“Ar bankas ID atveram veikala durvis, noskenējam preces un samaksājam!” Vai Zviedrijas sistēma varētu glābt arī mūsu lauku veikaliņus? 29
Gunta Neimane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Veikals, kurā kasiera, pārdevēja un apsardzes funkciju pilda lietotnes telefonā – tu atver veikala durvis, noskenē preces un pārskaiti naudu. Pircēju uzrauga neliela kamera.
Šāda iepirkšanās koncepcija, tikai nedaudz vienkāršākā variantā, Zviedrijā ir pastāvējusi jau kādu laiku. Ceļojot Gotlandē un Ēlandē, bieži iepirkos zemnieku veikalos. Parasti tās bija vienkāršas telpas, gandrīz vai noliktavas, bez īpaša iekārtojuma.
Plauktos bija izlikts vietējo zemnieku saimniecībās audzētais: visbiežāk dārzeņi vai augļi, kam klāt bija pielikta cena. Pircējs pats ir pārdevējs un kasieris, viss vajadzīgais ir sagādāts un nolikts – svari, kalkulators un kase – metāla kārbiņa, kur ielikt skaidru naudu. Pircējs pats nosver, aprēķina un samaksā.
Tagad arvien biežāk pie sienas piesprausts tā saucamais SWISH numurs. SWISH ir telefona lietotne, ar kuras palīdzību var pārskaitīt naudu no bankas konta. Pirmo reizi saskaroties ar tik lielu paļāvību un uzticēšanos no pārdevēja puses, es piedzīvoju “kultūršoku”.
Kā saka Solvita Nilsone, kura dzīvo Zviedrijas rietumu krastā netālu no Gēteborgas un ir liela zemnieku veikalu fane, šādu veikalu koncepcija balstās uz savstarpēju uzticēšanos, kas ir Zviedrijai raksturīga. “Vienīgais trūkums – var gadīties, ka tās bulciņas, kuras es biju domājusi celt galdā viesiem, veikaliņā ir izpirktas, tad nekas cits neatliek kā braukt uz tālo lielveikalu,” stāsta Solvita.
“Dažas zemnieku saimniecības piedāvā pircējiem pašiem doties vagā: saplūkt burkānus vai salasīt zemenes, tad nosvērt un samaksāt,” stāsta Kristīne Lagzda-Hāpenana, kurai arī ierasta došanās uz zemnieku veikaliem un apmaksa bez uzrauga.
Jaunās veikalu ķēdes, kuras balstās uz pašapkalpošanos un norēķināšanos ar telefonu lietotnēm, pamatos balstās uz veco konceptu – pircējs ieiet, pats noskenē preci un norēķinās.
Karīna un Rihards Vignes, kuri dzīvo Morko, kas ir neliela sala ar 3600 iedzīvotājiem netālu no Sodertelje, apstiprina, ka veikaliņš “24 FOOD” ir patiesa greznība laukos, citādi viņiem būtu jāmēro 30 km pēc piena vai maizes.
Rihards Vigne stāsta: “Tas darbojas lieliski – mēs esam piereģistrējušies ar bankas ID (arī lietotne telefonā), ar kuru atveram veikala durvis, noskenējam preces un samaksājam ar SWISH. Visu uzrauga neliela kamera. Pirms “24 FOOD” veikala atvēršanas uz salas mums bija tikai vasaras kafejnīca.” “Nelielais veikaliņš “24 FOOD” ir glābiņš salas iedzīvotājiem,” piebilst Karīna.
“24 FOOD” veikalu ķēde viena gada laikā ver vaļā jau piekto pašapkalpošanās veikalu, jāpiebilst, ka tā nav vienīgā pašapkalpošanās veikalu ķēde Zviedrijā, kur ieeja un apmaksa notiek ar digitālām un telefona lietotnēm.
Uzņēmums “Lifvs” uzsāka savu darbību 2019. gadā un plāno pakalpojumu paplašināšanu, jo Zviedrijā esot tūkstošiem vietu bez veikaliem.
Šī gada janvārī viena no lielākajām veikalu ķēdēm Zviedrijā COOP atvēra savu pirmo pašapkalpošanās veikalu – mobilo konteineru – netālu no Gevles.
Veikaliņš piedāvā apmēram 400 dažādus sausus, saldētus un atdzesētus produktus, tiek piedāvāts arī saņemt produktus no COOP mājaslapas pasūtītās preces no parastā sortimenta. Apmaksa notiek, izmantojot “Coop Scan & Pay” jauno maksājumu risinājumu.
Personāla vietā tehnoloģijas un nelieli veikali konteineros ārpus apdzīvotām vietām – vai tas varētu būt glābiņš nākotnē laukos Zviedrijā? Jaunā – vecā koncepcija ir populāra šobrīd, tomēr Gēteborgas Universitātes digitālo inovāciju asociētais profesors Johans Magnusons domā, ka nākotnes e-komercija mazos veikaliņus izkonkurēs. Nākotne rādīs.
