5
Biatlons jaunsargiem esot ļoti piemērots
Kā skaidro Jaunsardzes vadītājs D. Kleins, biatlona projekts aizsācies pirms trijiem gadiem, kad Aizsardzības ministrija apstiprināja sporta attīstības vadlīnijas, un viena no tām bija tāda, ka jaunsargiem jārada treniņu iespējas. Ņemot vērā to, ar ko jaunsargi pēc programmas nodarbojas – šaušana, skriešana, ieroču mācība, fiziskā sagatavotība –, biatlons bijis viens no sporta veidiem, ko nolēmuši atbalstīt.
“Biatlona ekipējums ir diezgan dārgs. Kamēr dabūjām budžetu, izstrādājām specifikācijas, notika konkursi, pagāja laiks. Kad visus ciparus saliek, kopā tie izskatās iespaidīgi. Bet, piemēram, ieročus lietos 10 – 15 gadus. Pagājušā gada pirkums 20 biatlona šautenes un 77 slēpju pāri par vairāk nekā 100 000 eiro varbūt izskatās daudz, bet tik labas lietas arī maksā. Mēs nevaram iedot koka slēpes un gaidīt rezultātu. Šogad, piemēram, Baltijas karavīru sporta spēlēs viss pjedestāls bija mūsējais. Šogad vēl plānojam nopirkt trīs vai četras mērķu sistēmas,” stāsta D. Kleins. Visi iepirkumi gan vēl nav beigušies, kopējā summa biatlonam tiek lēsta ap 300 000 eiro. Taču ja rēķina, ka iepirktais inventārs kalpos vismaz desmit gadus, tad tādas naudas summas, pēc JIC vadītāja domām, neesot lielas.
Biatlona inventārs aiziešot uz vietām, kur ir potenciāls un tradīcijas: Madonā, Priekuļos un Daugavpilī. Panākta vienošanās ar Gulbenes novada pašvaldību, ka tā dod zemi, uz kuras jau uzlikta desmit mērķu sistēma, un tur esot arī treneris. Vēl ir sarunas ar Alūksnes novadu, kur ilgi turas sniegs un ir armijas bāze; ar Jelgavas novada pašvaldību – par vasaras biatlonu Zaļenieku pagastā; un ar Ādažu novadu. Trenējoties jau kādi 60 jaunsargi Gulbenē, Priekuļos un Lejasciemā. Jaunsargi tiekot apgādāti ar inventāru, bet vietējo pašvaldību uzdevums ir algot trenerus un nodrošināt vidi.
“Biatlona federācijai neko nedodam. Mums ir noslēgts sadarbības līgums, bet tajā nav paredzētas materiālas saistības. Tāds pats līgums mums, piemēram, ir ar Orientēšanās federāciju. Protams, federācijas interesēs ir mūsu atbalsts biatlonam, bet tā neko nelobē. Mēs paši skatāmies, kas jaunsargiem patīk un kas viņiem nepieciešams. Nu, un ja kāds biatlona talants mums uzradīsies, būsim tikai priecīgi, ka viņš aizies profesionālajā sportā. Mūsu uzdevums ir radīt apstākļus, lai jaunsargi var trenēties, – biatlonā tās ir kādas četras reizes nedēļā. Man nav kauns, ka esmu panācis, ka jaunsargiem tiek patiešām labs biatlona inventārs un trenēšanās iespējas,” saka Jaunsardzes vadītājs.
Nauda ir, bet zābaku – joprojām nav
“Veidojas tāds paradokss: 2009. – 2015. gadā vilkām dzīvību, naudas bija maz. Tagad mums nauda ir, bet formu un apavu nav joprojām, jo centralizēti jau pāris gadu netiekam pie iepirkuma līgumiem. Lielākā problēma ir zābaki un formas. Tagad pirmo reizi 25 gadu laikā varētu katram jaunsargam nopirkt formu un zābakus, bet sistēma to neļauj. Lielie konkursi visu laiku izgāžas, jo ir nemitīgas pārsūdzības. Konkursu nolikumus raksta Jaunsardzes speciālisti, tad tos pārbauda Aizsardzības ministrijas ierēdņi un sūta uz Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru. Cik katru gadu varam, tik par 50 tūkstošiem eiro (tā ir summa, ko varam tērēt bez Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra ziņas) paši arī nopērkam, bet kopumā uz 8000 jaunsargiem tas maz ko risina. Ar mazajiem iepirkumiem mums kaut kā veicas labāk, jo tur nav tik liela komersantu rīvēšanās. Tādēļ arī veidojas priekšstats, ka pērkam to, kas it kā nav pats svarīgākais. Gada nogalē beidzās iepirkumi, kas paredzēti mācību inventāram, – arī tas bija divu gadu process, un piegādes notiks tikai šogad. Līdz jaunsargam šis inventārs droši vien tiks līdz ar jauno mācību gadu. Bet, piemēram, tūrisma inventāra iepirkums beidzās tikai daļēji, kas nozīmē, ka jārīko atsevišķas procedūras, var gadīties, ka, piemēram, guļammaisu, telšu, ekipējuma nebūs arī šogad,” komentē D. Kleins.
Kā saka JIC vadītājs, vajadzību ir tik daudz, ka vienā gadā visu nopirkt nevar. Tādēļ saliktas prioritātes: iepriekš sakārtota orientēšanās apmācība un nopirkts inventārs. Tagad tiek kārtots biatlons, nākamais būšot kaut kas cits, un tā palēnām tikšot galā ar visām jomām. D. Kleins nenoliedz, ka gada beigās, redzot, ka lielie iepirkumi atkal izgāzušies, viņš pieprasa daļu naudas pārlikt uz mazākiem sporta iepirkumiem, lai saglābtu vismaz daļu budžeta naudas.
