“Ar aukstu degvīnu centās iekārdināt Allāha ticīgos, kuri par cāļa buljonu neko stiprāku nelieto,” Egila Līcīša feļetons 32
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viņnedēļ sadumpojās patvēruma meklētāju centra klienti “Muceniekos”. Kā zināms, te izvietots jauns kontingents, pārsvarā nelikumīgi Latvijas robežu šķērsojušie irākieši. Nemiernieki šaudījās kā tīģeri krātiņā, demolēja, spārdīja kājām aizsprostojuma režģi, meta pār sētu izdalītās provīzijas kastes, ārdījās un plosījās, pat savā starpā izmeta villu. Labi, ka nesagrāva aizvērtos vārtiņus uz ārpasauli, ko vārgi stutēja nebūdīgi policisti.
Citādi – traki, izlauzušies brīvībā, sāktu vēl dedzināt, postīt un dusmās kraut pa degunu garāmgājējiem. Īsi sakot, kulturālus cilvēkus “Mucenieku” iemītnieki neatgādināja. Videoattēlojumā atstāja neaudzinātu, ļoti vaļīgas uzvedības jauniešu iespaidu, ar kuriem labāk nesacensties fiziskā izturībā un sportiskā rūdījumā.
Šaitans zin, par ko sastresojās islāmticīgie. Protestējuši it kā pret karantīnas režīmu, ietupināšanu aizžogotā noslēgtībā un sēdēšanu kā uz karstām oglēm teju 400 cilvēku mudžeklī bez iespējām izklaidēšanās nolūkā doties uz pilsētu. Bijuši saniknoti, ka, nokļūstot nepazīstamā ziemeļzemē aiz trejdeviņiem kalniem un tuksnešiem, kur arābiski nesaprot ne mū, ne mē, kur pilns ar neticīgiem kāfiriem, bēgļus nelaiž tālāk uz zelta bedri Vāciju, kurā tā vien gaida tālu ceļu gājējus, jaunu pasauļu atklājējus – “Kolumba mazdēlus” – un kur pret pārceļotājiem izturēsies kā pret lutināmiem viesiem.
Tā runā, ka “Mucenieku” patversmes iedzīvotāju vidū esot uzradušies neformālie līderi – kas zin, vai vecajie nebija kūdītāji dumpoties, piemēram, tāpēc, ka netika pienācīgā kārtā nodrošināta veselības aprūpe vai klientu serviss ignorēja prasības pēc kultūras apgaismotiem un reliģiskiem pasākumiem.
Varbūt samācīja protestēt pret musulmaņa vēderam nepanesamām, nebaudāmām pārtikas vielām uzturā – a ko darīt, ja kopgalda gongs sauc uz azaidu, kur maltītē tiek pasniegtas uz restēm ceptas cūkas ribiņas vai pannā čurkstināts cauraudzītis! Bet, iespējams, kebabu ēdājiem omu sabojāja apkaltis kruasāns brokastīs. Kas vēl varēja nepatikt – ka neņēma vērā, ka Allāha ticīgie ir pudelei ienaidnieki un par kumelīšu tēju un cāļa buljonu stiprāku nelieto, bet viņus centās iekārdināt ar ledusaukstu degvīnu. Vai arī vecajie izsludināja spodrības nedēļu centrā, bet apkalpojošais personāls nevīžoja iznest gružspaini un atkritumiem pāri malām piepildīto miskasti.
Nav izslēgts, ka divu civilizāciju sadursme notika sadzīvisku atšķirību dēļ, teiksim, ka ķemertiņā klozets nebija noformēts pēc muhamedāņu paražām – bez brilles. Varbūt “Mucenieku” iedzīvotāji jutās sāpināti un nomākti, jo sēroja pēc mežiņā palikušajiem draugiem, kurus elkoņos saķēdējušies Latvijas robežsargi nelaiž pāri robežai – cauri tiek tikai švakākie, kam iedragāta veselība un nepieciešama hospitalizācija.
Ticami, ka neapmierinātību varēja raisīt centra darbinieku – baltās rases nacionālistu – atraidījums un neiejūtīgā nevēlēšanās sūtīt uzaicinājumus braukt ciemos Irākas dēlu tuviniekiem – brāļiem un māsām, radagabaliem, ģimenes locekļiem, visai dzimtai. Klajš rasisms izpaudās arī no Latvijas varas iestāžu puses, piedāvājot dzīvošanai nekomfortablas skabūža tipa istabiņas ar koplietošanas telpām migrantu lēģerī un nesameklējot nelegāļu patvērumam atsevišķus dzīvokļus – studijas un penthausus ar ērtībām.
Protams, ceļotāji no Austrumiem, kam visa mantība – korāns, konservbundžas, izejamo drēbju kārta – mugursomā, dzimtenē bija ārsti, arhitekti, pianisti, mācīti zinātņu vīri, kuri ģērbās kā franti, dzīvoja pārticībā, spēja samaksāt par lidojumu taisnā ceļā no Bagdādes un ekskursiju uz Baltkrieviju 10–15 tūkstošus eiro.
Nav zināms, eņģelis Džībraīls vai kas nu deva šķīstu padomu pārcelties pa slīkšņām un dumbrājiem uz Latviju, bet nelegālie iebraucēji – pirms karavānā doties uz apsolītās laimes zemi fāterlandi – ir pamatīga sociālā stāvokļa krituma un dzīves standartu pazeminājuma piemeklēti nelaimes putni. Viņi par nelaipno uzņemšanu un radīto spriedzi sūdzēsies līdz pat Apvienoto Nāciju bēgļu komisāram!
Protams, par bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem tālumniekiem parūpēsies žēlsirdīgie latvieši un bēgļu ielūdzēji, kam rūp Latvijas nākotne. Vietējie juristi palīdzēs uzrakstīt un izsūtīt cirkulāru vispasaules cilvēktiesību aizstāvības organizācijām! Mazie palīgi noslīcinās robežpārkāpējus ahmedus, muhamedus un ismaīlus pārtikas grozos, labdarībā un viesmīlībā, dos naktsmājas – jau tiek gatavots adrešu saraksts ar humānākajiem namīpašniekiem, pie kuriem meklēt pajumti.
