Māris Verpakovskis cer, ka “RFS” rādīs tikpat kvalitatīvu futbolu kā pagājušajā gadā.
Māris Verpakovskis cer, ka “RFS” rādīs tikpat kvalitatīvu futbolu kā pagājušajā gadā.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Ar asarām acīs 0

Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku!
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
Lasīt citas ziņas

Latvijas futbola čempionvienības “RFS” ģenerāldirektors Māris Verpakovskis savulaik vairākas sezonas pārstāvēja Ukrainas slavenāko komandu Kijivas “Dinamo”. Vairāki bijušie partneri šobrīd ar ieročiem rokās aizsargā valsti pret krievu okupantiem. Māris atzīst, ka šausminošos video nevar paskatīties bez asarām acīs.

Piektdien sāksies Latvijas čempionāts. Kā jums aizritējusi starpsezona?

CITI ŠOBRĪD LASA

M. Verpakovskis: Esam apmierināti ar sagatavošanās ciklu, trīs nedēļas bijām nometnē Turcijā, aizvadījām labas treniņspēles. Ir diezgan lielas izmaiņas sastāvā, esam kļuvuši jaunāki, bet ceru, ka neesam zaudējuši kvalitāti. Protams, aizvietot Robertu Savaļnieku un Tomašu Šimkoviču būs grūti, bet laiks rādīs, vai jaunatnācēji spēs to izdarīt.

Budžeta ziņā esat aptuveni tādā līmenī kā pagājušajā gadā?

Izskatās, ka varētu būt mazliet mazāks. Iespējams, pirms UEFA Čempionu līgas kvalifikācijas pastiprināsimies un tad atkal būsim pagājušā gada līmenī. Ciparus vēl nevaru atklāt, pašreizējā situācija pasaulē nevar neatstāt sekas.

Cik dzirdēts aizkulisēs, “Rigas” budžets ir vismaz divas reizes lielāks.

Es teiktu – četras, ja ne piecas. Noteikti viņi ir favorīti – par tādu naudu vari parakstīt daudz kvalitatīvākus spēlētājus un ir plašākas iespējas. Ne vienmēr nauda un bagātākie klubi uzvar čempionātos, mēs darīsim visu, lai aizstāvētu titulu. Gribu ticēt, ka pacīnīsimies. Arī par “Liepāju” un “Valmieru” nedrīkst aizmirst, tāpēc čempionāts solās būt interesants. Melnais zirdziņš ir “Auda”, kas piesaistījusi labus spēlētājus.

Ar Kasparu Dubru noslēgts ilgtermiņa līgums, tātad viņš vasarā nemeklēs iespējas ārzemēs?

Ar Kasparu ir līgums uz trīs gadiem, neesam runājuši, ka vasarā varētu laist vaļā. Vairāk domājam, ka Žiga Lipuščeks varētu pamest komandu, par viņu ziemā bija interese no Polijas, bet mums īsti nebija ar ko aizvietot, tādēļ nevarējām atlaist.

Reklāma
Reklāma

Iespējams, tas notiks pēc Eirokausu sezonas. Kaspars pilnvērtīgi aizvietos, vēl ir Vitālijs Jagodinskis, Elvis Stuglis, līdz ar to aizsardzības līnijā viss kārtībā.

Mājas spēles aizvadīsiet jaunajā bāzē Valdlaučos?

Jā, “LNK Sporta parkā”. Sintētiskais laukums ir ļoti labs, tribīnīte arī uzlikta, šobrīd ir pagaidu ģērbtuves, bet pusotra mēneša laikā jābūt pabeigtām. Vēl mazliet ir neērtības, taču esam priecīgi, ka varam sezonu sākt savā bāzē. Alternatīvu nebija – RTU laukuma kvalitāte drausmīga, Hanzas vidusskolā grafiks pārslogots. Kad varēs pāriet uz dabisko laukumu, visdrīzākais, pāris mēnešus spēlēsim “Arkādijā”. Valdlaučos zāle iesēta pagājušajā gadā, ceram, ka jūlijā uz tās jau varēs spēlēt.

Februārī parakstījāt līgumu ar krievu futbolistu Vladislavu Galkinu. Kāda ir kluba nostāja – viņš paliek komandā?

Ilgi domājām, ko darīt, nolēmām atstāt. No federācijas ir stingrs ieteikums spēlēt bez (krieviem un baltkrieviem), arī no ministrijas, bet nav iemesla lauzt līgumu. Pateikt, ka esi krievs, – tā būtu tīra diskriminācija un vēl vairāk veicinās naida kurināšanu savā starpā. Puisim 19 gadi, vispār neorientējas politikā, nesaprot, kas notiek. Nebūtu pareizi sūtīt mājās, jo viņa nostāja, ka ir noteikti pret notiekošo. Baidās, ka aizsūtīsim uz Krieviju un tur būs mobilizācija, iedos automātu rokās, lai iet karot uz Ukrainu. Viena lieta ir Krievijas izlases, ko nogriež no sporta, jo pārstāv valsti, karogu, bet šī situācija mazliet cita – mest visus krievus un baltkrievus vienā katlā nebūtu pareizi.

Savulaik pārstāvēji Kijivas “Dinamo”, no tiem laikiem Ukrainā palicis daudz draugu?

Jā, ļoti daudz. Skatoties viņu video sociālajos tīklos, katru reizi acīs ir asaras, to nav iespējams skatīties, aizvien nespēju ticēt, ka kaut kas tāds ir iespējams. Čaļi, ar ko esmu spēlējis kopā – Vitālijs Mandzjuks un Aleksandrs Alijevs, ar automātiem ir ielās un aizstāv dzimteni, ģimenes, savu zemi. Tas ir prātam neaptverami. Katru reizi skatoties ir asaras acīs, kamols kaklā. Pašreizējie Kijivas “Dinamo” spēlētāji dzīvoja bāzē un tagad, ja nemaldos, autobusā ar ģimenēm izvesti uz Rumāniju.

Vai ir izdevies sazināties ar viņiem un parunāt?

Visi ir ļoti vienoti, patriotiski, tic, ka uzvarēs, saka, ka nekad Krievija viņus neuzvarēs. Pat ja paņems Kijivu, Harkivu, nogāzīs prezidentu, ukraiņi to varu nekad neatzīs. Īsti nesaprotu, ko Putins darīs, pat ja uzvarēs. Skaidrs, ka šī paaudze viņus necietīs, nezinu, cik paaudzēm jānomainās, lai ukraiņi piedotu krieviem to, ko tagad dara, nogalinājuši bērnus, sievietes, izpostījuši visu infrastruktūru.

Krievijas futbola sabiedrībai pieejama liela auditorija, kāpēc viņi klusē?

Viena daļa baidās par represijām pret viņiem, ģimenes locekļiem, ka var zaudēt darbu, ka vairs nevarēs dabūt līgumu Krievijā. Ārzemēs viņi ne tuvu nevarētu tik daudz nopelnīt. Tas nav labi, bet vismaz kaut kā var attaisnot. Trakākais, ka liela daļa atbalsta šo režīmu un Putina darbības, tāpēc arī daudzus neredzam, tic propagandai, smadzenes izskalotas.