“Jaunas iespējas zemes izmantošanā!” Vietējais uzņēmējs izdomājis veidu, kā ar bērzu kompensēt ogļskābās gāzes izmešus 18
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar īpašu ierīci aprēķini, cik ogļskābās gāzes tavs uzņēmums saražo, nopērc no manis bērzus un iestādi tos attiecīgā izmešu daudzuma kompensēšanai – apmēram tā vienkāršoti varētu raksturot Latvijā jauna biznesa būtību, ar ko sācis nodarboties uzņēmums “Not Hot Environmental Solutions”.
Tā līdzīpašnieks Māris Simanovičs labi zināms arī kā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia grupa” dibinātājs.
Jautāts, kā nonācis līdz šādai idejai, Simanovičs vispirms atgādina zināmo faktu, ka ES plāno kļūt iespējami zaļa jeb klimatneitrāla līdz 2050. gadam, līdz ar to zaļā biznesa risinājumi būs īpaši aktuāli uzņēmumiem – lielākajiem CO2 emitētājiem.
Tiem ir divas iespējas: vai nu samazināt savas emisijas, vai arī tās kompensēt. Latvijā CO2 kompensēšana līdz šim nav bijis prioritārs jautājums, bet pasaulē tā ir jau sen iegājusies prakse.
Tajā ir divi virzieni: viens ir savas ekoloģiskās pēdas mazināšana, iegādājoties zaļo elektroenerģiju parastās vietā, otrs – emisiju kompensēšana, stādot mežus, kas efektīvi piesaista CO2, – ja ne pašiem fiziski dodoties uz mežu ar lāpstu un sēklām, tad finansējot mežu stādīšanu.
“Kad pirms pāris gadiem Zviedrijā mācījos ilgtspējas vadības programmā, apmeklējām daudzus uzņēmumus. Secināju, ka lielākā daļa projektu balstās uz jaunu mežu stādīšanu Āfrikā, Āzijā vai Dienvidamerikā.
Tas, protams, ir atbalstāmi, bet to ir grūti izsekot – pārskaiti naudu, bet, vai tā patiešām sasniedz mērķi un tur to koku kāds iestāda, nevar zināt.
Daudz pārskatāmāks veids ir kompensēšanas mehānisma īstenošana Latvijā, radot jaunas piesaistes jaudas neizmantotajās lauksaimniecības zemēs.
Tāpēc dibinājām “Not Hot Environmental Solutions”, lai aicinātu ikvienu pievienoties ekoloģiskam dzīvesveidam, lai arī Latvija 2050. gadā būtu daļa no CO2 brīvas ekonomiskās sistēmas,” tā Simanovičs.
Ieteica “Silava”
Jautāts, kāpēc projekta īstenošanai no visām koku sugām izvēlēts tieši bērzs, Simanovičs norāda, ka pakalpojuma izveides laikā uzņēmums sadarbojies ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, kas palīdzēja ar optimāla zemes apstādīšanas modeļa izstrādi un izkalkulēja CO2 piesaisti bērzu audzēm to dzīves cikla laikā.
“Silava” arī izskaidroja, ka vispiemērotākie piesaistes nolūkam ir tieši bērzi, jo tie nav prasīgi, tiem nav daudz dabisko ienaidnieku, toties ir augstvērtīga koksne – pēc dažiem gadu desmitiem, kad koks pārstāj ražot skābekli, koksni var izmantot galdniecībā.
Atšķirībā no kokiem, kas pēc nociršanas tiek izmantoti enerģijas ieguvei, tādējādi CO2 atkal atgriežoties apritē, bērzu piesaistītais CO2 paliek akumulēts gala produktā, piemēram, mēbelēs.
No kalkulatora līdz lietaskokam
Simanovičs arī atzīst, ka jaunajā biznesā iesaistījies, ne jau tikai altruistisku mērķu vadīts, bet arī ar nolūku nopelnīt, pārdodot vispirms īpašu kalkulatoru aprēķiniem, tad – bērzu stādus un pēc zināma laika tos atpērkot jau kā lietaskokus.
Dibinot uzņēmumu, jaunaudžu veidošanai iegādāta mežsaimniecībai piemērota zeme vairāk nekā 300 hektāru apjomā.
“Pēc mūsu aprēķiniem, CO2 apjoms, ko gada laikā rada viena vidēja lieluma vieglā automašīna, ir 4,7 tonnas. Lai piesaistītu šo oglekļa dioksīda daudzumu, nepieciešams iestādīt aptuveni 17 kokus.
Stādīšanas dienā, protams, nekas netiek saražots vai piesaistīts, vairāk patērēts – degviela, resursi, lai jaunaudzi iestādītu. Taču tas ir ilgtermiņa uzdevums, ko nevar panākt vienā dienā.
Iestādīto jaunaudzi apsaimniekojam, retinām un kopjam, lai tā augtu veselīga un piesaistītu maksimālo CO2 daudzumu līdz 40 gadu vecumam. Tad cikls sākas no gala – koksni, kas pārstāj ražot skābekli, izmantojam, piemēram, mēbelēs, bet zeme atkal kļūst par vietu jaunai bērzu audzei.”
Pakalpojumu eksportēs
Jautāts, vai nākotnē plāno pārdot pakalpojumu arī ārzemniekiem, uzņēmējs atbild apstiprinoši. Kā tas notiktu praksē?
“Šis ir Latvijas uzņēmums – zeme, kurā veidojam bērzu jaunaudzes, pieder mums vai atsevišķos gadījumos tiek iznomāta no zemes īpašnieka ar vienošanos, ka koki var brīvi augt un mežs tiek apsaimniekots un kopts, līdz sasniedz 40 gadu vecumu.
Līdz ar to pakalpojumu – iespēju segt bērzu stādīšanu, tādējādi iegādājoties kompensēto CO2, protams, piedāvājam arī ārzemju uzņēmumiem.
Taču zeme un koki gan stādīšanas dienā, gan 40 gadus vēlāk paliek “Not Hot” vai zemes iznomātāja jeb Latvijas īpašumā. Savā ziņā “Not Hot” ir perspektīva piesaistīt ārzemju uzņēmumu investīcijas, taču atšķirībā no citiem biznesa modeļiem kokus un zemi saglabājot Latvijas īpašumā.”
Pareizi aprēķināt
Patlaban gan uzņēmumiem, gan katram iedzīvotājam ir iespēja ar “Not Hot” klimata kalkulatoru aprēķināt, cik daudz CO2 saražo viņu veiktās ikdienas darbības, un segt tik daudz koku iestādīšanu, cik vajadzīgs, lai kompensētu šo CO2 apjomu.
Ar to var aprēķināt personas vai uzņēmuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi (CO2 izmešu daudzumu) un to likvidēt, par noteiktu samaksu iestādot attiecīgu skaitu koku.
No citiem līdzīgiem kalkulatoriem šis atšķiroties ar daudz vienkāršāku un lietošanai ērtāku mehānismu. Tas novērtē mājsaimniecību radītās emisijas būtiskākajos sektoros – pārtika, mājoklis un transports.
Citi kalkulatori bieži pieprasa rādītājus, ko cilvēks pats uzreiz nevar noteikt, piemēram, siltumenerģijas patēriņa apjomu. Savukārt uzņēmumu kalkulators CO2 izmešu apjomu galvenokārt aprēķina pēc uzņēmuma apgrozījuma, darbinieku skaita un uzņēmuma darbības nozares.
Simanovičs arī norāda, ka interese par piedāvājumu aug. Galvenokārt – no uzņēmumiem, kas rūpējas par ilgtspējas risinājumiem, jauno regulu pildīšanu un sociāli atbildīga uzņēmuma tēlu.
“Tie, kuri vēlas kompensēt savu CO2 apjomu, šobrīd iestādījuši vairāk nekā 6000 koku. Taču uzņēmumu izpratne par CO2 kompensēšanas nepieciešamību Latvijā ir sākumpunktā, līdz ar to tuvākie mērķi ir veicināt uzņēmumu izpratni par ilgtspējīgu darbību un turpināt apstādīt esošo zemi.”
Uzziņa:
SIA “Not Hot Environmental Solutions” 2019. gada aprīlī dibināja koncerna “Eco Baltia grupa” akcionārs Māris Simanovičs kopā ar Vācijas pilsoni Mihaelu Brokmanu. Mērķis – piedāvāt zemes īpašniekiem finansēt koku stādīšanu nolūkā mazināt oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu.
Uzņēmums investējis 500 000 eiro mobilās lietotnes un kalkulatora izstrādē, kas piedāvā tiešsaistē vai mobilajā lietotnē aprēķināt personas radīto CO2 izmešu daudzumu un to likvidēt, par noteiktu samaksu iestādot attiecīgu skaitu koku.
Vēl briest! Līdz šim iegādāta zeme vairāk nekā 300 hektāru platībā, kur tiks veidotas jaunaudzes. Pašreiz uzņēmumam pieder astoņas apstādītas bērzu plantācijas dažādās Latvijas vietās, kur pavisam aug 57 770 koki.
VĒRTĒJUMS: Jaunas iespējas zemes izmantošanā
Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore Aiga Grasmane: “Ir taisnība, ka tieši jaunaudzes un vidēja vecuma audzes aug visstraujāk un līdz ar to nodrošina vislielākās CO2 piesaistes.
Ja uzņēmuma “Not Hot Environmental Solutions” sāktais projekts nodrošina pilnu meža aprites ciklu, tad tas ir apsveicams.
Tā mēs nākotnē iegūsim vairāk vietējā atjaunojamā resursa koksnes, kuru varēs izmantot mēbeļu rūpniecībā vai mājbūvniecībā, tādējādi fiksējot augšanas gaitā piesaistīto CO2.
Šāda biznesa attīstība Latvijā liecina par jaunām iespējām zemes izmantošanā, kas Zaļā kursa sakarā liek vērtēt, kas un kā izmanto katru zemes kvadrātmetru un kas ir tie, kas iegūst šajā vērtības ķēdē.
Vienlaikus šis ir vēstījums zemes īpašniekiem Latvijā pievērst uzmanību savas zemes vērtībai, iepazīties ar nākotnes iespējām zemes izmantošanā un pašiem būt daļai no šīs vērtības ķēdes, gūstot tajā ienākumus.”
