1
Bet kā valsts var atrast darbu, piemēram, augstskolu vai arodskolu beidzējiem?
Mums tagad trūkst darbaroku – ja esi izglītots, darbu atradīsi! Grūtāk darbu atrast tiem, kuriem ir dažādu slimību diagnozes, paaugstināta nervozitāte, kāda invaliditātes pazīme. Nodarbinātības dienestam sadarbībā ar pašvaldībām jāatrod sociālais atbalsts šai ievainojamākajai jaunatnes daļai. Jāsamazina plaisa starp tiem, kuri iet taisni uz priekšu, un tiem, kam dažādi kompleksi.
Vai sliktāka izglītība, nekā nepieciešams darba tirgum, ir tāpēc, ka izglītības kvalitāte atpaliek, vai tāpēc, ka jaunieši nevēlas pienācīgi mācīties?
Abi iemesli. Piemēram, PISA (OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas. – Red. piez.) novērtējumā Zviedrija izskatās ļoti slikti. Daudz sliktāk nekā 90. gadu vidū, kad biju skolu ministre. Atšķirības starp labākajiem un sliktākajiem paplašinās. Nomaļās skolās, kur bērnu vecākiem ir lielāks bezdarbs, ir sliktāki rezultāti. Dažās skolās trūkst specialitāšu skolotāju, kas ietekmē rezultātus. Patvērumu ieguvušo jaunpienācēju izglītošana arī ir liels izaicinājums, jo viņiem vispirms jāiemācās zviedru valoda. Nu jau rezultāti pamazām uzlabojas.
Paldies Zviedrijas vēstniecībai par intervijas organizēšanu
