Jelgavā “uzlec” autobusa biļešu cenas. Kas gaidāms pārējās pilsētās? 4
Lielajās Latvijas pilsētās iedzīvotāji labāk izvēlas braukt ar automašīnu nekā sabiedrisko transportu, tikai Daugavpilī un Liepājā iedzīvotāji izmanto sabiedrisko transportu biežāk nekā automašīnu. Visdārgāk brauciens ar pilsētas transportu izmaksā tiem, kas dzīvo Rīgā – 1,15 eiro par biļeti, bet rēzeknieši var braukāt kaut visu dienu – šis “prieks” ir bezmaksas.
Sabiedriskā transporta biļešu cenu kāpumu no 1. oktobra piedzīvoja jelgavnieki, pārējās pilsētās pagaidām cenu neplāno celt. Kādēļ cenas atšķiras un kā pašvaldībās tiek noteikts, cik maksās viens brauciens ar “sabiedrisko”?
Daugavpilī bezmaksas transporta nebūs
CSP aptaujas dati parāda, ka pilsētas sabiedrisko transportu visbiežāk izmanto tieši daugavpilieši (71%) un viņi ar to ir arī visapmierinātākie (85%).
Daugavpilī maksu par biļetēm sabiedriskajā transportā nosaka pilsētas domes deputāti. Pilsētas nozīmes maršrutos viena pasažiera pārvadāšanas pašizmaksu aprēķina pēc noteiktas formulas – prognozētās kopējās izmaksas maršruta tīklā dalot ar pārvadāto pasažieru skaitu. “Biļešu cena, kas mums ir salīdzinoši ļoti lēta – 0,43 eiro –, nesedz pašizmaksu, tikai aptuveni 50% no visiem izdevumiem. Tādēļ dome mūs dotē, regulāri sniedz kompensāciju, lai neveidotos mīnusi. Visvairāk izmaksā algas (apmēram 80%), pašizmaksā ietilpst arī degviela, rezerves daļas, administratīvie, dispečera pakalpojumi u. c.,” skaidro “Daugavpils satiksmes” izpilddirektors Oļegs Tolmačovs.
Daugavpils pilsētas mēra kandidāts Andrejs Elksniņš priekšvēlēšanu kampaņā solīja ieviest pilsētnieka karti, kuras īpašniekiem par braucienu sabiedriskajā transporta nebūtu jāmaksā. Tomēr par šādām izmaiņām O. Tolmačovam informācijas nav. “Jā, šāds viedoklis izskanēja, bet tuvākajā laikā izmaiņu saistībā ar sabiedriskā transporta biļešu maksas kārtību nebūs. Šogad un nākamā gada sākumā pavisam noteikti – ne.”
Arī Daugavpils pilsētas domes preses sekretāre Līga Korsaka apgalvo, ka par bezmaksas braukšanu runas nav, bet darbs pie pilsētnieka kartes ieviešanas tomēr ir sākts: “Ir notikusi pirmā darba grupas sēde, kurā apsprieda pašvaldības pakalpojumus, kas var tikt sniegti, izmantojot iedzīvotāju karti. Uzklausīja kompānijas “BMS tehnoloģija” pārstāvju sagatavoto prezentāciju par viņu uzņēmuma pieredzi, ieviešot pilsētnieku kartes dažādās pilsētās.”
Vairāk nekā puse iedzīvotāju ikdienā izmanto sabiedrisko transportu vēl tikai Liepājā (52%), kur biļete ir divreiz dārgāka nekā Daugavpilī, un Rēzeknē (52%), kur par braucienu iedzīvotājiem nav jāmaksā.
Skaidras naudas izskaušana
No 1. oktobra jāmaksā dārgāk ir tiem pasažieriem Jelgavā, kas biļetes iegādāsies, norēķinoties ar skaidru naudu pie autobusa šofera. Jelgavas pilsētas domes sabiedrisko attiecību un mārketinga galvenā speciāliste Ilze Ķuse skaidro, kādēļ šādas izmaiņas: “Lai palielinātu bezskaidras naudas norēķinus Jelgavas pilsētas sabiedriskajā transportā, lemts par jauniem tarifiem. Turpmāk, norēķinoties par braucienu skaidrā naudā, pasažierim būs jāmaksā piecdesmit centus dārgāk. Viena eiro vietā nu biļete maksās pusotru eiro. Starpība starp skaidras naudas tarifu un bezskaidras naudas tarifu tiek palielināta, veicinot un motivējot pasažierus norēķināties par braucienu ar bezskaidru naudu. Pašlaik vien 27% norēķinu tiek veikti skaidrā naudā.” Savukārt uz jautājumu, kā tiek aprēķināta biļetes cena, I. Ķuse sniedz lakonisku atbildi: “Tā tiek noteikta pēc veiktajiem ekonomiskajiem aprēķiniem.”
Citur cenas nemainīsies
Šobrīd tikai jelgavniekus skar pārmaiņas, pārējās lielajās pilsētās sabiedriskā transporta biļešu cenu maiņa tuvākajā laikā netiek prognozēta. “VTU Valmiera” sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Bulmeistare stāsta, ka biļešu cenas nosaka pasūtītājs, proti, Valmieras pilsētas pašvaldība. Pašvaldība arī kompensē zaudējumus, kas pārvadātājam radušies, veicot pasažieru pārvadājumus par pašvaldības noteiktajām cenām. Pašvaldība biļešu cenu nosaka, ņemot vērā gan iedzīvotāju maksātspēju, nepieciešamību stimulēt paradumu maiņu (vairāk izmantot sabiedrisko transportu), budžeta iespējas kompensēt zaudējumus, gan reālo pārvadājumu pašizmaksu.
Pašvaldības uzņēmuma “Ventspils reiss” galvenā ekonomiste Kristīne Briede izskaidro, ka biļešu cenā ietilpst izmaksas, kas saistītas ar sabiedriskā transporta nodrošināšanu, kas ir degvielas, rezerves daļu, personāla, sabiedriskā transporta remonta, amortizācijas un citas sabiedriskā transporta nodrošināšanas izmaksas. Jūrmalas pilsētas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Elita Cepurīte komentē šīs pilsētas politiku par sabiedriskā transporta cenām: “Pēdējos gados tarifs nav aktualizēts, tādēļ patlaban norisinās darbs pie jauna tarifa aprēķina. Maksu par braucienu palielināt nav plānots, domājams, ka tā paliks iepriekšējā līmenī. Biļetes cenas aprēķins tiek balstīts, vadoties no esošo pasažieru plūsmas un izmaksām, kas tiek radītas uzņēmumam, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus Jūrmalas pilsētas nozīmes maršrutos. Ņemot vērā to, ka izdevumi nav pieauguši, biļetes cena nevar būtiski mainīties.”
Lielākā daļa iedzīvotāju tomēr ir apmierināti ar sabiedrisko transportu. Mazāka apmierinātība vērojama Jēkabpilī (66%) un Jelgavā (60%). Visretāk ar sabiedrisko transportu brauc valmierieši (33%) un arī apmierinātība ar to ir salīdzinoši zema (56%).
