Ar astoņiem latiem – pēdējā vietā Eiropā 0
“Pabalstu sistēma ģimenēm ar bērniem mūsu valstī ir laba, tikai šie astoņi lati katram bērnam ir smieklīgi maza summa,” atzīst deputāte Iveta Grigule (ZZS). Šis universālais sociālais pabalsts ir jāsaglabā, bet noteikti jāmeklē iespējas to palielināt.
To, ka mūsu sociālās drošības sistēma salīdzinājumā ar citu Eiropas Savienības valstu sistēmām nebūt nav tā sliktākā, ar pārsteigumu atzina arī citi Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti, kad bija noklausījušies Labklājības ministrijas (LM) plašo un izsmeļošo informāciju par atbalstu, ko ģimenēm ar bērniem sniedz 31 valstī (27 ES valstīs, kā arī EEZ valstīs – Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē).
Ministrijas secinājums, ka uz pārējo valstu fona Latvijas pabalstu sistēma ģimenēm ar bērniem ir daudzveidīga un saskaņota. Tā krasi neatšķiras no ES/EEZ vidējā līmeņa, arī ne pēc maternitātes un paternitātes vidējiem rādītājiem. Latvijā sniedz pat lielāku atbalstu atsevišķu pabalstu jomā – piemēram, mums ir trešais lielākais bērna piedzimšanas pabalsts salīdzinājumā ar Austrumeiropas valstīm.
Taču satraucoši, ka Latvijā ir pārāk zems bērna kopšanas pabalsts (tikai 57 eiro jeb 25% no pabalsta vidējā apmēra ES/EEZ valstīs – 232 eiro mēnesī) un viszemākais ģimenes valsts pabalsts (8 lati jeb 11,4 eiro, kas ir tikai 10% no pabalsta vidējā apmēra Eiropā – 114 eiro mēnesī). Atšķirībā no daudzām citām valstīm Latvijā neparedz atbalsta sniegšanu daudzbērnu ģimenēm ilgstošā laika periodā.
Runājot par ģimenes valsts pabalstu, Saeimas deputāti atzina, ka tas noteikti saglabājams kā universāls valsts pabalsts. Turklāt tas ir teju vienīgais, kas nav atkarīgs no vecāku atalgojuma un veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tāpēc jāmeklē iespēja, lai astoņu latu vietā varētu maksāt krietni vairāk, vismaz 20 latus, turklāt par katru nākamo bērnu paredzot vēl lielāku summu.
Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns izteica gandarījumu, ka noraidīts priekšlikums šo pabalstu izmaksāt tikai trūcīgajām ģimenēm.
“Tad šā pabalsta administrēšana izvērstos sarežģīta un ļoti dārga. Pie esošajiem valsts resursiem astoņi lati visiem bērniem – tas ir labākais risinājums. Pēc iespējas ātrāk jāpāriet uz koeficientu sistēmu – katram nākamajam bērnam ģimenē pabalsts tiek palielināts.”
Deputāte Elīna Siliņa aicināja atteikties arī no LM ierosinājuma palielināt ienākuma nodokļa atvieglojumus nodarbinātajiem vecākiem par viņu apgādībā esošajiem bērniem. “Saprotama ir vēlme veicināt nodarbinātību un cīnīties pret ēnu ekonomiku. Taču bērni nav vainīgi pie tā, kādā ģimenē – trūcīgā vai bagātā – piedzimuši. Tāpēc nevis nodokļu atvieglojumus, bet lielākus valsts pabalstus!”
LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks aicināja domāt par priekšlikumu finansēšanas avotiem. Toties asociācijas “Ģimene” vadītāja Ilona Bremze atgādināja, ka nauda ir tikai zemās dzimstības viens aspekts. “Vēl būtiskāk, ja valsts dotu skaidru signālu, ka tās prioritāte ir bērni, un apņemtos kaut ko viņu labā darīt ilgtermiņā.”
Igaunijā, piemēram, pat krīzes laikā būtiskākie pabalsti ģimenēm ar bērniem netika samazināti. Tagad redzams, ka arī Latvijā kādreizējā bērnu un ģimenes lietu ministra Aināra Baštika laikā dzimstības jomā bijis izrāviens.
Uzziņa Maternitātes pabalsts * Latvijā – 80% no apdrošināšanas iemaksu algas. * 10 valstīs: Igaunijā, Lietuvā, Spānijā, Portugālē, Francijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Polijā, Slovēnijā un Norvēģijā maksimālais apmērs – 100%. * Grieķijā viszemākais apmērs – 50%. * Vidējais apmērs ES un EEZ valstīs – 86,5%.
Ģimenes pabalsts * Vidējais apmērs ES un EEZ valstīs – 114 eiro mēnesī, * minimālais Latvijā – 11,4 eiro mēnesī. * Bulgārijā – 18 eiro, * maksimālais Luksemburgā – 476 eiro, * Lielbritānijā – 338 eiro mēnesī. * Igaunijā pabalsta pamatlikme ir 9,2 eiro par pirmo un otro bērnu, bet par trešo un nākamajiem bērniem – 9,6 x 6 (57,6 eiro). * Lietuvā par bērnu vecumā līdz 2 gadiem pabalsts ir 28,5 eiro; par bērniem vecumā no 2 līdz 7 gadiem vai no 2 līdz 18 gadiem – 15,2 eiro. Lietuvā no 2010. gada 1. janvāra ieviesta ienākumu pārbaudes norma budžeta deficīta mazināšanai – ja mēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli 1,5 reizes pārsniedz valsts garantēto ienākumu līmeni jeb ir 152 eiro mēnesī, ģimenes pabalsts nepienākas. |
