Egils Līcītis: Lai pāriet patika graut Latvijas neatkarību 14
Vēlu esam sapratuši un attapušies, kurp ved valsts tēvišķās varas vājināšanās attieksmē pret līdzpilsoņiem, kuru aktīvā vadībā tiek rūpīgi sargātas visas nelaiķes PSRS mantas, veikti aizkustinoši impēriskās piemiņas kulti un ar sadarbības partnera Kremļa ziņu destabilizēta iekšējās drošības sistēma Latvijā. Apzinīgiem pilsoņiem tika stāstīts, ka Ždanokai cienījamos gados drīz būs lemts kļūt par ideālu mājsaimnieci, klusu pensionāri, kura pie plīts vārīs šķī, nevis pelnīs algu kā Kremļa ietekmes aģente un ik dien’ lies mēslus Latvijai uz galvas. Okupantu paaudzi nomainīšot mūsdienīgi, Latvijā dzimuši, latviski runājoši jaunie ļaudis ar pavisam citām laikmetīgām vērtībām un ideāliem. Realitātē šķiet, ka tas pūlītis, kas mirst vai nost aiz vēlēšanās strādāt nekrietnības pret Latvijas neatkarību, paplašinās, nevis saplok mazumā un Jura lentītes pie krūtežām vērpjas garumā!
Cilvēki jau sen kā mudināja drošības dienestu nevis aizsnausties, bet saņemt stingrākās knaiblēs par cilvēktiesību aizstāvjiem maskojušos “krievu lietas” cīnītājus, sarkanos fašistus, lai viņi atmestu kaitīgo nodarbošanos. Taču tagad Latvijā jau ir Nepilsoņu kongress, “sabiedriskais” tiesībsargs, skaties, un parādīsies arī “tautas” valdība, biedrs premjers, kuru Putins aicinās pie galda – Āboltiņas un Straujumas kundzēm vajadzēs sarūmēties, dalot noteikšanu ar nodibinātajām paralēlās varas struktūrām. Arī notikumi virknēšoties kā krelles. Skaitīs častuškas pret Latviju, ies demonstrācijās un rīkos kaķu koncertus pret latviešu valodas uzspiešanu un par krievvalodīgo tiesībām. Te ir brīv’ attaisnot deportācijas, neatzīt vēstures faktus, saukāt latviešus par nacistiem un visam, kas nepatīk, piekārt nacionālisma birku. Lozungos naids pret mūsu valsts neatkarību vairs netiek aiztaupīts. Revanšisti raksta: krievu valoda būs no Sevastopoles līdz Liepājai, un, ja te nenotiks pēc daudzskaitlīgo Krievijas tautiešu prāta, tad lietas sakārtos kā Krimā. Tas ir mājiens ar mietu tiem, kuriem piemirsās, ka dažiem krievu cilvēkiem ir patīkams paradums – nākt ar savu baznīcgrāmatu svešā mājā, izrādīties ar agresīvu bravūru, nolaupīt to, kas piederējis citam, un otru vēl uzdot par vainīgu!
Latviešiem tādas izdarības izskatās noziedzīgas pret valsti. Mēs sagaidām, ka nevis Dieva pirksts, bet cilvēciska tiesa, valdības sods un Drošības policijas pastiprināta uzmanība skars nemiera cēlājus, kuri kūda uz varmācībām. Pašreizējās drošības apstākļos ir pietiekams pamats, lai pret šiem elementiem apbruņotos un rīkotos ar jaunu, asāku slotu! Ļoti samērīgs sods ar pamācošu iedarbību būtu pilsonības atņemšana un izraidīšana no valsts – prom tos, kuri pulgo Latviju, latviskumu un ārda valsts pamatus. Tā taču balva! Izraidīs uz paradīzi, kur ir atšķirīga demokrātiska iekārta pretī Latvijai valdošajai fašistiskajai un rusofobajai! Drošībnieki ir bišķiņ saņēmušies, jo pirms 16. marta vācu antifašisti cieta pazemojošas pārbaudes septiņu stundu aizturēšanā uz robežas, bet revolucionāro valsts apvērsuma rīkotāju no Rēzeknes Aijo Benesu neielaida lidmašīnā uz Rīgu. Taču arī citiem aktīvistiem jāliek žagoties, atceroties, ka viņus piemin likumīgās varas iestādēs, kuras nevis ar kniepadatām, bet ar visu bardzību vērsīsies pret valsts neatkarības grāvējiem.
