Ar nodokļu atvieglojumiem pensionāriem nesteidzas 7
Tieslietu ministrijas mēģinājumi atvieglot dzīvi iedzīvotājiem tajos daudzdzīvokļu namos, kuri uzcelti uz citam īpašniekam piederošas zemes un par kuru zemes īpašnieka vietā jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, atduras pret likumdevēju gausumu un vietējo pašvaldību iebildumiem.
Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš stāsta, ka nesen, kopā ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci Lailu Medinu apspriežot pensionāru likstas, esot izskanējuši solījumi atbrīvot no zemes nodokļa maksājumiem visus daudzdzīvokļu namos mītošos pensionārus. Cita starpā bijis arī solījums samazināt namu iedzīvotājiem tā sauktās zemes piespiedu nomas maksājumu apmēru. Pensionāri tagad gaidot no valdības konkrētu rīcību līdz 1. septembrim.
Tieslietu ministrijā solījumus skaidro mazliet citādi, nekā to uztvēris LPF vadītājs. Kā zināms, jau pirms krietna laika Tieslietu ministrijā sagatavotie grozījumi likumos “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” paredz, ka dzīvokļu īpašniekiem turpmāk nebūtu pienākuma kompensēt zemes īpašniekam viņa par zemi maksāto nodokli. Taču ar šo likumprojektu pieņemšanu Saeimā gan pārlieku nesteidzas. Pirmais likumprojekts marta beigās pieņemts otrajā lasījumā, ar otru tautas kalpi nav tikuši tālāk par pirmo lasījumu.
Kā atzīst Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas lietās Laila Medina, Ministru prezidentes klātbūtnē LPF vadītājam patiešām esot solīts, ka tā saukto dalīto īpašumu gadījumos nebūs jāmaksā nodoklis par zemi, kuru papildus piespiedu zemes nomai šo namu iedzīvotāji no saviem niecīgajiem ienākumiem pašlaik spiesti atlīdzināt zemes īpašniekam. Bet ne par kādiem citiem nodokļa atvieglojumiem neesot runāts.
Viens no ministrijā sagatavotajiem priekšlikumiem paredz iespēju pārmērīt daudzdzīvokļu namiem nepieciešamās zemesgabalu platības. Iedzīvotājiem būtu tiesības to prasīt vietējās pašvaldībās. Ministrijas amatpersona gan atzīst, ka šāda zemes platību pārdalīšana būtu iespējama tikai dažos gadījumos – kad atdalīšanai paredzētā zemes platība būtu pietiekami liela, lai pēc tam zemes īpašnieks to varētu izmantot apbūvei vai citā nolūkā. Turklāt grozījumos paredzēts, ka par cita īpašnieka zemes gabala pārmērīšanu daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem būtu jāmaksā pašiem no savas kabatas. Trešajam lasījumam iesniegtajam Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gaida Bērziņa (Nacionālā apvienība) priekšlikumam, kurš paredz par zemes sadalīšanu maksāt vietējām pašvaldībām, iebilst gan Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), gan Lielo pilsētu asociācijā.
“Mēs iebildām pret šo priekšlikumu tāpēc, ka finansējuma avoti šādai zemes platību pārmērīšanai pašvaldībām nav paredzēti,” skaidro LPS priekšsēdētāja padomniece juridiskajos jautājumos Gunta Kurme.
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina piebilst, ka jau pirms diviem gadiem ministrija bija sagatavojusi Dalītā īpašuma likumprojektu, kurš paredz izbeigt šādu īpašumu pastāvēšanu, dodot tiesības dzīvokļu īpašniekiem atpirkt zemi no zemes īpašniekiem. Taču divu gadu laikā šis likumprojekts līdz Ministru kabinetam un Saeimai nav nonācis.
No neoficiāliem avotiem zināms, ka gan Dalītā likumprojekta virzīšana, gan grozījumi abos minētajos likumprojektos ievelkas tāpēc, ka piedāvātajam risinājumam pretojas zemes īpašnieki, tostarp tādi, kuriem ir ļoti liela ietekme valdībā un Saeimā.
Viedoklis
Denacionalizēto māju tiesību biedrības “Ausma” valdes pārstāvis Klementijs Rancāns: “Ja grozījumi likumos “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” tiks pieņemti, šo namu iedzīvotājiem nebūs nekāds būtisks atspaids. Drīzāk otrādi. Tā kā šiem maksājumiem starpnieks ir namu pārvaldnieks, maksājumu procedūras sarežģīsies un strīdu būs vēl vairāk nekā pašlaik. Nekustamā īpašuma nodokļa summas veido vien aptuveni piecus procentus no visiem ar šo piespiedu zemes nomu saistītajiem izdevumiem. Var paredzēt, ka zemes īpašnieks centīsies atgūt šos piecus procentus, prasot lielāku zemes piespiedu nomas maksu.”
