Ar atbalsi pasaulē 0
Rīt plkst. 19 kinoteātra “Splendid Palace” Mazajā zālē notiks studijas “Dauka” veidotājas, zīmētās animācijas pamatlicējas Latvijā Rozes Stiebras dzimšanas dienai veltītais radošais vakars.
Vakara gaitā redzēsim vairākas skatītāju iemīļotas filmas – “Kā brālītis Trusītis uzvarēja lauvu”, “Pieci kaķi”, “Dillī Dallī Perpendikula valstībā”, “Zaķīšu pirtiņa”, “Sēd uz sliekšņa pasaciņa”, “Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties” un citas. Roze Stiebra ir ļoti latviska. Ļoti savdabīga. Ar atbalsi pasaulē. Viņas filmas ir gaišas, tīras, patiesas.
Rozei Stiebrai ir leļļu teātra aktrises diploms, ko viņa ieguvusi 1969. gadā, absolvējot Sanktpēterburgas Valsts teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtu. Tajā pašā gadā Latvijas televīzijā Roze Stiebra dibina animācijas grupu, veido īpašu zīmētās animācijas stilu, pati strādā kā scenāriste un režisore. Sadarbojas ar dažādu žanru māksliniekiem, izmanto latviešu folkloras motīvus un literatūras klasiķu darbus. Pamazām Rozes Stiebras filmas gūst popularitāti gan bērnu, gan pieaugušo auditorijā. Īpašu atzinību gūst animācijas filmu cikls “Pasaciņas”, kā arī filmas – “Zelta sietiņš” pēc Raiņa dzejas motīviem ar brīnišķīgo Imanta Kalniņa mūziku, Viļa Plūdoņa “Zaķīšu pirtiņa” vai Kārļa Skalbes “Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties”. Ar dzīves draugu Ansi Bērziņu Roze Stiebra izveido pirmo latviešu pilnmetrāžas animācijas filmu “Ness un Nesija” pēc Viktora Kalniņa pasakas motīviem, kas iegūst balvu Latvijas Nacionālajā filmu festivālā “Lielais Kristaps”. Nākamā lielā filma veidota pēc Kārļa Skalbes pasakas “Kaķīša dzirnavas” motīviem, kas gūst balvas festivālos Čikāgā, Kairā, Oulu.
1999. gadā Roze Stiebra, Ansis Bērziņš un domubiedri nodibina animācijas filmu studiju “Dauka”. Dzejnieka Imanta Ziedoņa rosināta, studijas komanda izveido bērniem vērtīgu populārzinātnisku filmu ciklu “Kā bērniņš nāk pasaulē” vai toreiz aktuālo “Kas ir kolhozs?”. Rīgas 800 gadu jubilejai tiek radīta speciāla filma “Neparastie rīdzinieki”. Sadarbībā ar izcilo gleznotāju Helēnu Heinrihsoni top Raiņa lugas “Spēlēju, dancoju” zīmētā kino versija. Kā teic viņa pati, radošajā mūžā skaistākais bijis un ir jaunatklājējas, nezināmā izpētes ceļš. Latvijas kultūrai veltīti vairāk nekā četrdesmit ražīga darba gadi.
