Ar belarusu vairs nebrauc 0
“Telpas par ERAF naudu gandrīz pilnībā renovējām, taču aprīkojumu iepirkt nepaguvām,” saka Profesionālās izglītības kompetences centra Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikuma direktors Ivars Lasis.
Smalkāks nosaukums tehnikumam gan piešķirts, taču mācības jaunā kvalitātē vēl nenotiks ne ēdināšanas pakalpojumu speciālistiem, ne mehāniķiem. “Te mums iecerētas divas virtuves telpas, te bāra lete, kur bārmeņa prasmes apgūt, te pagatavoto ēdienu degustācijas telpas,” stāsta I. Lasis, rādot svaigi izremontētās tehnikuma telpas. Būtu jāpērk elektriskās un konvekcijas plītis, ledusskapji – viss, kas vajadzīgs ēdinātājiem un viesu uzņēmējiem. Metālapstrādes darbnīcām toties jāpērk darbgaldi.
Mūk no aukstuma uz stundām
Nepaguva nopirkt – tas nozīmē, ka mācību iestāde vēl nebija noslēgusi līgumu par aprīkojuma iepirkšanu, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nolēma iesaldēt profesionālās izglītības iestāžu modernizāciju par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem. Tehnikums nepaguva izremontēt arī zēnu dienesta viesnīcu. No 580 audzēkņiem 450 dzīvo dienesta viesnīcā. Meiteņu kopmītnēs “viss kā Eiropā”, kamēr zēnu dzīvesvietā – nesiltināta ēka, veci un šķirbaini logi. “Kādreiz puikām patika nenākt uz nodarbībām, bet gulēt kopmītnēs. Tagad tur ir tik auksts, ka visi ceļas laikus un mūk prom uz stundām, jo klasēs siltāks,” stāsta I. Lasis.
Kā zināms, projektu īstenošana tika apturētā tāpēc, ka ministrijā secināja – ar katrai skolai piešķirtajiem līdzekļiem nepietiks, lai pabeigtu modernizāciju. Šim argumentam I. Lasis piekrīt – lai pilnībā savestu kārtībā viņa vadīto tehnikumu, būtu vajadzīgi vēl septiņi miljoni latu, “tad būtu viss kā Eiropā”. Taču, ERAF līdzekļus dalot, tika piešķirti vien nepilni četri miljoni latu, no kuriem līdz projekta iesaldēšanai izdevās apgūt 86 procentus. I. Lasis cer – tā kā iesaldētos vairāk nekā 40 miljonus latu IZM plāno sadalīt tikai sešām līdz astoņām mācību iestādēm, projekta iesaldēšana galu galā tehnikumam varētu nākt par labu un pēc naudas “atsaldēšanas” izdosies iegūt vairāk naudas, nekā kandavniekiem bija iedalīts sākotnēji.
Tomēr arī tagad izdarīts daudz – izremontēti mācību korpusi, sporta zāle, ģērbtuves, dušas telpas, bijusī ēdnīcas ēka pārbūvēta par praktisko mācību korpusu. Pagūts nopirkt arī jaunas iekārtas topošajiem lauksaimniecības tehnikas mehāniķiem. Agrāk audzēkņiem bija jāmācās vadīt un remontēt traktoru “Belarus”, jo modernākas tehnikas nebija. Tad no dažiem audzēkņiem nācās dzirdēt skeptiskas piezīmes – sak, kas tad tā par skolu, kur ar šādu dampi jābrauc, tēva zemnieku saimniecībā ir daudz labāka tehnika.
Jaunā tehnika nozīmē to, ka arī skolotājiem jāmācās. Viens no pedagogiem šobrīd skolojas Somijā. Pedagogi meklē arī informāciju par jaunāko tehniku internetā. Labi, ja to atrod angļu, nevis poļu valodā. Lauksaimniecības tehnikas pasniedzēja Ojārs Sūnaitis saka: “Mācību grāmatas ir novecojušas. Mācāmies no brošūrām un semināros. Internetā mums vajadzīgās informācijas ir maz.”
Dzīves skola
I. Lasis iebilst stereotipam, ka uz profesionālajām izglītības iestādēm pārsvarā dodas tie, kam mācības ne pārāk padodas. Tehnikumā, lai iestātos daļā izglītības programmu, jāiztur konkurss.
Direktora vietnieks un ERAF projekta vadītājs Antons Studens piebilst: vispārizglītojošās vidusskolas pie sevis mēģina noturēt ne tikai tos, kam ir potenciāls studēt. Tāpēc uz arodskolām drīzāk aiziet tie, kuri skaidri zina, ko vēlas. Daļai Kandavas tehnikuma audzēkņu, pamatskolu beidzot, vidējā atzīme bija gana augsta – septiņas vai pat astoņas balles. Kad notiek novada mācību olimpiādes, var redzēt, ka, piemēram, angļu valodā un vēsturē tehnikumieši ir priekšā vidusskolēniem. Eksaktajos mācību priekšmetos, piemēram, fizikā, centralizēto eksāmenu izvēlas likt pārsvarā tehnikuma audzēkņi.
“Mums visas programmas ir četrgadīgas – jaunieši apgūst ne tikai arodu, bet arī vidusskolas kursu. Tie, kuri negrib vidējo izglītību, te nemaz nenāk. No mūsu absolventiem 40 procenti turpina izglītību koledžās vai augstskolās. Arī augstskolās mūsu tehnikuma prestižs ir pietiekami augsts,” teic I. Lasis.
Labi mācīties topošos speciālistus motivē arī stipendijas – gan valsts, gan no Eiropas Sociālā fonda maksātās. To apjoms atkarīgs no sekmju līmeņa. Nesekmīgajiem Eiropas stipendija, kas ir 20 līdz 60 lati mēnesī, tiek liegta. Valsts stipendijas ir no septiņiem līdz 10 latiem.
Tehnikumā novērots: Eiropas stipendijas arī palīdz piesaistīt jauniešus arodizglītībai. Šīs stipendijas patlaban gan paredzēts maksāt tikai līdz nākamajam gadam.
Tehnikums ir arī dzīves skola. Vidusskolēns parasti dzīvo ģimenes klēpī, bet profesionālo mācību iestāžu audzēkņi lielākoties piecas dienas nedēļā paliek dienesta viesnīcā – mācās iztikt, plānot savu budžetu, gatavot ēst. “Satiekot mūsu bijušos audzēkņus un jautājot, cik noderīgas bija mācības tehnikumā, dažkārt saņemam atbildi, ka klasē apgūtais pat nav bijis tik svarīgs kā tas, ka te viņi iemācījās pareizi dzīvot un pareizi domāt,” stāsta I. Lasis.
Jautāts, kā vērtē valstī notiekošo profesionālās izglītības reformu, I. Lasis atbild, ka Kandavā šī reforma pat īsti nav justa, jo tehnikumam nevienu arodskolu nepievienoja. “Ja vienā pilsētā ir vairākas profesionālas skolas, neredzu iemeslu, kāpēc lai tās netiktu apvienotas,” spriež direktors. Ja pietiks arī finansējuma attīstībai, reforma būs tikai apsveicama.
Kombainu aizdod zemnieks
I. Lasis nesūdzas arī par sadarbību ar darba devējiem. Tehnikumam ar zemniekiem un citiem potenciālajiem absolventu darba devējiem izveidojusies savstarpēji izdevīga sadarbība. Piemēram, zemnieku saimniecība “Sarmas” savu lauksaimniecības tehniku ziemas periodā novieto tehnikumā. Zemniekam izdevīgi, ka tehnika stāv zem jumta, siltumā, bet tehnikuma audzēkņi laboratorijas darbos var izpētīt iespaidīgo kombainu, kura iegādei nav tērēti tehnikuma līdzekļi. Vasarā šo kombainu var izmantot arī topošo tehniķu braukšanas apmācībai.
Kamēr nebija saņemti ERAF līdzekļi aprīkojuma iegādei, apmācībai izmantoja arī citu zemnieku tehniku. Dzirdēts gan, ka darba devēji baidoties dārgu tehniku uzticēt profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem un absolventiem: nemākot apieties, salauzīšot vēl.
“Mūsu tehnikuma arāji aršanas sacensībās spēj izcīnīt pirmās vietas un pārspēt zemnieku, kurš ar šādu tehniku strādā ik dienas, turklāt gadiem. Tas ir augsts novērtējums mūsu audzēkņu varēšanai,” uz to atbild direktors.
Viņš lepojas arī ar puišiem, kuri tehnikumā apgūst automehāniķa profesiju. Jauno automehāniķu valsts konkursos viņi jau vairākus gadus pēc kārtas izcīna pirmās vietas. Ēdienu gatavošanas pasniedzēja Anita Filoņenko toties dzirdējusi slavinošus vārdus par Kandavā skolotajiem ēdināšanas speciālistiem – ne tikai gatavo labi, bet arī labi ievēro sanitārijas noteikumus.
A. Studens piebilst, ka darba devēju neuzticēšanās ne vienmēr saistīta ar to, ka jaunie speciālisti būtu slikti sagatavoti. Tehnika ir ļoti dažāda. Un, ja skolā audzēknis iemācījis apieties ar vienu, bet darba devēja garāžā ir cita, nākas daudz ko mācīties no jauna. Darba devēji mēdzot pārmest, ka Kandavā negatavo, piemēram, darbiniekus hidroelektrostacijām. Taču gadā vajadzīgi tikai trīs šādas specialitātes darbinieki. Tik mazam skaitam izglītības programmu nevar veidot.
Uzziņa Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums dibināts 1945. gadā. Patlaban tajā var iegūt šādas kvalifikācijas: automehāniķis, elektriķis, lauksaimniecības tehnikas mehāniķis, viesnīcu pakalpojumu speciālists, ēdināšanas pakalpojumu speciālists, tūrisma pakalpojumu komercdarbinieks. |
