo mamma pēc profesijas ir veterinārārste. “Divdesmit gadus esmu cietis fermu smaku ik vakaru… Pietiek!” teicis tēvs.
Saredzējām perspektīvu augkopībā. Vēlāk, ap 2008. gadu, regulāri sekojot līdzi cenu izmaiņām pasaules biržās, secinājām, ka lauksaimniekam ļoti grūti ir ko prognozēt. Ieņēmumi ir vienreiz gadā. Kad iesēj, ir viena cena, kad novāc un graudi jāpārdod – cena var būt ļoti zema. Neko nevar prognozēt. Domājām, ko vēl darīt? Pavīdēja doma par zaļo enerģiju, biogāzi,” stāsta “Līgo” saimnieks. Projekts tika realizēts 2010. gadā.
Tiesa, tagad uzņēmēju satrauc tas, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens apturējis ieceri noteikt fiksēto obligātā iepirkuma cenu. Tas nozīmē spēles noteikumu maiņu, un Vinteru satrauc, ka noteikumus grib izmainīt ar atpakaļejošu datumu. “Ja esošā kārtība tiks mainīta, mums vairs neatmaksāsies strādāt. Šis bizness būs jāaptur pilnībā. Saražojam 4000 MWh gadā, tas ir atļautais apjoms, ko drīkstam ražot pēc paaugstinātā tarifa. Visu pārpalikušo siltumu izmantojam siltumnīcās, uz ko, attīstot šo projektu, bija balstīts biznesa plāns. Ja biogāzes staciju aizvērsim, būs smagi jārēķina, cik mums būs izdevīgi nodarboties ar siltumnīcu biznesu, jo lielākā tīrā ienākumu daļa jeb peļņa ir no tā, ka izmantojam savu siltumu. Tas, ko siltumnīcās notērējam, ir aptuveni tikpat daudz kā elektrības apjoms. Mums viena MWh maksā aptuveni 25 eiro, un var sarēķināt – tie ir ap 100 000 eiro. Traki būs, ja izrēķināsim, ka jāpārstāj ražot vai jādomā, ko citu audzēt,” klāsta uzņēmējs.
Biogāzes ražošanā saimnieks kā pamatmasu izmanto pašu izaudzēto kukurūzas skābbarību un paralēli tam – visus atkritumus, kas veidojas gurķu audzēšanā, – tie ir vairāki simti tonnu gadā. Nedaudz tiek piepirktas sūkalas un mikroelementi. Siltumnīcu atkritumi veido 7 – 8% no kopējās biomasas. Šogad Vinters 10 ha iesējis enerģētiskās bietes, kas Latvijā esot jaunums. Iespējams, tās ļaus samazināt biogāzes ražošanas pašizmaksu.
Palielina apjomus
Tieši pateicoties biogāzei, saimniecībā uzbūvētas divas modernas siltumnīcas, kur audzē hibrīdo gurķu sēklas. Tagad gan ar biogāzes stacijās saražoto siltumu vairs nepietiek un siltumnīcas tiek papildus apkurinātas ar šķeldu. Saimniecībā ir uzstādīts arī biogāzes apkures katls, kas strādā ar biogāzi.
Kā izdevās noslēgt līgumu ar globālo spēlētāju “Monsanto”, kam tiek realizēts viss saražotais? Tas noticis paralēli siltumnīcu būvniecībai. Veiksmīgi sagadījās, ka, runājot ar iespējamiem iekārtu piegādātājiem, pie viena galda bijis arī pārstāvis no “Monsanto”.
“Toreiz mums vajadzēja bankai biznesa plānu, un tad holandieši iedeva aprēķinus, cik tas varētu maksāt. Izmantojām ES fondu atbalstu. Pirmajā siltumnīcā ieguldījām 2,5 miljonus eiro, tostarp attiecināmās izmaksas bija divi miljoni, no kā 40% – ES nauda. Otrajā siltumnīcā ieguldījām 2,2 miljonus eiro, un Eiropas līdzfinansējums ir 45%. Sēklas saskaņā ar līgumu pārdodam “Monsanto”, un tālāk viņi tās pārdod Eiropā, tās nonāk arī Meksikā un citur pasaulē,” stāsta Vinters.
Darbinieces apputeksnē gurķus
Lūdzu viņam populārzinātniski izstāstīt, kāda ir atšķirība starp hibrīdo gurķu sēklām un ĢMO, kas satrauc patērētājus. “ĢMO ir no cita auga atrasts gēns, noturīgs pret slimībām vai kaitēkļiem, kas tiek iepotēts kultūraugam un tad izveidota šķirne, kas ir ar šo gēnu. ĢMO jau neveido, lai iegūtu lielāku ražu, bet tāpēc, lai novērstu kādu problēmu. Iespējams, ka tas ir kaitīgi, un tādēļ labi, ka Latvijā to neļauj. Esmu ar abām rokām par to, ka mums to nevajag. Mēs darām to pašu, ko bites dārzā – apputeksnējam ziedus un izaudzējam sēklas ar noteiktām īpašībām. Katrā siltumnīcā apputeksnēšanu veic 15 darbinieces – katrs zieds ir jāapputeksnē,” klāsta Vinters.
Šobrīd nevarot pateikt, kura nozare ir rentablākā, jo katru gadu situācija ir mainīga un tas nozīmē arī to, ka saimniecībā nevar balstīties tikai uz vienu nozari. Par to, ka Vinters nebaidās eksperimentēt, liecina fakts, ka jau otro gadu 11 ha viņš sēj spinātus un audzē spinātu sēklas holandiešiem. Iespējams, šī nozare tiks attīstīta un tas būs vēl viens spilvens drošībai.
Vinters nebaidās atklāt, ka nākotnē labprāt no kviešiem vispār atteiktos. “Kāpēc? Man nepatīk sekot biržai līdzi, tas ir nevajadzīgs stress. Gribas strādāt, zinot, uz ko tu ej un ar ko rēķināties. Ja vienugad cena ir 200 eiro/t, bet nākamgad – 130 eiro/t, tad stipri vien jādomā,” saka Vinters. Viņš aicina citus lauksaimniekus izvērtēt un padomāt, cik viņi maksā par zemes nomu. Ja Zemgalē tā bija līdz 150 eiro/ha, tad, redzot vienu otru sludinājumu, kur jau ir ap 200 eiro/ha, rodas šaubas, kādā veidā ar šādām graudu cenām solītāji nopelnīs. Tajā pašā laikā viens dārzkopis saka – maksāšu 300 eiro un vairāk, jo man no hektāra ir pavisam cits iznākums. Tātad – jo vairāk cilvēki sāks diversificēt riskus un attīstīt pievienoto vērtību uz vienu, diviem, desmit hektāriem, jo augstāk kāps zemes nomas. Un, ja zemnieki nedomās, ko vēl līdztekus kviešiem audzēt, ies štruntīgi.
“Piemēram, man neto ieguvums no vienas siltumnīcas ir tāds, ko iegūstu no 500 ha. Bet nopirkt 500 ha ir divreiz dārgāk nekā uzcelt siltumnīcu. Tātad – ja gribat pelnīt, ieguldiet siltumnīcās un audzējiet dārzeņus. Vajag tik atrast pareizo ideju.” Tikko Frankfurtes tuvumā viņš redzējis daudz segto platību, kur katrs kaut ko audzē, piemēram, sparģeļus. Arī savā dārzā viņš tos audzē un labprāt patērē.
“Līgo” saimnieks neizslēdz iespēju, ka nākotnē saimniecībā varētu būt vēl kāda nozare ar augstu pievienoto vērtību. Un, iespējams, bezpilota traktori vai droni, kas konstatēs problēmu kādā laukā, lai laikus to varētu novērst. Iespējams, darbinieku skaits samazināsies, taču darbiniekus vajadzēs ar šaurāku specializāciju.
Vai lauksaimniecībai ir nākotne? “Protams! Pasaulē graudu krājumi ir tikai pusgadam – 400 miljoni tonnu. Kas notiks, ja būs neraža visā pasaulē? Ja graudu krājumu būtu diviem gadiem, tad varētu filozofēt par lauksaimniecības lomu nākotnē. Un lielsaimniecībām būt, tur nav ko daudz gudrot. Bet dārzkopības saimniecības gan vairāk attīstīsies pilsētu tuvumā, kur ātrāka loģistika,” spriež “Līgo” saimnieks.
KOMENTĀRS
Jānis Zaļums, “Swedbank” vadošais korporatīvo klientu attiecību vadītājs ražošanas uzņēmumu apkalpošanas nodaļā: “”Līgo” ir ļoti labs saimniecības paraugs, kas spēj veiksmīgi integrēt vairākas savstarpēji saistītas nozares. Trīs galvenās no tām ir: graudkopība, biogāzes ražošana un vairākas siltumnīcas, kurās tiek audzētas gurķu sēklas. Katrs virziens tiek attīstīts ar mērķi palielināt darbības pievienoto vērtību, izmantojot lietderīgi katru kvadrātmetru. Tātad varam teikt, ka lēmumi par turpmāko attīstību, kas tika pieņemti pirms gandrīz desmit gadiem, ir pilnībā attaisnojušies un dod rezultātu! Šādu nozaru apvienojums ļauj izvairīties no izteikta sezonalitātes svārstīguma un cenu nenoteiktības riska, kas īpaši saistās ar graudkopību un graudu pārdošanas cenām pēdējo 15 gadu laikā, kur svārstības ir bijušas līdz pat 70% starp augstāko un zemāko cenu.
Skaidri var iezīmēt tos faktorus, kuru apvienojums ir uzņēmuma veiksmes pamatā: pirmkārt jau, ģimenes un vecvecāku aizsāktās lauksaimniecības tradīcijas, kuras tiek turpinātas arī šodien. Otrkārt, mērķtiecīga un skaidri saprotama attīstība, kas nevis tiek balstīta uz kvantitatīvu rezultātu sasniegšanu par jebkuriem līdzekļiem, bet gan tiek meklēta optimāla un rentabla darbības attīstīšana soli pa solim. Ikdienā tiek sekots līdzi jaunākajām tendencēm, nebaidoties no inovatīvu risinājumu ieviešanas, uzdrošinoties eksperimentēt, liekot lietā savas gan skolas solā iegūtās zināšanas, gan praktiskās pieredzes apmaiņā ar citām ES valstīm. Varam uzslavēt saimniecības vadību par tās sasniegtajiem mērķiem un lieliskajiem rezultātiem un iedrošināt arī citus nebaidīties veikt pārdomātus eksperimentus.
Plašāk – žurnālā “Agro Tops”.
PUBLIKĀCIJA TAPUSI SADARBĪBĀ AR SWEDBANK
