SPĒLE AR SAULI 2
Viens no visarhaiskākajiem upurēšanas veidiem visā Mezoamerikas teritorijā bija galvas nociršana. Tas radās vēl ilgi pirms maijiem un actekiem un ietvēra īpašu, simbolisku nozīmi. Hieroglifiskā zīme, kas norādīja uz “aci” (maiju valodā – “ičs”), apzīmēja vēl arī jēdzienu “galva”, “dvēsele”, “auglis”, kas kļuva it kā identiski. Tādēļ senajos meksikāņu attēlos bieži var ieraudzīt galvu, kas atdalīta no rumpja. Tādā veidā attēloja nevis upurēšanu, bet gan atspoguļoja priekšstatus par bezgalīgo dvēseles pārdzimšanu, iemiesotu attēlotajā galvā. Savukārt, ja attēlots bumbas spēles laukums ar tā centrā gulošu galvu, tad aiz tā patiešām slēpjas rituālā upurēšana. Nereti arheologi šādu laukumu tuvumā atraduši rituālas galvu apbedīšanas vietas. Vēlīnie acteki vienkārši ierīkoja līdzās saviem stadioniem “compantli” – speciālus galvām paredzētus paliktņus, kas atgādināja baisus skaitīkļus, kur uz kārtīm kauliņu vietā savērti galvaskausi. To īpašnieki – galvenokārt spēles uzvarētāji. Faktiski pati šī spēle bija savdabīgs reliģiski ceremoniāls akts. To atklāja ar sarežģītu rituālu. Maiji ticēja, ka tajā iesaistās cīņā tās vai citas dievības. Spēlētājus sadalīja divās komandās – katrā pa septiņiem spēlētājiem. Spēlēja ar īpašu kaučuka bumbu, kas simbolizēja sauli. Tai nedrīkstēja pieskarties ar roku plaukstām un pēdām. Izmantojot plecus, rumpi, galvu, gurnus un speciālas nūjas, bumbu vajadzēja iesist gredzenā. Laukumā bija divi gredzeni (pa vienam katrai komandai). Jo augstāk bija izvietots gredzens, jo grūtāka spēle. Vislielākais maiju bumbas spēles laukums atrodas Čičenicā. Tā izmēri ir 180×120 metri, gredzeni atrodas aptuveni četru metru augstumā. Tā kā trāpīt bumbu gredzenos bija ļoti grūti, spēle varēja turpināties pat trīs, četras diennaktis. Tiklīdz vienu bumbu iesita gredzenā, spēli pārtrauca. Tad sākās maiju īstās “orģijas” – upurēšanas rituāls. Zaudējušās komandas kapteinis nocirta galvu spēles uzvarētājam – spēlētājam, kurš trāpīja bumbu gredzenā. Tas bija liels gods, jo viņu atzina par vislabāko, un atbilstoši maiju priekšstatiem vislabākais tad devās pa taisno uz debesīm, pie dieviem. Maijiem bija savi priekšstati par cilvēka skaistumu. Par ideālu uzskatīja pieri, kas ar deguna līniju veido gandrīz taisnu leņķi. Tomēr daba reti izdabāja šiem maiju skaistuma priekšstatiem, tādēļ viņi paši ņēmās sevi pielabot. Lai iegūtu nepieciešamās formas, veica galvaskausa deformāciju ar speciālas “preses” palīdzību. Šī ierīce sastāvēja no diviem ar virvēm kopā sastiprinātiem taisniem dēļiem, kas uzlikti viens uz otra. Brīvajā pusē dēļus atdalīja un tapušā stūra augšpusē iebāza jaundzimušā galviņu. Pakāpeniski dēļus savilka, spiežot pakļāvīgo zīdaiņa galvaskausu līdz nepieciešamai formai, kuru diktēja “mode”. Pielaboja arī degunus, kurus no māla izveidoja līkus. Indiāņu galvaskausa un citu ķermeņa daļu deformācijas rituāli bija sāpīgas procedūras, kas bieži beidzās ar zīdainīša nāvi. Taču, spriežot pēc maiju panākumiem matemātikā, astronomijā, arhitektūrā, medicīnā un mākslā, tamlīdzīgas operācijas neatsaucās uz izdzīvojušo bērnu prāta spējām. Attiecībā uz maiju galvaskausu deformācijas rituāliem pastāv hipotēze, ka šīs operācijas veiktas ne tik daudz, tiecoties atbilst skaistuma etalonam, cik reliģisku apsvērumu dēļ – lai līdzinātos saviem dieviem. Indiāņiem bija tradīcija tempļos izlikt kaulus un galvaskausus. Kulmināciju tamlīdzīga prakse sasniedza kalnu rajonos, kur kauli izlikti tempļos kolektīvo apbedījumu veidā. Arī mūsdienās Meksikā visvērienīgākie nacionālie svētki ir Mirušo diena (2. novembrī), kas mijas ar kristiešu Visu svēto dienu. Šie svētki sakņojas senajos indiešu svētkos – mirušo dvēseļu iznākšanā no pazemes. Novembra sākumā veikalos, restorānos, valsts iestādēs, mājās izliek cilvēku galvaskausus. Tiesa, tie vairs nav īsti mirušo galvaskausi, bet vien to kopijas no papjē–mašē, keramikas, mīklas vai cukura. Tomēr katra ģimene iekārto personīgo altārīti ar galvaskausiem un iedegtām svecēm. Mirušajiem senčiem obligāti tiek pasniegti ziedojumi – plācenīši, saldumi, konfektes, cigaretes, nauda un pat tekilas glāzīte. Turklāt šo datumu tradicionāli svin kā vispārējās jautrības dienu!
NĀVĪGAIS SKAISTUMS