Ar apsildi pret ledu 0
Mainīgās Latvijas ziemas ar biežām temperatūras svārstībām ir ļoti piemērotas lielu lāsteku audzēšanai. Aizsalst teknes un notekas, bieži smagais ledus tās pat nolauž. Izkusušais ūdens nevar notecēt pa ūdensnoteces sistēmu, bet līst uz sienas, to slapinot un bojājot. Savukārt sala laikā ūdens sasalst un izplešas, bojājot konstrukcijas.
Tā kā jumtu tīrīšana ir dārga un sarežģīta, bet lāsteku bojāto konstrukciju labošana vēl dārgāka, daudzi ēku īpašnieki ziemas problēmu risināšanai izmanto elektroapsildes kabeļus.
Kabeļu veidi
Jumtu seguma un ūdens noteces cauruļu pretapledošanas sistēmas galvenais elements ir elektriskais apsildes kabelis. “Devi” tirdzniecības vadītājs Latvijā Rihards Zommers skaidro, ka ir pastāvīgā sprieguma un pašregulējoši kabeļi. Pirmajam kabeļa tipam par siltuma avotu kalpo metāla dzīsla, caur kuru plūst strāva. To var salīdzināt ar elektrisko tenu, un tam nepieciešama vadība ar termoregulatoru, kas aprīkots ar temperatūras un mitruma adapteriem (sensoriem). Termoregulators informāciju salīdzina ar noteiktiem parametriem un pieņem lēmumu – sildīt vai ne. Automātika nav lēta, tomēr ļauj ieekonomēt līdz 70 procentiem elektroenerģijas, kas būtu nepieciešama, strādājot ar parastu termostatu, kas ir aprīkots tikai ar temperatūras sensoru. Pastāvīgā sprieguma kabeļa pluss ir vienkāršā montāža, bet trūkums ir tas, ka kabeli piegādā noteiktā garumā un to nedrīkst saīsināt. Tas apgrūtina kabeļu izvietošanu uz sarežģīta reljefa jumtiem. Pastāvīgā sprieguma izmantošana ir efektīvs risinājums lielu jumtu un garu notekcauruļu apsildei, kas var izrādīties vairākas reizes lētāk nekā pašregulējošu kabeļu izmantošana.
Pašregulējošā kabelī par siltuma elementu kalpo matrica, kas atrodas starp divām strāvu vadošām dzīslām. Kabeļa galvenā priekšrocība ir spēja mainīt siltuma atdevi atkarībā no ārējiem apstākļiem. Specializētais pašregulējošais kabelis, kas paredzēts notekcauruļu apsildīšanai, palielina jaudu, kad ir ledus vai sniegs, bet samazina, iestājoties siltākam laikam.
Pašregulējošā kabelī par siltuma elementu kalpo matrica, kas atrodas starp divām strāvu vadošām dzīslām. Kabeļa galvenā priekšrocība ir spēja mainīt siltuma atdevi atkarībā no ārējiem apstākļiem.
No pašregulējošiem kabeļiem veidotām apsildes sistēmām nav nepieciešama automātiskā vadība. Tās pieslēdz ziemas sākumā un atslēdz pavasarī. Kabeļa pluss ir tas, ka tos var sagriezt jebkādā garumā un apsildīt jebkādas formas un konfigurācijas jumtus. Jārēķinās gan, ka izmaksas var divas līdz četras reizes pārsniegt pastāvīgā sprieguma kabeļa cenu. Toties ar pašregulējošo kabeli izdevīgāk apsildīt nelielus jumtus un ūdens notekas.
Dažādi ražotāji ražo kabeļus ar atšķirīgām īpašībām, tādēļ pirms to iegādes ieteicams konsultēties ar pārdevēju. Apkures sistēmas izmaksā ap Ls 20 – 30 /m2 vai Ls 5 – 7 par tekošo metru notecē.
Jumts un logi
Elektrisko sniega un ledus atkausēšanas sistēmu var instalēt uz jebkuras konstrukcijas jumta neatkarīgi no tā, vai tam ir metāla, bitumena vai dakstiņu segums. Jo vienkāršāks jumta klājums, jo elementārāk uzstādīt apsildes kabeļus. Jo sarežģītāka jumta konstrukcija mājai, jo tā vairāk pakļauta sniega uzkrāšanās riskam un kabeļus uz jumta grūtāk uzstādīt. Parasti apsildes kabeļus, kombinējot ar sniega barjerām, uzstāda uz jumta malas zigzagveidā, lai labāk nodrošinātu ūdens noteci. Tāpat tos ievieto ūdens teknēs un notekcaurulēs līdz pat apakšai, nodrošinot to neaizsalšanu un ūdens novadīšanu.
Ja ap jumta logu nav ierīkoti sildošie elektrības kabeļi, pastāv iespēja, ka ilgstoši aukstās ziemās zem jumta logiem veidosies ledus aizsprosti.
Mājās ar zemu jumta slīpumu un vāju jumta siltumizolāciju kūstošais sniegs bieži var radīt ledus uzsalumus uz jumta konstrukcijām, arī uz jumta logiem. Lai gan visbiežāk šī problēma ir novērojama tikai uz zema slīpuma jumtiem, tās cēlonis var būt arī nepareizi nosiltināts jumta perimetrs. Tādējādi jumta logi ir energoefektīvāki nekā jumta konstrukcija un ap loga pieslēgumu jumta aukstajos punktos var izveidoties bieza ledus kārta. Tā traucēs notecēt sniega ūdenim, un tas var iekļūt dziļāk jumta loga konstrukcijā. Tādēļ, montējot jumta logus, vairākkārt jāpārliecinās, ka ievēroti visi uzstādīšanas noteikumi, rūpīgi izveidota siltumizolācija, apdarē pareizi iestrādāta tvaika barjera, kas neļauj mitrajam gaisam no iekštelpām nokļūt uz loga konstrukcijām u. tml. Visi jumta logu ražotāji lietošanas instrukcijā akcentē, ka tie tāpat kā ūdens notekas regulāri jāattīra no netīrumiem, bet ziemā jāatbrīvo arī no sniega un ledus.
“Ja to grūti izdarīt, jumta loga perimetru var apvilkt ar pastāvīgā sprieguma elektroapsildes kabeļiem, kas atkausēs ceļu kūstošā sniega ūdenim,” ieteic Rihards Zommers, “bet tad obligāti ir jāuzstāda kabeļus arī tuvējās jumta teknēs un notekās.”
Ja ap jumta logu nav ierīkoti sildošie elektrības kabeļi, pastāv iespēja, ka ilgstoši aukstās ziemās zem jumta logiem veidosies ledus aizsprosti.
Ūdensvads
Lai izvairītos no zemē esošo ūdensvadu aizsalšanas, pašregulējošos kabeļus piestiprina pie caurules vai arī ievieto caurulē. Pašregulējošais kabelis ieslēdzas automātiski un paaugstina savu jaudu tikai tur, kur draud aizsalšana. Piemēram, vietā, kur caurule iet cauri pamatiem, ir temperatūras pazeminājums, un tieši tur kabelis paaugstinās savu jaudu.
Minimālajam ūdensvada caurules rādiusam jābūt 15 mm, apsildes kabeļa garumu un ieslēgšanās temperatūru var regulēt.
Elektroapsildes kabeļi caurulēm mēdz būt dažādi. Piemēram, “Devi” ūdensvadu pretsala sistēmā ietilpst iekštelpām un ārtelpām izmantotais “Deviflex” kabelis un “Devireg” termoregulatori. Kabeļa jauda atkarīga no apsildāmo cauruļu izmēra, siltumizolācijas slāņa biezuma un gaidāmām temperatūrām. Uzstādīšanas piederumus iegādājas reizē ar kabeli. Pēc ES noteikumiem iekštelpās jāuzstāda divdzīslu kabelis. Modernākā variantā, kā tas ir “Upanor Supra Pluss”, ūdensvada caurulēs elektroapsildes kabelis jau iemontēts.
Āra teritorijas
Pretledus apsildes elektrokabeļus izmanto arī, lai nodrošinātu no sniega un ledus brīvas ietves, kāpnes un celiņus. Tos stiprina zem bruģa vai ietves pārseguma, līdzīgi kā to dara siltajām grīdām. ES noteikumi atļauj āra apstākļiem izmantot lētākos viendzīslas kabeļus, piemēram, DSIG 20. Speciālisti gan rekomendē izmantot divdzīslu apsildes paklāju DTCE – 300 vai arī DTCE-20/30.
Uzziņa * Kabeļus ūdens noteku un jumta logu atkausēšanai no ledus vislabāk iegādāties specializētajos veikalos. * Modes noteicējs tirgū elektriskajiem apsildes kabeļiem ir “Devi”, tomēr populāri ir arī citi, piemēram, “Solners” izplata “Fenix” marku, “Jumta pasaulē” piedāvā “Elektra” kabeļus. Visdažādāko veidu apsildes elektrokabeļus lietošanai gan iekštelpās, gan ārā ražo vietējais uzņēmums “Jauda” un tirgo savos veikalos. * Kabeļa jauda ir norādīta uz tā sāniem. Tā jāizvēlas atkarībā no kabeļa novietošanas vietas (horizontālajā teknē vai vertikālajā notekā), kā arī no jumta klājuma materiāla.
|
